Kādā no raidieraksta Šauj garām! epizodēm mednieks Valērijs Kurčanovs stāstīja par pieredzēto Itālijā. Būdams Trento provincē atpūtā, viņš no vietējiem uzzināja par letālu lāča uzbrukumu kādam jaunietim, kurš bija devies pa kalniem paskriet. Viņa stāsts bija interesants ar to, kā vietējie šobrīd sadzīvo ar lāčiem, zinot, ka tikšanās ar lāci cilvēkam var būt arī letāla. Tādēļ radās interese mazliet tuvāk papētīt šo gadījumu. Un, izrādās, pavisam nesen ir veikts pētījums par to, kā cilvēki jūtas tur, kur lāči var radīt riskus.
Tādēļ šeit pārdomas par dzīvi no itāļu skatpunkta tieši tur, kur ir šie riski.
“Lāčus vajag iznīcināt visus!” Ar šādu frāzi sākās kāda nejauša saruna picērijas rindā Itālijas Trento provincē. Taču tikai desmit minūtes vēlāk tas pats cilvēks jau teica ko pavisam citu: “Patiesībā pietiktu, ja aizvāktu tikai tos dažus problemātiskos lāčus. Pārējie var mierīgi dzīvot mežā.”
Šis šķietami vienkāršais atgadījums kļuva par vienu no spilgtākajiem piemēriem antropologu pētījumā par cilvēku un lielo plēsēju līdzāspastāvēšanu Itālijas Alpos. Tas parāda, cik maldīgs var būt priekšstats, ko rada skaļi virsraksti un sociālie tīkli. Cilvēku viedokļi reti ir melnbalti. Daudz biežāk tie ir sarežģīti, pretrunīgi un balstīti personīgajā pieredzē. Tieši to apliecina arī nesen publicēts antropoloģiskais pētījums par Trento ieleju iedzīvotāju attieksmi pret lāčiem un vilkiem.
Konflikts nav tikai par lāčiem
Pēc 2023. gada traģiskā gadījuma, kad lācene JJ4 nogalināja skrējēju Andrea Papi, Itālijā sabiedriskās diskusijas kļuva īpaši asas. Tomēr pētnieki secināja, ka konflikta sakne nav tikai dzīvnieku skaita pieaugums. Patiesībā runa ir par uzticēšanos.
Antropologi atteicās no tradicionālajām aptaujām ar atbilžu variantiem par vai pret. Viņi mēnešiem ilgi dzīvoja kalnu reģionos, apmeklēja ganības, runāja ar medniekiem, zemniekiem, sēņotājiem, mežstrādniekiem un vietējiem iedzīvotājiem. Mērķis bija saprast ne tikai cilvēku viedokli, bet arī to, kā šie uzskati veidojas. Sabiedrība nav sadalīta divās nometnēs.
Pētnieki identificēja piecas attieksmes grupas – no pilnīgas lāču pieņemšanas līdz kategoriskai pārliecībai, ka līdzāspastāvēšana nav iespējama. Tomēr vairāk nekā 60% respondentu atradās pa vidu. Viņi nebija ne dedzīgi lāču aizstāvji, ne arī pieprasīja visu plēsēju iznīcināšanu. Lielākā daļa runāja par kompromisiem – efektīvāku problemātisko dzīvnieku kontroli, lielāku drošību un saprātīgu populāciju pārvaldību.
Tas ir būtisks secinājums arī Latvijai.
Arī pie mums publiskajā telpā nereti dominē skaļākie viedokļi. Sociālajos tīklos redzam divus pretpolus – vieni apgalvo, ka katrs lācis vai vilks ir neaizskarams, citi prasa visus plēsējus iznīcināt. Taču mednieku, mežsaimnieku, lopkopju un lauku iedzīvotāju ikdienas pieredze parasti ir daudz niansētāka.
Vairāk lasi žurnāla Medības augusta numurā vai portālā lasi.lv!
Iet, skriet un kādu mušīt nost. Par velniem, traumām un droniem. “Šauj garām!” #348 epizode
👉 Abonē 4 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 4 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības augusta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
