Avots: Neotropical Biology and Conservation / Pensoft Publishers
Meksikā, Kosumelas salā pie Jukatanas pussalas krastiem, zinātniekiem izdevies dokumentēt dzīvnieku, kuru daudzi jau bija uzskatījuši par, iespējams, izzudušu. Pirmo reizi savvaļā nofotografēta tā dēvētā Kosumelas pundurlapsa – ļoti reta, maz pētīta lapsa, kas dzīvo tikai šajā Karību jūras salā.
Svarīga nianse – šis nav gadījums par Latvijā pazīstamo rudo lapsu. Tā nav arī vienkārši parastā pelēkā lapsa, lai gan ar to ir cieši saistīta. Zinātniskajā publikācijā dzīvnieks norādīts kā Urocyon sp., proti, pelēko lapsu ģints pārstāvis, kura precīzs taksonomiskais statuss vēl nav līdz galam noskaidrots. Vienkāršāk sakot – tā ir Kosumelas salai raksturīga, izolēta pundurformas lapsa, kas, visticamāk, cēlusies no kontinentālās pelēkās lapsas radiniekiem.
Kosumelas pundurlapsa ir īpaša ar to, ka tā ir ievērojami mazāka par kontinentālajām pelēkajām lapsām. Zinātnieki lēš, ka tā sasniedz tikai aptuveni 60–80% no kontinentālās pelēkās lapsas izmēra. Šāda parādība dabā pazīstama kā salu pundurisms – evolūcijas process, kurā uz izolētām salām dzīvojoši dzīvnieki laika gaitā kļūst mazāki, pielāgojoties ierobežotiem resursiem, mazākai teritorijai un atšķirīgiem vides apstākļiem.
Par Kosumelas lapsu līdz šim bija zināms ārkārtīgi maz. Fiziski pierādījumi par tās eksistenci lielākoties balstījās uz senām atliekām, kas atrastas maiju arheoloģiskajās vietās. Savukārt pēdējais zināmais novērojums bija datēts ar 2001. gadu. Pēc tam vairāk nekā divdesmit gadus nebija ne foto, ne video, ne citu drošu pierādījumu, ka šis dzīvnieks joprojām dzīvo savvaļā.
Tas mainījās 2023. gada septembrī. Vietējie iedzīvotāji ziņoja par nelielu, apjukušu lapsai līdzīgu dzīvnieku pie Kosumelas salas piekrastes ceļa. Dzīvnieku atrada un droši notvēra Kosumelas parku un muzeju fonda speciālisti. Tas izrādījās pieaudzis tēviņš. Pēc veselības pārbaudes un novērošanas dzīvnieks tika palaists atpakaļ savvaļā – Laguna Colombia dabas rezervātā, kas izvēlēts kā drošāka un piemērotāka teritorija, prom no ceļu satiksmes radītajiem riskiem.
Tieši šī notikuma laikā tapušās fotogrāfijas tagad publicētas zinātniskajā žurnālā Neotropical Biology and Conservation. Tās ir pirmās zinātniski apstiprinātās Kosumelas pundurlapsas fotogrāfijas un vienlaikus pirmais drošais apliecinājums vairāk nekā divdesmit gadu laikā, ka šis dzīvnieks nav izzudis.
Tomēr šī nav vienkārši skaista atgriešanās ziņa. Zinātnieki uzsver, ka Kosumelas pundurlapsa joprojām ir ārkārtīgi apdraudēta un, iespējams, atrodas uz izmiršanas robežas. Par tās populācijas lielumu, izplatību, ekoloģiju un ģenētisko atšķirību no kontinentālajām pelēkajām lapsām joprojām zināms ļoti maz. Tieši šī neziņa ir viens no lielākajiem riskiem – ja nav zināms, cik dzīvnieku vēl palikuši un kur tie dzīvo, ir ļoti grūti plānot efektīvus aizsardzības pasākumus.
Galvenie apdraudējumi ir ceļu satiksme, dzīvotņu zudums, tūrisma un apbūves spiediens, invazīvie plēsēji, tostarp klaiņojoši suņi un kaķi, kā arī dabas katastrofas. Tā kā Kosumelas lapsa, visticamāk, sastopama ļoti ierobežotā salas daļā, pat nelielas izmaiņas tās dzīvesvietā var būt ļoti nozīmīgas.
Zinātnieki tagad aicina veikt mērķtiecīgus pētījumus – izvietot meža kameras, noskaidrot populācijas lielumu un izplatību, ievākt ģenētiskos paraugus un beidzot skaidri noteikt, vai Kosumelas pundurlapsa ir atsevišķa suga, pasuga vai unikāla pelēkās lapsas salu populācija.
Šis gadījums ir labs atgādinājums, ka konkrētu dzīvnieku sugu/pasugu izzušana dabā ne vienmēr notiek skaļi un pamanāmi. Reizēm suga vienkārši pazūd no cilvēku redzesloka – bez pēdējā kadra, bez oficiālas robežšķirtnes, bez brīža, kad kāds var droši pateikt: tagad tās vairs nav. Kosumelas pundurlapsas gadījumā zinātnieki vēl ir saņēmuši otru iespēju. Jautājums tikai – vai to izdosies izmantot laikus.
Kad skaties lācim acīs, palīdzēt var tikai lūgšanas. “Šauj garām!” #340 epizode
👉 Abonē 6 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 6 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūnija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
