Staltbriežu populāciju Latvijā paredzēts samazināt, taču šā gada nomedīšanas atļauju sadalījums vairākos medību iecirkņos medniekiem radījis neizpratni. Vietās, kur pēc mednieku novērojumiem staltbriežu skaits nav sarucis, atļauju kļuvis ievērojami mazāk. Tikmēr kaimiņu iecirkņi, kuros dzīvnieku esot mazāk, dažkārt saņēmuši būtiski lielāku nomedīšanas apjomu. Mednieki jautā – pēc kādiem datiem un kritērijiem atļaujas sadalītas un vai lēmumu pieņemšanā pietiekami ņemta vērā reālā situācija dabā?
Vienā no medību iecirkņiem pērn piešķirtas 95 staltbriežu nomedīšanas atļaujas, bet šogad – tikai 56. Mednieki spriež, ka viens no iemesliem ir jaunais sadales princips, kurā līdztekus meža platībām tiek ņemta vērā arī lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tādējādi vairāk atļauju var nonākt iecirkņos ar plašām lauksaimniecības zemēm, bet salīdzinoši nelielu meža platību, lai gan brieži pēc barošanās laukos atgriežas mežā.
Kādā citā iecirknī mednieki jau vairākus gadus staltbriežus uzskaita ar termālo dronu. Viņi apgalvo, ka iegūtie dati atļauju sadalē nav ņemti vērā. Kolektīvam, kas agrāk saņēmis aptuveni 20 atļauju, šogad piešķirtas tikai deviņas, bet citam tuvumā esošam iecirknim – 28. Šie piemēri medniekiem liek apšaubīt ne tikai sadales taisnīgumu, bet arī procesa caurskatāmību – nav saprotams, kas izvērtējis situāciju konkrētajās platībās, kādi dati izmantoti un kā mednieki var pamatoti iebilst pret pieņemto lēmumu.
Briedis dzīvo mežā vai uz lauka?
“Līdz šim, sadalot staltbriežu nomedīšanas atļaujas, lielāka nozīme bija meža platībām. Šogad, cik saprotu, uzskaites vienībā līdzvērtīgi tiek ņemta vērā gan meža, gan lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Tā rezultātā mūsu medību iecirknim, kurā ir daudz meža, atļauju skaits būtiski samazinājies, savukārt iecirknis, kurā ir vairāki tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemes, bet salīdzinoši maz meža, ieguvis lielāku daļu atļauju,” atklāj mednieks Kristaps Feimanis, kurš medī Auces apkaimē. “Pagājušajā sezonā mums bija piešķirtas 95 staltbriežu nomedīšanas atļaujas un šo apjomu arī izpildījām. Šogad saņēmām tikai 56 atļaujas – samazinājums ir vairāk nekā par 40 procentiem. Nav saprotams, kāpēc tas nepieciešams, ja staltbriežu populācija mūsu platībās nav samazinājusies un iepriekš noteikto nomedīšanas apjomu esam izpildījuši. Protams, staltbrieži baroties iznāk lauksaimniecības zemēs, taču pēc tam atgriežas mežā. Turklāt govis un buļļi visu gadu neuzturas kopā. Mūsu platībās, īpaši rudenī, koncentrējas tieši buļļi, bet govis lielākoties pārvietojas uz kaimiņu iecirkņiem. Dzinējmedībās vienā reizē mēdzam novērot pat desmit vai divdesmit buļļus. Tādēļ atļauju mehāniska sadalīšana pēc kopējās zemes platības ne vienmēr atbilst tam, kur dzīvnieki patiesībā uzturas,” pieredzē dalās Kristaps.
Vairāk lasi žurnāla Medības augusta numurā vai portālā lasi.lv!
Iet, skriet un kādu mušīt nost. Par velniem, traumām un droniem. “Šauj garām!” #348 epizode
👉 Abonē 4 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 4 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības augusta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
