Mežā nobeigušos mežacūku atrast ne vienmēr ir vienkārši. Dzīvnieka atliekas var atrasties biezos krūmājos, purvainās vietās vai citās grūti pieejamās teritorijās, kur cilvēks tās var nepamanīt. Taču suņa degunam šādi šķēršļi ne vienmēr ir problēma. Igaunijā mednieki kopā ar saviem četrkājainajiem palīgiem apgūst īpašas meklēšanas prasmes, lai palīdzētu atklāt Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartās mežacūkas un mazinātu infekcijas izplatīšanās risku.
Šī nav ierasta medību suņu apmācība. Dzīvniekiem jāmācās nevis dzīties pakaļ medījumam, bet gan pēc smaržas atrast nobeigušās mežacūkas un precīzi norādīt to atrašanās vietu. Turklāt pirmie rezultāti jau ir redzami arī oficiālajā slimības uzraudzības statistikā.
No medību suņa līdz specializētam meklētājam
Programmu īsteno Igaunijas Iekšējās drošības akadēmijas dienesta suņu apmācības centrs, Igaunijas Lauksaimniecības un pārtikas pārvalde (PTA) un Igaunijas Mednieku savienība (EJS). Projekta ietvaros dienesta suņu sagatavošanā izmantotās metodes pielāgotas mednieku un viņu suņu apmācībai.
Par programmas sākšanu Igaunijas Lauksaimniecības un pārtikas pārvalde paziņoja 2025. gada septembrī. Sākotnēji tika vērtēta suņu piemērotība šādam darbam, motivācija, paklausība un spēja sadarboties ar saimnieku. Pēc tam sākās specializētā apmācība, kas 2026. gada pavasarī turpinājās jau reālos meža apstākļos.
Šā gada 15. maijā īpašo apmācības programmu pabeidza deviņi medību suņi un astoņi suņu pavadoņi. Visi deviņi suņi sekmīgi nokārtoja noslēguma pārbaudījumus.
Apmācības vadīja Igaunijas Iekšējās drošības akadēmijas dienesta suņu apmācības centra pārstāvis Rene Radala.
Viens no kursu dalībniekiem Aivo Kivitars atzina, ka mācības bijušas sarežģītas, tomēr devušas ļoti labus rezultātus. Medību suņi pēc savas būtības ir radīti dzīvnieku meklēšanai, taču šajā programmā izmantotas metodes, ar kādām apmāca policijas un robežsardzes dienesta suņus, kuri meklē pazudušus cilvēkus, cilvēku mirstīgās atliekas, narkotikas vai citas vielas.
Kivitars pastāstījis, ka tagad Igaunijā ir vairāki suņi, kuri spēj mežā atrast nobeigušos mežacūku pat tad, ja no dzīvnieka palikuši vien kauli, āda un neliels daudzums citu atlieku.
Atrast ir tikai puse darba. Sunim jāiemācās arī pareizi rīkoties
Izrādās, ka viena no sarežģītākajām apmācības daļām nav pati meklēšana. Suņiem smaržas izmantošana ir dabiska, taču daudz lielāks izaicinājums bijis iemācīt tiem palikt pie atrastajām atliekām.
Rene Radala skaidrojis, ka vairāki suņi sākotnēji pēc dzīvnieka atlieku atrašanas devušies atpakaļ pie saimnieka. Savukārt šajā apmācības programmā tiem bija jāiemācās apstāties un gaidīt atraduma vietā, lai pavadonis varētu to precīzi noteikt. Tas prasījis regulārus treniņus vairākas reizes nedēļā. Turklāt apmācības organizatori uzsver, ka sekmīgi nokārtots pārbaudījums vēl nenozīmē, ka darbs ir galā. Iegūtās prasmes ir jāuztur ar pastāvīgu praktizēšanos. Interesanti, ka daudzām medību suņu šķirnēm raksturīga arī cita darba metode – anonsēšana. Šādā gadījumā suns pēc meklētā objekta atrašanas atgriežas pie pavadoņa un aizved viņu līdz atradumam.
Aivo Kivitars norādījis, ka atsevišķās situācijās šāda pieeja varētu būt pat praktiskāka nekā suņa atstāšana mežā pie atrastajām atliekām, kamēr cilvēks pēc GPS datiem dodas uz konkrēto vietu.
Pirmie rezultāti jau ir – atrastas ar ĀCM inficētas mežacūkas
Īpaši apmācīto suņu darbs vairs nav tikai izmēģinājums. Tas jau palīdzējis konstatēt reālus Āfrikas cūku mēra gadījumus.
Saskaņā ar Igaunijas Lauksaimniecības un pārtikas pārvaldes datiem 2026. gada 8. septembrī Harju apriņķa Saue pašvaldībā, Põrsu medību platībās, reģistrētas trīs nobeigušās mežacūkas, kurām laboratoriski apstiprināts Āfrikas cūku mēris. Oficiālajā uzskaitē norādīts, ka šīs mežacūkas atradis suns. Tas ir būtisks piemērs tam, kā medību suņu prasmes var izmantot ne tikai medībās, bet arī dzīvnieku slimību uzraudzībā.
Jāuzsver, ka suns palīdz atrast nobeigušos dzīvnieku, bet ĀCM klātbūtni apstiprina laboratoriskie izmeklējumi. Savlaicīga inficēto mežacūku atlieku atrašana un droša aizvākšana no dabas ir svarīga, jo Āfrikas cūku mēra vīruss var saglabāties dzīvnieku audos un kļūt par infekcijas avotu citām mežacūkām.
Mednieki un viņu suņi – nozīmīgs palīgs slimības ierobežošanā
Igaunijas pieredze parāda, cik nozīmīga var būt mednieku iesaiste infekcijas slimību uzraudzībā. Mednieki labi pārzina savas medību platības, dzīvnieku pārvietošanās ceļus un vietas, kur mežacūkas visbiežāk uzturas. Savukārt atbilstoši apmācīts suns spēj atrast to, ko cilvēks, pat rūpīgi pārmeklējot teritoriju, varētu nepamanīt.
Igaunijas Mednieku savienība palīdzēja projektam piesaistīt ieinteresētos medniekus un viņu suņus. Savukārt PTA koordinē meklēšanas darbus, norādot konkrētās teritorijas, kurās nepieciešams pārbaudīt iespējamu nobeigušos mežacūku atrašanos. Tomēr šāds darbs nav bez riska.
Āfrikas cūku mēra vīrusu iespējams mehāniski pārnest arī ar suņa apmatojumu, ķepām vai aprīkojumu, ja tas nonācis saskarē ar inficēta dzīvnieka atliekām. Tādēļ šādas meklēšanas jāorganizē, ievērojot stingras biodrošības prasības. Igaunijas speciālisti īpaši uzsver, ka šī programma nav aicinājums medniekiem patstāvīgi sūtīt savus suņus mežā meklēt iespējami ar ĀCM inficētas mežacūkas. Tam nepieciešama gan īpaša apmācība, gan atbildīgo dienestu koordinācija.
Vai šāda pieredze noderētu arī Latvijā?
Āfrikas cūku mēris joprojām ir nopietna problēma arī Latvijā. Slimības ierobežošanā būtiska nozīme ir savlaicīgai inficēto dzīvnieku konstatēšanai, laboratoriskajai uzraudzībai un biodrošības prasību ievērošanai.
Igaunijas piemērs apliecina, ka medību suņu potenciāls ir daudz plašāks par ierasto darbu medībās. Atbilstoši sagatavotas suņu un pavadoņu komandas var kļūt par vērtīgu papildspēku slimību uzraudzībā, īpaši teritorijās, kur nobeigušos dzīvniekus cilvēkam atrast ir sarežģīti.
Vienlaikus šādas sistēmas ieviešanai nepieciešama profesionāla apmācība, pārdomāta darba organizācija un stingra biodrošība.
Igaunijā jau pierādīts, ka medību suns var palīdzēt atrast ne tikai medījumu, bet arī bīstamas infekcijas avotu. Un tas ir vēl viens piemērs tam, cik daudz mednieki un viņu četrkājainie palīgi var dot sabiedrībai ārpus pašām medībām.
Kad lācis stāv kūtiņas durvīs, grūtākās medības un šaušana! Šauj garām! #359 epizode
Ja oktobra numurs vēl nav izlasīts, ir īstais brīdis to izdarīt! Meklē preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski! Klikšķini šeit, lai iegādātos žurnālu digitāli!
👉 Abonē 2 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 12 mēnešiem līdz ar tematiskajiem pielikumiem.
Iznācis žurnāla Medības trešais pielikums Mednieka gads 2027!
