Pagājušās nedēļas sākumā uznākušais ziemeļaustrumu vējš, kas ap nedēļas vidu arvien pieņēmās spēkā un krietni vien plosījās Rīgas līcī, viesa pamatotas bažas par “Mammadaba” spiningošanas sacensību beigu posma iespējamību. Laika prognozēs solītais lietus uzlika punktu uz “i”, bet saziņa ar dalībniekiem pierādīja, ka vīri ir cīņas un azarta pilni un, ja vien vēja pūtieni nav bīstami cilvēku drošībai, gatavi iziet uz starta.
Lai gan atklāšanas līnija bija paredzēta pulksten septiņos no rīta, jau krietnu stundu pirms došanās ezerā copmaņi, bruņojušies ar pieres lukturīšiem, stiepa uz laivām elektromotorus, akumulatorus, smagas kastes ar mānekļiem un inventāru un gatavojās šogad pēdējai, izšķirošajai kaujai. Priecēja fakts, ka pamatsastāva trīspadsmit komandām, kuras cīnījās par lielajām balvām kopvērtējumā, piepulcējās vēl sešas komandas, lai noskaidrotu uzvarētāju beidzamajā. Optimismu viesa Kaņiera laivu bāzes uzrauga, visu par copi zinošā Anatolija Jakuņina teiktais, ka jau no ceturtdienas, kad bija iespējams noturēt laivu nedaudz pierimušajos viļņos, vīri vilkuši brangus lomus.
Noklausījušies nelielu instruktāžu un saņēmuši lomu lapas, sacensties kārie spiningotāji ar skubu traucās ezera plašumos, izbiedēdami no niedrēm, netālu no laivu bāzes, pīļu saimi, kura, neapmierināti pēkšķēdama, pārlaidās uz mierīgāku vietu. Sacensībām atvēlētās sešas stundas aiztraucās vēja spārniem, daba apžēlojās par censoņiem un lietus slūžas pavēra tikai tad, kad laivas jau atgriezās krastā.
Sākās asaru svēršana, lomu lapā ierakstīto līdaku fotoattēlu pārbaude un, protams, makšķerstāsti. Komanda ar nosaukumu “LB kam ķeras” nevarēja atgriezties krastā bez loma. Šoreiz loms gan tāds īpašs, kurš diemžēl ieskaites punktus nenesa, rotiņu bija pakampis drukns līņu papus četrdesmit septiņu centimetru garumā, teju vai divu kilogramu vērtē.
Trešo vietu Kaņiera posmā komandai “2 vīri laivā”, kurā startēja Haralds Siliņš un Roberts Abrams, nodrošināja divas skaistas līdakas, no kurām viena deviņdesmit centimetru garumā. Tā arī kļuva par šā gada sacensību lielāko zivi, par ko godam nopelnīta balva no AS “Latvijas valsts meži” un veicināšanas balva no veikala “Copes lietas pie Uģa”.
Četras laivā iemānītās līdakas otrajā vietā Kaņiera posmā ierindoja Māri un Aivaru Smilgas no “Čuš”, bet par posma uzvarētājiem, kā jau tas pienākas par skaitliski divreiz lielāku lomu, kļuva kopvērtējuma līderi Romalds Ribuzuls un Mārtiņš Reks no “Emīlija–Talsi”.
Par pirmo vietu kopvērtējumā viss bija skaidrs jau brīdī, kad vīri nodeva lomu lapu, bet par pārējo dalībnieku kopvērtējumā izcīnītajām vietām sākās lielā rēķināšana. Lai noteiktu ceturto, piekto un sesto vietu, nācās skaitīt punktu summu, jo iegūtās vietas pēc vietu saskaitīšanas trīs komandām bija pilnīgi vienādas. Augstākā punktu summa sešu posmu kopvērtējumā ceturtajā vietā ierindoja Māri un Aivaru Smilgas no “Čuš”, piektie Aivars Līdumnieks un Kaspars Grablovskis no “Komandas”, bet olimpisko sešnieku noslēdza Ivars Lasmanis un Haralds Viškers no “Āķis lūpā”, šo komandu dalībniekiem balvā žurnāla “Copes lietas” gada abonements.
Neskatoties uz neveiksmi iepriekšējā posmā, trešo vietu kopvērtējumā prata nosargāt Rinalds un Zigmārs Bērziņi no “Bērziem”, kuri savā īpašumā ieguva SIA “Dole Marine” sarūpēto akumulatoru, bet pie otrās vietas un SIA “Salmo” dāvātajiem spiningiem tika Māris Kārkliņš un Kristīne Āboltiņa no “Vizulīšiem”.
Kā jau esat nopratuši, par trīskārtējiem “Mammadaba” spiningošanas sacensību uzvarētājiem kļuva Romalds Ribuzuls un Mārtiņš Reks no “Emīlija–Talsi”, kuri par savu profesionalitāti un neatlaidību ieguva sacensību galvenā sponsora “Eholotes.lv” dāvāto veiksmīga makšķernieka komplektu, kurā ir “Lowrance HOOK–4MED/HIGH/DownSkan” eholote, “Yasa” akumulators, devēja kronšteins un Latvijas karte.
Brāzmainais vējš beidzis pluinīt “Mammadaba” karogu mastā pie Kaņiera laivu bāzes, pīļu saime atgriezusies tīkamajā meldru cerā, viļņi un kaislības ap un par čempionātu rimušas, cerams, ka tās uzjundīs no jauna vēl pozitīvākā noskaņā un kvalitātē nākamgad. To, ka šīm sacensībām ir jāturpinās, apliecina arvien pieaugošā copmaņu interese par tām, to sacensību izskaņā, mielojoties ar gardām uzkodām un kafiju, apliecināja arī šā gada sacensību dalībnieki. Nav viegli izturēt, kā saka paši sacensību dalībnieki, šo sešus posmus garo maratonu, bet domāju, ka tā ir visiem pieņemama formula – nepaveicās šodien, paveiksies rīt! Tikai dažādos apstākļos un dažādās copes vietās makšķernieks var savu meistarību nodemonstrēt visā krāšņumā, protams, ne bez veiksmes un ūdeņu mātes līdzdalības.
