Šā gada jūnijā Saeimas deputāts Edgars Putra, savācot septiņu Saeimas deputātu parakstus, virzīja izskatīšanai grozījumus Medību likumā. Formāli šie grozījumi nav nekas radikāls, un daudzas no ierosmēm ir iepriekš jau apspriestas mednieku sabiedrībā. Tomēr šie grozījumi rada riskus, par kuriem deputāts Putra nav iedomājies un kas acīmredzot viņam ir vienaldzīgi, bet potenciāli var radīt daudz problēmu medību saimniecībai.
Ja runājam par pašiem priekšlikumiem, ideja, ka medību platībās būtu jāiekļauj arī lauksaimniecības zeme, ne tikai meža zemes, ir saprātīga, īpaši tādās teritorijās kā Zemgale vai Kurzeme, kur meža masīvi ir ierobežoti. Līdzīgi arī ierosinājums legalizēt termālo un nakts redzamības ierīču izmantošanu nav pretrunā ar sabiedrības interesēm, taču mednieku sabiedrība norāda, ka šādu ierīču izmantošana būtu attiecināma uz briežu govju un teļu regulēšanu, nevis uz selektīvo medību mērķdzīvniekiem – buļļiem.
Strādājot pie iepriekšējiem Medību likuma grozījumiem pirms dažiem gadiem, nevalstiskās mednieku organizācijas, tostarp Jānis Baumanis no Latvijas Mednieku savienības, jau virzīja priekšlikumu iekļaut Medību likuma 19. pantā nosacījumu, ka staltbriežu medību platībās jāieskaita arī lauksaimniecības zemes. Šis priekšlikums bija loģisks un praksē pamatots – staltbrieži barojas ne tikai mežos, bet arī uz laukiem, īpaši vasaras sezonā. Tomēr tolaik ideja tika noraidīta, jo pastāvēja dažādi riski – piemēram, apstāklis, ka dzīvnieki uz lauka uzturas, bet tur nedzīvo.
Visu rakstu lasi žurnāla Medības jūlija numurā vai portālā lasi.lv.
Brīnumi ar limitiem, pīļu šaušana dzinējmedībās un ragi dūņās. “Šauj garām!” #292 epizode
Žurnāla Medības jūnija numurā lasi par komercmedībām
