Mūsu platuma grādos ir sava medību specifika, tradīcijas un, protams, arī vēsturiskais mantojums. Daudzējādā ziņā to ietekmējis okupācijas periods un padomju varas kontrole visās jomās, arī medībās. Tajā laikā dzīvojām aiz dzelzs priekškara un nezinājām neko par to, kā attīstās medību kinoloģija pasaulē. Iepriekšējos gadsimtos savukārt informācijas apmaiņa bija daudz gausāka un katras valsts medību suņu šķirnes attīstījās vairāk vai mazāk nošķirti. Rezultātā veidojās arī mūsu izvēle un darba suņu šķirņu klāsts. Katrai no tām ir savas priekšrocības un trūkumi, katras šķirnes suņu popularitātei ir savi iemesli.
Laika
Visas laikas ir ziemeļu medību šķirņu grupas suņi. Vēl nesen bija četras šķirnes: Rietumsibīrijas, Austrumsibīrijas, Rietumkrievijas (krievu-Eiropas) un somu Karēlijas laikas, kas samērā nesen ir pārdēvētas par somu špiciem, un tā šo šķirni atzīst Starptautiskā kinoloģiskā federācija (FCI).
Lielās laikas atšķiras pēc izskata un nedaudz arī pēc darba īpašībām atkarībā no izcelsmes reģiona un medību specifikas. Visām šķirnēm ir smailas, nelielas, stāvas ausis, bieza vilna un kupla aste, kas savīta ciešā gredzenā. Augstums 38–63 cm. Lielākā ir Austrumsibīrijas laika, mazākā – somu špics.
Laikas tiek uzskatītas par universāliem medību suņiem, kas piemēroti lāču, pārnadžu, roņu, vāveru, mežacūku un dažādu citu dzīvnieku, arī putnu medībām. Kāds mednieks ir teicis – ja būtu nepieciešams, laikai varētu iemācītu dzīt degunradžus, ja vien tie būtu Sibīrijā.
Dzinējmedībās laiku šķirņu suņi strādā līdzīgi: tie met lokus pa mežu, meklējot dzīvnieka pēdas. Kad tās ir atrastas, suns bez balss seko dzīvniekiem un, kad ierauga tos, sāk apriet. Ar retiem izņēmumiem. Daži suņi dzen ar balsi.
Lielo šķirņu laikas strādā plašākos lokos, bet somu špicu meklēšanas aplis ir ap 300–400 metru diametrā.
Izmantojot daudzu vietējo šķirņu suņus, kas atšķīrās pēc izmēra un krāsojuma, pēc Padomju Savienības vadības pavēles pagājušā gadsimta pirmajā pusē tika izveidotas četras mūsdienās zināmās šķirnes. Vēsturiski šie suņi tika izmantoti gan lāču, gan kažokzvēru, gan pārnadžu medībās un pa asinspēdām.
Somu špics kā mazākā no laiku šķirnēm, kas ir ļoti izplatīta Skandināvijā, lieliski der arī sila putnu, piemēram, mežirbju medībām.
Visas laikas izmanto gan augšējo, gan apakšējo ožu, spēj iet pa asinspēdām, var pienest medījumu. Šiem suņiem nepatīk ūdens. Laikas nelabprāt peld, jo senču instinkti brīdina, ka slapjš suns var nosalt un iet bojā. Atgādināsim, ka tās ir ziemeļu reģionu medību suņu šķirnes.
Laikām ir neatkarīgs raksturs, un to apmācības pamatā jābūt koleģiālām attiecībām, kur saimnieks ir vecākais kolēģis, kas vada jaunāko.
Jagdterjers jeb vācu medību terjers
Jagdterjeri ir viena no jaunākajām medību suņu šķirnēm. Tā radīta Vācijā mērķtiecīga un zinātniski dokumentēta darba rezultātā, stingri atlasot suņus pēc izskata un darba īpašībām. Tā ir universāla medību šķirne – suņu spējas ierobežo tikai to izmēri, kas apgrūtina pārvietošanos stipri aizaugušās ūdenstilpēs vai dziļā sniegā.
Dzinējmedībās ziemā jagdterjers iederas, ja sniegs nav dziļāks par 15 centimetriem. Lielākās kupenās tas nevar ilgi strādāt. Kājiņas par īsām.
Šie suņi apstādina dzīvnieku, piemēram, mežacūku, skrienot pa apli. Terjers ir ļoti ātrs, visu laiku rej un kustas uz riņķi, un cūķim jāuzmanās, jo suns var jebkurā brīdī ieķerties kaut kur aizmugurē. Mežacūka ir spiesta grozīties sunim līdzi un nekur tālu neskrien.
Mežacūku bars virzās pa mežu kā viens vesels, bet suns izvēlas vienu eksemplāru, griežas ap to, kamēr atdala un sāk virzīt ārā no masta.
Jagdterjers lieliski dzen ar balsi, aptur un notur uz vietas medījamos dzīvniekus, meklē un notur ievainotos. Mērķtiecīgi apmācīts suns ļoti sekmīgi var iet pa asinspēdām, pat pa vecām un ļoti garām.
Tā kā šī ir universāla medību suņu šķirne, kas ir piemērota arī putnu un alu dzīvnieku medībām, saimniekam jāizvēlas, kāda veida specializācija būs sunim. Protams, jagdterjeru var izmantot jebkādās medībās, taču konkrēta specializācija treniņos un darbā dod labākus rezultātus. Piemēram, dzinējmedības un asinspēdas. Dzinējmedībās suns azartiski skrien, orientējas uz karstām jeb svaigi atstātām dzīvnieka pēdām, rej, un tas nav īpaši sarežģīti. Turpretī asinspēdu meklēšana prasa milzīgu iekšējo koncentrāciju un mieru. Labi dzinējmedību suņi parasti nespēj ilgi un konsekventi koncentrēties asinspēdu meklēšanai.
Medības alās vai putnu medības arī ir atšķirīgi uzdevumi, kur vienās sunim var nākties cīnīties ar zvēru pazemē, bet citās saudzīgi un nesakožot jāatnes medījums saimniekam.
Ar laiku, pieaugot suņa pieredzei un zināšanām, medību veidu klāstu var paplašināt, veidojot savu jagdterjeru par īstu universālo suni.
Vairāk lasi žurnāla Medības pielikumā Dzinējmedības vai portālā lasi.lv!
Nepopulārākās medības Latvijā un cik ilgi var medīt bulli. “Šauj garām!” #352 epizode
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
