Vilku uzbrukumi suņiem nav tikai ar medībām saistīts risks. To vēlreiz skaudri apliecina Ramatas pagastā piedzīvotais, kur trīs vilki naktī ienāca mājas pagalmā un aptuveni 20 metru attālumā no mājas nāvējoši savainoja divus gadus veco vācu aitu suni Betu.
Saimnieki ap pusdiviem naktī pamodās no suņu riešanas un smilkstēšanas. Atverot durvis, viņi ieraudzīja trīs vilkus, kas bija aplenkuši Betu. Cilvēkiem kliedzot, plēsēji aizbēga purva virzienā. Otrs ģimenes suns bija palicis tuvāk mājai un vilkiem netuvojās – iespējams, tieši tas viņu izglāba.
Beta vēl tika nogādāta veterinārajā klīnikā, taču ievainojumi bija ārkārtīgi smagi – saplēsts kakls, ievainots krūškurvis, ciskas un ķermeņa aizmugurējā daļa. Neraugoties uz veterinārārstu palīdzību, suns nākamajā naktī nomira.
Notikušais liek uzdot jautājumu – kāpēc vilki uzbrūk suņiem, turklāt ne tikai mežā, bet arī cilvēku māju tuvumā? Vai suns vilkam ir konkurents, iebrucējs tā teritorijā vai vienkārši medījums? Vienas atbildes nav. Eiropā veiktie pētījumi rāda, ka vilka motivācija var būt dažāda un vairākos gadījumos savstarpēji pārklāties.
Latvijas atbildīgo iestāžu pārstāvji un pētnieki bieži vien vainu noveļ uz saimniekiem, noplāta rokas un pasaka – tā vilki dara, tā nav vilku vaina – vai vienkārši sāk sūdzēties par to, ka visi šādus gadījumus uztver pārāk emocionāli. Jā, arī medību suņiem vilka uzbrukums ir risks, ar ko jārēķinās. Patiesībā bezcerības sajūtu rada šī neiejūtība un nevēlēšanās meklēt risinājumus. Tāda attieksme nav pieņemama. Tomēr šoreiz ieskatīsimies, ko par šādām situācijām saka pētījumi un novērojumi.
Suns vilkam var būt gan konkurents, gan medījums
Vilks un suns pieder vienai suņveidīgo dzimtai. Tie spēj savstarpēji vairoties, taču tas nenozīmē, ka vilks nepazīstamā sunī saskata radinieku, pret kuru izturēsies saudzīgi. Vilki ir izteikti teritoriāli dzīvnieki. Tie aizsargā savu teritoriju pret svešiem vilkiem un var līdzīgi reaģēt arī uz suni – īpaši, ja tas rej, dzen pēdas, pārvietojas patstāvīgi vai nonāk vietā, kuru vilki uzskata par savu teritoriju.
Tādēļ viena no zinātniskajā literatūrā apskatītajām versijām ir konkurenta likvidēšana. Suns vilkam var būt cits plēsējs, kas pārvietojas tā teritorijā, rada troksni, seko pēdām vai tuvojas vietai, kur atrodas barība vai mazuļi. Tomēr ar teritoriālo agresiju vien nepietiek, lai izskaidrotu visus gadījumus. Vilki nogalinātos suņus ļoti bieži arī daļēji vai pilnībā apēd. Tādēļ suns var kļūt arī par barības avotu.
Tas nenozīmē, ka katrs sunim uzbrukušais vilks ir badā. Drīzāk jārunā par divu motivāciju kombināciju – sākotnēji suns var tikt uztverts kā konkurents, bet pēc nogalināšanas – izmantots kā barība. Atsevišķi vilki vai vilku grupas var arī iemācīties, ka vientuļš suns ir salīdzinoši viegli iegūstams medījums.
Vairāk lasi žurnāla Medības septembra numurā vai portālā lasi.lv!
Skābekļa maskas aļņiem un kad esi nogriezts nost no labumiem. “Šauj garām!” 353. epizode
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
