Cope

Zvejošana ar murdiem. Dignājas saimnieks Aivars Dimitrijevs sniedz padomus0


Zivju dīķī labi jūtas dažādu sugu pārstāvji.
Zivju dīķī labi jūtas dažādu sugu pārstāvji.
Foto – Valdis Semjonovs

Lūdzu, uzrakstiet par zvejošanu ar murdiem! Kādu ēsmu tajos likt – rupjmaizi, baltmaizi vai kaut ko citu? Varbūt ir vēl kādi vērā ņemami padomi zvejai ar murdiem? GUNĀRS JĒKABPILĪ

Dīķī liela sugu dažādība

Dignājas pagasta zemnieku saimniecības īpašnieks Aivars Dimitrijevs ne tikai makšķerē, bet arī regulāri piedalās sacensībās pludiņmakšķerēšanā, spiningošanā Jēkabpils novadā, pats izgatavo murdus, auž tīklus, apsaimnieko 5,8 ha zemes, četrās siltumnīcās audzē gurķus un tomātus pārdošanai. Par savu hobiju – zivju copi – viņš stāsta aizrautīgi, atklājot visus knifus. Dignājietis zvejo augu gadu – pavasarī ar makšķerēm, bet ziemā dodas uz vēdzelēm, jo tās labi ķeras arī zem ledus.

“Jaunkaļvārēs” jau pirms daudziem gadiem bija ierīkots neliels dīķis. Saimnieks to pārraka, paplašināja, padziļināja līdz 2 m un ielaida zivis. Ūdenstilpe patlaban ir 15 x 25 m liela, tajā labi jūtas dažādu sugu pārstāvji: raudas, asari, ruduļi, brekši, līņi, karūsas, līdakas, sami, vēdzeles. Šīs zivis Aivars palaikam makšķerē Daugavā un Saukas ezerā un 20 kg spaiņos pārved uz savu dīķi.

– Līņus transportējam arī vasarā, rīta agrumā vai vēlu vakarā, kad ir vēsāks. Daugavas malā ir daudz avotu – vēso ūdeni iesmeļam tīros traukos un pēc iespējas ātrāk zivis vedam uz dīķi. Sami ir izturīgāki, tos var pārvadāt kaut vai dienas vidū. Vairāk skābekļa ūdenī nepieciešams asariem, vimbām, tāpēc tās aizgādāt līdz ūdenstilpei visgrūtāk, – stāsta Aivars. – No jauna raktā dīķī zivis pirmos trīs gadus nevairojas un nepieņemas svarā, jo vēl nav saaugusi zāle. Lai zivis nārstotu, jaunizveidotā ūdenstilpē garā strīpā der izvietot eglītes vai priedītes, ko piesien pie smaguma. Pie šiem skuju kokiem zivis var nārstot un slēpties. Apmēram pēc mēneša kociņus izņem no dīķa.

Ūdens iemītnieces netraucē cita citai un piebarojot visas ēd vienu un to pašu barību. Saimnieks tām reizi nedēļā dod speciālo, rūpnieciski ražoto kombinēto barību – grimstošās granulas, tostarp peldošo barību, ko zivis ēd, kad tā ūdenī labi uzbriedusi. Barot sāk pavasarī, kad dīķī parādās duļķes. Agrāk, kamēr ūdens ir dzidrs un tam var redzēt pamatni, to darīt nav jēgas, jo zivis tāpat nebarosies.

– Esam iemanījušies izaudzēt lielas karūsas, jo dīķī laižam arī līdakas. Ja ūdenstilpē nebūtu plēsoņu, miermīlīgās zivtiņas neaugtu, būtu lēnīgas. Līdakas, dzenājot karūsas, liek tām vairāk kustēties un meklēt barību. Tādējādi karūsas barojoties sasniedz lielāku masu, un tām plēsīgās zivis vairs neuzbrūk, – apgalvo Aivars.

Lai zivis ziemā neietu bojā, dignājietis veido āliņģus un darbina sūkni, lai ūdens saskartos ar gaisu.

Murdi un tīkli

Murdus Aivars kopā ar tēvu Antonu taisa paši. Šie krātiņveida zvejas rīki ir triju veidu un domāti upēm, ezeriem un dīķiem. Tos gatavo no kaprona linuma, visi sastāv no sētas un ejām. Vispopulārākā zivs, ko ķer upju murdā, joprojām ir līnis. Lai to nocopētu, linuma acīm jābūt 30–50 mm lielām, murda 30 m garajai sētai jābūt izvietotai pa vidu, bet galā jāatrodas divām kulēm (ķeramajiem maisiem, kuros zivis ieiet un vairs netiek ārā). Šajos maisos noķertās zivis nesapinas, var brīvi peldēt 1–2 nedēļas, līdz zivkopis atsien murdam galu un zivis izber.

Ar dīķu murdiem parasti ķer karūsas. Tie atgādina mājiņas, kurām abos galos ir caurumi (zivis iepeld tajos un ārā izkļūt nevar). Šos mazos murdus izgatavo no kaprona linuma vai makšķerauklas, vēlamais acu izmērs ir 1 x 1 cm. Zivju lamatas var likt no krasta pret vai pa straumei, kā arī ūdens dziļumā.

Viss atkarīgs no kules diametra, kā arī sētas augstuma (liekot dziļumā, sētai jābūt 3–4 m, bet seklumā 0,5–1 m augstai). Mazo karūsu murdu izgatavošana maksā 100 eiro, bet lielo murdu – sākot no 180 eiro.

– Līņu pievilināšanai izmantojam treknos naktstārpus jeb augsnes dižsliekas, ko izrokam pa tumsu, spīdinot lukturīti. Ļoti populāra ēsma pašlaik ir arī “Tukuma straumes” ražotā trušu barība, t.i., grimstošās granulas, – skaidro copmanis. – Ja ūdenstilpei ir tumša gultne, šo barību ieteicams sajaukt ar zemi, lai ātrāk nogrimst. Ņem kilogramu barības un puskilogramu augsnes. Arī straujākās upēs barībai der pievienot zemi, jo tad varēs ātrāk noķert līņus. Dīķu zivis pavasarī, kamēr vēl ir auksts, murdos labāk ievilināt ar tīru barību. Laikam kļūstot siltākam, barībai nepieciešams piejaukt zemi, jo tad zivis vairāk rušināsies dūņās.

Uz jautājumu, kas ir efektīvāks – tīkls vai murds, zivkopis, daudz nedomādams, atbild, ka tīkls. Tos Dimitrijevu ģimene izgatavo no makšķerauklas vai kaprona. Pašpatēriņam zivkopji uztaisījuši speciālu tīklu, un to, ielaižot dīķī visā garumā, var pieķert pilnu ar zivīm. Murdus izlikt ir sarežģītāk, tie jāizvieto divatā.

Zvejošana privātos ūdeņos

– Ja atbilstoši Civillikumam ezers vai upe nav iekļauta publisko ūdeņu, kā arī to ūdeņu sarakstos, kuros zvejas tiesības pieder valstij, šādi ūdeņi ir privātā īpašumā. Zvejas tiesības tajos pieder attiecīgo ūdenstilpju īpašniekiem, – informē Valsts vides dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

Zvejas un makšķerēšanas kārtība paredz, ka privātajās upēs rūpnieciskā zveja, izņemot dažos gadījumos nēģu zveju, pilnībā ir aizliegta.

Privātajos ezeros, kas atrodas viena zemes īpašnieka zemes robežās, zvejas un makšķerēšanas iespējas nosaka tikai pats īpašnieks.

Apkārt šādam privātajam ezeram nav jānosaka pat tauvas josla. Savukārt, lai veiktu rūpniecisko zveju kopīpašuma ūdeņos, kas robežojas ar vairāku piekrastes zemes īpašnieku teritorijām, attiecīgajā pašvaldībā ir jānoskaidro konkrētajā ezerā noteiktais zvejas rīku limits. To nosaka kā tīklu kopgarumu metros.

Paredzēts, ka katrus 30 m no tīklu garuma var aizstāt ar vienu zivju murdu. Par 10 ha mazākos ezeros ir noteikts standarta limits – 75 m tīklu kopgarums.

Tad izņēmuma kārtā kopējo tīklu garumu var aizstāt ar 3 murdiem. Visiem kopīpašuma ūdeņu īpašniekiem jāvienojas par ezeram noteiktā limita savstarpēju sadali. Jāuzraksta vienošanās un tā jāiesniedz attiecīgajai pašvaldībai. Katram īpašniekam pašvaldībā jāiemaksā nauda par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu un jāsaņem zvejas licence Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē. Citi dokumenti privātajos ūdeņos nav nepieciešami. Ja zvejo privātpersona, pietiek ar šo licenci.

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Aprīkojums
Reāls piecu binokļu tests. Pirmais iespaids un komentāri
Ekskluzīvi 3 dienas
LD
Linda Dombrovska
Aprīkojums
Mednieka soma. Vai kamera attaisno cerības? Zeiss Secacam 7
Ekskluzīvi 3 dienas
ME
Medības
Klausies!
Zaļais kurss atgādina komunismu! Juris Lazdiņš “Šauj garām!” #223 epizode
Ekskluzīvi 20. marts, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
Bebru lamatas, nažu komplekts un munīcija! SIA Ieroči jaunumi martā
Ekskluzīvi 18. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Nodarbības suņa prātam? Intelektuālā slodze un apmācība. Sarunas par suņiem #16
Ekskluzīvi 14. marts, 2024
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Saskatīt stirnāža siltās paduses. Testējam Pulsar Thermion 2 LRF XL50
Ekskluzīvi 14. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
Kad esi izaudzis mednieku veikalā uz letes. “Šauj garām!” #222 epizode
Ekskluzīvi 13. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Kāda ir pirmā komanda, kas jāiemāca sunim? Kontakts
Ekskluzīvi 12. marts, 2024
Indulis Burka
Aprīkojums
Aprīkojums medniekiem. Visa pasaule smilšu graudiņā (pulkstenī)
Ekskluzīvi 11. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Video! Kā uzmontēt sarkanā punkta tēmēkli uz bises: uzmontēšana, piešaušana, treniņi
Ekskluzīvi 9. marts, 2024
ME
Medības
Aprīkojums
VIDEO. Attālajā Vaiņodē InfiRay prezentē jaunāko produkciju!
Ekskluzīvi 8. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
Ja čaulītes kabatā nevis seifā – visticamāk, esi pārkāpējs! “Šauj garam!” #221 epizode
Ekskluzīvi 6. marts, 2024
ME
Medības
Uncategorized
VIDEO. Lauksaimnieki un mežsaimnieki sagaida Siliņu pie Ministru kabineta
5. marts, 2024
LD
Linda Dombrovska
Pieredze
Kad ej pa suņa atstātajām asinspēdām jeb Neskrieniet uzreiz pakaļ medījumam!
Ekskluzīvi 5. marts, 2024
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Top pieci Vector Optics tēmēkļi lapsu medībām. Iesaka Juris Kušķis
Ekskluzīvi 4. marts, 2024
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Ģērbjam lapsu mednieku no galvas līdz kājām. Kā saģērbties medībām ziemā? Iesaka Armands Reķis
Ekskluzīvi 4. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Stirna, glābjoties no vilkiem, ieskrien pagalmā. Bet tas nav šķērslis plēsējiem! Aculiecinieka video
Ekskluzīvi 1. marts, 2024
ME
Medības
Pieredze
Lielākā nozares izstāde pasaulē Shot Show! Arvida Baumaņa un Dāvja Zaubes iespaidi
Ekskluzīvi 1. marts, 2024
ME
Medības
Klausies!
129 lāči un saudzējamie šakāļi! Kā sevi pasargāt mežā? “Šauj garām!” #220 epizode
Ekskluzīvi 28. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Četri veidi, kā ielikt bebru lamatas. Praktiskais seminārs #37
Ekskluzīvi 26. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
VIDEO! Lapsu riesta dejas kameras priekšā. Savvaļas dzīvnieki
24. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
SKATIES! Neliels ieskats medību un makšķerēšanas izstādē Zalcburgā
Ekskluzīvi 23. februāris, 2024
ME
Medības
Klausies!
Mednieku skaits samazinās! Cik viegli kļūt par mednieku?! “Šauj garām!” #219 epizode
Ekskluzīvi 21. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Izgatavo caunu lamatu kastīti pats! Praktiskais seminārs #36
Ekskluzīvi 20. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Jauno mednieku eksaminācijas trauma. Tiešraide dalībniekiem #42
Ekskluzīvi 16. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Mīti un patiesība: Vai tikko nomedīta dzīvnieka gaļa ir bīstama sunim? Sarunas par suņiem #15
Ekskluzīvi 15. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Ko darīt, ja suns atsakās nest medījumu vai mantu? Medību suņu apmācība
Ekskluzīvi 16. februāris, 2024
ME
Medības
Klausies!
403 drošības pārkāpumi un 29 nelaimes gadījumi…. “Šauj garām!” #218 epizode
Ekskluzīvi 14. februāris, 2024
ME
Medības
Klausies!
Kad likumdevējs tiek maldināts, bet sabiedrībai ir vienalga. “Šauj garām!” #217 epizode
Ekskluzīvi 7. februāris, 2024
ME
Medības
Pieredze
Rīgā grasās rīkot dzinējmedības? Kā ir patiesībā? Diskusija
Ekskluzīvi 5. februāris, 2024

Lasītākie