Diskusija par svina un bezsvina munīciju turpinās, piedevām vēl tādēļ, ka jaunākais no priekšlikumiem šobrīd ir apstiprināts un gaida savu iespējamo stāšanos spēkā. Šobrīd aizliegums attiektos uz visu veidu svina skrošu munīciju ar pārejas laiku septiņi gadi. Šajā kontekstā ir daudz mītu un pieņēmumu. Viens no izteiktajiem pieņēmumiem bija par to, ka bezsvina munīcija var trāpīt pa akmeni un sausā laikā izraisīt ugunsgrēku. Tādēļ papētījām, vai ir kāds pētījums par šo tēmu. Izrādās, ka ir, un te ir tā rezultātu apkopojums.
Kāpēc ideja par šāviena izraisītu ugunsgrēku varētu izklausīties loģiska?
Meža ugunsgrēks pēc šāviena vairāk izklausās pēc neparasta mednieku stāsta nekā ikdienā ticama riska. Tomēr sausā laikā degšanai dažkārt pietiek ar ļoti nelielu, īslaicīgu siltuma avotu. Vai tāds var rasties brīdī, kad lode lielā ātrumā ietriecas akmenī vai metālā? Un vai svinu nesaturoša munīcija šajā ziņā atšķiras no tradicionālajām lodēm?
Šos jautājumus eksperimentāli pētīja ASV Lauksaimniecības departamenta Meža dienesta Klinšu kalnu pētniecības stacijas zinātnieki Marks Finnijs, Trevors Meinards, Sāra Makalistere un Īans Grobs. Viņu 2013. gadā publicētais darbs Vītņstobru ieroča ložu izraisītas aizdegšanās pētījums ir viens no detalizētākajiem pētījumiem par šautenes ložu spēju pēc trieciena aizdedzināt sausu organisko materiālu.
Pētījums nav jauns, tomēr tas ir īpaši interesants pašlaik, kad Eiropā daudz tiek diskutēts par pāreju uz svinu nesaturošu munīciju. Rezultāti rāda, ka dažādu materiālu lodes trieciena brīdī uzvedas būtiski atšķirīgi. Vienlaikus tie atgādina, ka nevienu laboratorijas eksperimentu nedrīkst izraut no konteksta un izmantot kā universālu argumentu par vai pret kādu munīcijas veidu.
Kāpēc zinātnieki sāka šaut tērauda plāksnē?
Amerikas Savienotajās Valstīs vairāku savvaļas ugunsgrēku iespējamais cēlonis bija saistīts ar šaušanu brīvā dabā. Taču ilgu laiku trūka zinātniski pārbaudītas atbildes, kā tieši šāviens varētu izraisīt aizdegšanos. Lodes tradicionāli izgatavo no šķietami nedegošiem materiāliem – svina, vara un tērauda. Tās nepamet stobru kā kvēlojoši priekšmeti un lidojumā parasti nav pietiekami karstas, lai aizdedzinātu zāli.
Pavisam cita situācija rodas trieciena brīdī. Lode pārvietojas ar milzīgu ātrumu, un tai piemītošā kinētiskā enerģija, saduroties ar ļoti cietu virsmu, nepazūd. Daļa enerģijas pārvēršas materiāla deformācijā, lūšanā un siltumā. Lode sašķīst, bet atsevišķas atlūzas uz ļoti īsu laiku var sasniegt ārkārtīgi augstu temperatūru.
Lai pārbaudītu, vai ar šo siltumu pietiek aizdegšanās izraisīšanai, pētnieki izmantoja bieži sastopamus kalibrus – .223 Remington, 7,62×39, 7,62×54R un .308 Winchester. Tika pārbaudītas monolīta vara lodes, svina serdeņa lodes ar vara apvalku, kā arī dažādas konstrukcijas ar tērauda serdeni vai tērauda apvalku.
No aptuveni 32 metru attāluma lodes raidīja 19 milimetrus biezā rūdīta tērauda plāksnē. Tā bija novietota leņķī, lai pēc trieciena radušās atlūzas tiktu novirzītas uz metāla kasti ar īpaši izžāvētu kūdras substrātu. Atsevišķos izmēģinājumos tērauda vietā izmantoja granīta plāksnes.
Kopumā eksperimentā tika izšautas 469 patronas. Pētnieki mainīja lodes konstrukciju, kalibru un trieciena leņķi, filmēja notiekošo ar ātrgaitas un termālo kameru, vāca atlūzas un analizēja to temperatūru.
Nevis liesma, bet gandrīz nemanāma gruzdēšana
Filmu iespaidā varētu iztēloties dzirksteļu šalti un tūlītēju liesmu, tomēr eksperimentā aina bija daudz neuzkrītošāka. Vairumā gadījumu aizdegšanās sākās kā neliels, kūdrā paslēpts gruzdēšanas punkts. Reizēm tas kļuva redzams tikai pēc vairākām minūtēm.
Vairāk lasi žurnāla Medības septembra numurā vai portālā lasi.lv!
Nepopulārākās medības Latvijā un cik ilgi var medīt bulli. “Šauj garām!” #352 epizode
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
