Rēzeknes novada pašvaldība ziņo, ka maija sākumā Rēzeknes novadā īstenots Zivju fonda projekts Līdaku krājumu papildināšana Rēzeknes novada Černostes un Zosnas ezerā, kura mērķis bija veicināt zivju resursu atjaunošanu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu novada ūdenstilpēs. Taču šīs nav vienīgās ūdenstilpes, kas tiek papildinātas ar zivju mazuļiem.
Kopā 33 tūkstoši līdaku mazuļu
Projekta laikā Černostes un Zosnas ezeros ielaisti kopumā 33 tūkstoši līdaku vienvasaras mazuļu. Černostes ezerā ielaisti 19 tūkstoši, savukārt Zosnas ezerā – 14 tūkstoši mazuļu. Katras zivtiņas vidējais svars bija 1,2 grami, bet vidējais garums sasniedza aptuveni sešus centimetrus. Pēc tirgus izpētes procedūras līgums par projekta īstenošanu tika noslēgts ar SIA Escarlat. Projekta kopējās izmaksas bija 9570 eiro, no kuriem 6570 eiro sedza Zivju fonds, bet 3000 eiro nodrošināja Rēzeknes novada pašvaldības līdzfinansējums. Līdaku mazuļu ielaišanā piedalījās Maltas apvienības pārvaldes pārstāvji sadarbībā ar Valsts vides dienestu, Pārtikas un veterināro dienestu, SIA Escarlat speciālistiem, kā arī vietējiem iedzīvotājiem. Zivju mazuļi ezeros tika izlaisti vairākās vietās, izmantojot motorlaivu, lai nodrošinātu vienmērīgu to izplatību ūdenstilpēs. Pašvaldībā uzsver, ka šādu projektu īstenošana palīdz saglabāt un atjaunot zivju populācijas, vienlaikus sekmējot arī ilgtspējīgu makšķerēšanas un dabas resursu izmantošanu nākotnē.
Zivju resursu papildināšana notiek arī citviet Latvijā
Zivju mazuļu ielaišana tiek organizēta ne tikai Latgales ezeros, bet arī citās Latvijas ūdenstilpēs. Katru gadu maija pirmajās nedēļās Daugavā pie Mangaļsalas notiek lašu un taimiņu mazuļu ielaišana, ko īsteno AS Latvenergo zivju resursu atjaunošanas programmas ietvaros. 2026. gadā Daugavas grīvā plānots ielaist vairāk nekā 500 tūkstošus viengadīgu lašu un vairāk nekā 50 tūkstošus taimiņu mazuļu jeb smoltu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes un Doles zivjaudzētavās. Jau vairākus gadus pirms ielaišanas lašu un taimiņu smolti tiek īpaši iezīmēti, nogriežot taukspuru. Tas ļauj speciālistiem un makšķerniekiem atšķirt mākslīgi audzētās zivis no dabiskā ceļā upēs attīstītajiem lašiem un taimiņiem. Šāda pieeja palīdz pētniekiem izvērtēt, cik daudz no ielaistajiem mazuļiem pēc vairākiem jūrā pavadītiem gadiem atgriežas upēs uz nārstu. Speciālistu dati liecina, ka pēdējos gados lielākā daļa Daugavā nārstot atgriezušos lašu un taimiņu ir ar nogrieztu taukspuru, kas apliecina zivju resursu atjaunošanas programmas nozīmi. Katru gadu Daugavas baseina ūdenstilpēs kopumā tiek ielaisti vismaz 6,3 miljoni dažādu sugu zivju mazuļu. Vasaras sākumā paredzēta arī nēģu mazuļu izlaišana, savukārt jūlijā un augustā ūdenstilpes papildinās vienvasaras zandarti un vimbas. Zivju resursu pavairošanu Daugavā un tās baseinā atbilstoši Valsts vides dienesta lēmumiem nodrošina zinātniskais institūts BIOR. Savukārt AS Latvenergo uzsver, ka līdzās videi draudzīgai elektroenerģijas ražošanai hidroelektrostacijās būtiska ir arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un zivju resursu atjaunošana. Uzņēmuma ikgadējais finansējums šai programmai pārsniedz vienu miljonu eiro.
Kādēļ ir svarīgi zivju resursus papildināt?
Zivju resursu papildināšana ir būtiska ne tikai makšķerēšanas iespēju saglabāšanai, bet arī ūdenstilpju ekoloģiskā līdzsvara uzturēšanai. Plēsīgās zivis, piemēram, līdakas, palīdz regulēt citu zivju populācijas un uztur veselīgu ūdenstilpes ekosistēmu. Savukārt lašu un taimiņu populāciju atjaunošana ir svarīga bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un dabisko nārsta vietu atdzīvināšanai. Speciālisti norāda, ka regulāra zivju mazuļu ielaišana palīdz kompensēt cilvēka saimnieciskās darbības un vides pārmaiņu radīto ietekmi uz zivju resursiem, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu ūdenstilpju izmantošanu arī nākamajām paaudzēm.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
