Medījuma gaļas saglabāšana, turklāt tā, lai to varētu ātri pagatavot, nebūt nav vienkāršs uzdevums. Protams, to var sagriezt piemērotos gabalos un sasaldēt. Taču saldētavas tilpums nav bezgalīgs. Turklāt pagatavošanas laikam jāpierēķina laiks, kas nepieciešams gaļas atkausēšanai.
Bet ko darīt, ja azaida pagatavošanai tik daudz laika nav vai nepieciešams paņemt līdzi nelielu daudzumu gaļas? Lielisks risinājums ir gaļas konservu pagatavošana metāla kārbiņās.
Lai to paveiktu mājas apstākļos, gan nepieciešamas dažas papildu opcijas – ierīce metāla kārbiņu aizvalcēšanai un konservu sterilizējamais katls, kurā kārbiņās iepildīto gaļu pagatavot.
Gaļu atdalu no plēvēm un cīpslām. To var sagriezt nelielos kubiciņos vai samalt. Parasti izvēlos rupju malumu, kad gaļa tiek nevis pārvērsta pastai līdzīgā masā, bet drīzāk sakapāta. Veikalā jāiegādājas cūku ādas un āda kopā ar pirksta biezuma speķi. Katriem trim kilogramiem medījuma gaļas nepieciešams kilograms ādu. Savukārt speķa daudzums ir gaumes jautājums. Jo tā būs vairāk, jo gala produkts būs treknāks un arī sulīgāks.
Kad konservus var pagatavot arī pats!
Ādas ir ne tikai gaļas recinātājs, bet arī lielisks kalogēna avots, kas nepieciešams locītavu veselībai. Ādas un speķi sagriežu strēmelītēs, kuras var ievietot gaļas maļamajā mašīnā. Lieku katlā, pārleju ar ūdeni un ļauju uzvārīties. Ādas gatavas malšanai, kad ūdens uzmetis pirmos mutuļus. Šoreiz gan gaļas maļamajā mašīnā ievietoju smalkāko sietiņu. Jārīkojas veikli. Gaļai pievienoju sāli, maltu kaltēto saldo papriku, itāļu garšvielu maisījumu, maltu muskatriekstu.
Pielieku samalto ādu masu un samaisu.
Kamēr ādas vārījās, uz galda kārtoju kārbas. Katrā no tām ielieku šķēlīti ķiploka, pusīti vai trešdaļu lauru lapas atkarībā no tās izmēra, divas kadiķogas, divus smaržīgos piparus un trīs melno piparu graudus.
Kad maltās ādas un speķis sajaukts ar gaļu, strauji sākas recēšanas process, tāpēc jārīkojas veikli. Masas iepildīšanu parasti paveic mana sieviņa Sanita. Savukārt es kārbas aizvākoju.
Kārbas iegādājos Autoklavs.lv, izmērs – 240 g, kārba nr. 3. Karsē divas stundas. Pēc tam kārbas ievietoju sterilizēšanas katlā, kārtojot tās pamīšus, un sterilizēju vairāk nekā 100 grādu temperatūrā.
Manā sterilizēšanas katlā, ko pats izgatavoju no savu laiku nokalpojuša ūdens sildītāja, pirms karsēšanas jāielej aptuveni pusotra litra ūdens. Vārīšanas laikā arī kārbiņās paaugstinās spiediens, tāpēc pirms karsēšanas kaltā iesūknē gaisu, līdz spiediens sasniedz 1,5 bārus. Tad atliek vien katlu novietot uz plīts un karsēt, līdz spiediens sasniedz 3,2 bārus. Šajā laikā būtiski būs palielinājusies arī temperatūra katla iekšienē un pārsniegusi 100 grādus.
Pieredze liecina, ka spiediens un līdz ar to arī attiecīgā temperatūra jānodrošina divas stundas. Šajā laikā būs pietiekami izkarsēta gaļa un nogalināti visi mikrobi, kas varētu radīt pūšanas procesus. Kad pagājušas divas stundas, katlam ļauj atdzist, līdz spiediens nokrītas līdz 1,5 atmo-sfērām. Tad pa krānu spiedienu pazemina līdz nullei.
Katlu atveru un kārbas kārtoju vēsā vietā ar vākiem uz leju. Gaļas masa tajās joprojām ir verdoša, un taukvielas nostāsies augšpusē. Vēlāk, kad kārbiņas atdzisušas, tās apgriežu pareizi un novietoju glabāšanai.
Atverot vāku, virspusē būs sarecējusi gaļas masa, bet taukvielas būs apakšā.
Šādi pagatavotus konservus var paņemt līdzi uz mežu, ceļojumā. Tāpat no maltās gaļas konserviem var ļoti ātri pagatavot gaļas mērci pie kartupeļiem vai griķiem. Atliek tikai uz pannas apcept sīpolus, pievienot pāris kārbiņu saturu un iebiezināt ar saldo krējumu. Tas aizņem vien pārdesmit minūtes. Gabaliņos sagrieztie konservi būs lielisks papildinājums zupām.Taču galvenais – šādi sagatavotiem gaļas konserviem vairs nav nepieciešami īpaši glabāšanas apstākļi. Tos var glabāt pieliekamajā istabas temperatūrā.
