Staltbriežu buļļu medību sezona jau ir sākusies, turklāt tas ir īpašs laiks arī medniekiem, kad mežos sākas bauris. Tad buļļi kļūst aktīvāki, mežos atskan to baurošana, un medniekam rodas iespēja dzīvnieku ne tikai pievilināt tuvāk, bet arī rūpīgi novērtēt tā vecumu, ķermeņa uzbūvi, ragus un uzvedību. Staltbriežu bauris ir viens no iespaidīgākajiem un vienlaikus atbildīgākajiem medību sezonas periodiem.
Baura sākums katru gadu nedaudz atšķiras. To ietekmē laikapstākļi, dzīvnieku blīvums, dzimumu attiecība, miers medību platībās un konkrētās vietas īpatnības. Atsevišķu buļļu balsis var būt dzirdamas vēl pirms aktīvākā baura sākuma, taču īstais koncerts parasti sākas, naktīm kļūstot vēsākām.
Sākumā buļļi pulcējas govju tuvumā, iezīmē teritoriju, vārtās dubļos un pārbauda konkurentus. Vēlāk baurošana kļūst intensīvāka, sākas aktīvāka sāncenšu padzīšana un reizēm arī cīņas. Baura kulminācijā spēcīgākie buļļi cenšas noturēt govju baru, tādēļ mazāk barojas, daudz pārvietojas un strauji zaudē ķermeņa masu.
Kur tēmēt?
Staltbriedis ir spēcīgs un izturīgs dzīvnieks. Pat letāli ievainots tas var noiet simt metru vai vēl tālāk, tādēļ dzīvnieka reakcija pēc šāviena ne vienmēr ļauj precīzi spriest par trāpījuma vietu.
Drošākā un uzticamākā tēmēšanas zona ir sirds un plaušu apvidus aiz priekšējās kājas. Šajā zonā atrodas vairāki dzīvībai svarīgi orgāni, tādēļ precīzs trāpījums var skart plaušas, sirdi vai lielos asinsvadus. Tomēr arī pēc nāvējoša trāpījuma staltbriedis var noskriet ievērojamu attālumu.
Trāpot plaušās, asinis parasti ir gaišas un sārtas, reizēm tajās redzami arī gaisa burbulīši. Ja skarta sirds vai lielie asinsvadi, asiņošana parasti ir spēcīgāka, tomēr redzamas asinspēdas var parādīties tikai pēc zināma attāluma. Savukārt, ja trāpījums ir tālāk uz aizmuguri, iespējams skart aknas. Arī šāds ievainojums parasti ir nāvējošs, taču dzīvnieks var aiziet ievērojamu attālumu. Šādā gadījumā nevajadzētu steigties tam sekot, jo pārāk agri iztraucēts dzīvnieks var doties vēl tālāk.
Šāviens mugurkaulā dzīvnieku var apturēt uzreiz, tomēr mugurkauls ir ļoti šaura mērķa zona. Trāpot skriemeļu izaugumos vai mīkstajos audos blakus mugurkaulam, briedis var nokrist, bet pēc dažiem mirkļiem piecelties un skriet prom. Tāpēc dzīvnieka apgulšanās šāviena vietā vēl nenozīmē, ka tas ir sekmīgi nomedīts.
Šāviens kaklā ir riskants. Dzīvībai svarīgās struktūras kaklā aizņem salīdzinoši nelielu zonu, un pat nelielas kļūdas dēļ iespējams skart tikai muskuļus, traheju, barības vadu vai apakšžokli. Šādi ievainotu dzīvnieku var būt ļoti grūti atrast, bet savainojumi tam var radīt ilgstošas ciešanas.
Vēl riskantāks ir šāviens galvā. Galva nepārtraukti kustas, bet letāla trāpījuma zona ir maza. Savainojot žokli vai purnu, dzīvnieks var aizbēgt, taču vairs nespēt normāli baroties. No medību ētikas viedokļa no šāda šāviena vajadzētu atteikties. Turklāt, ja tiek medīts trofejas dzīvnieks, šāds šāviens nav pieņemams arī trofejas saglabāšanas dēļ.
Jāņem vērā šāviena leņķis
Tēmēšanas vietu nosaka ne tikai attālums, bet arī leņķis, kādā staltbriedis atrodas pret mednieku.
Vislabākā situācija šāvienam ir tad, ja briedis stāv ar sānu pret mednieku. Šādā pozīcijā labi redzama krūškurvja zona un iespējams droši tēmēt dzīvībai svarīgo orgānu apvidū.
Ja briedis stāv nedaudz ieslīpi, pagriezies prom no mednieka, jāņem vērā šāviena leņķis un tēmēšanas vieta jāizvēlas tā, lai lode sasniegtu krūškurvī esošos dzīvībai svarīgos orgānus. Savukārt, ja dzīvnieks ir stipri pagriezies pret mednieku vai prom no tā, piemērotā trāpījuma zona kļūst ievērojami mazāka. Šādā situācijā labāk nogaidīt, līdz briedis pagriežas piemērotākā leņķī. Ja par drošu un precīzu trāpījumu nav pārliecības, no šāviena jāatsakās.
Tikpat svarīgi pirms šāviena pārliecināties, kas atrodas aiz dzīvnieka. Baura laikā vienuviet var atrasties vairākas govis, teļi vai cits bullis, ko tumsā vai blīvā veģetācijā sākotnēji var nepamanīt.
Staltbriedis pēc šāviena
Pēc šāviena svarīgi iegaumēt precīzu vietu, kur atradās dzīvnieks, tā aiziešanas virzienu un pēdējo vietu, kur tas bija redzams. Šos orientierus vajadzētu piefiksēt vēl pirms mednieks pamet vietu, no kuras raidīts šāviens.
Ja briedis pēc šāviena aiziet, nevajadzētu uzreiz steigties tam pakaļ. Pāragri iztraucēts ievainots dzīvnieks var sakopot spēkus, aiziet vēl tālāk un ievērojami apgrūtināt tā atrašanu.
Tas, kad sākt meklēšanu, atkarīgs no iespējamās trāpījuma vietas. Ja trāpīts aknās vai vēdera dobumā, dzīvniekam jādod vairāk laika līdz tas apgulsies un zaudēs spēkus. Ja pēdas nav skaidras vai ir aizdomas par neprecīzu trāpījumu, nevajadzētu lieki staigāt pa apkārtni un sabojāt dzīvnieka pēdu smaržu. Šādā situācijā labāk meklēšanā iesaistīt speciāli apmācītu asinspēdu suni.
Katrs šāviens, pēc kura dzīvnieks aiziet, jāuztver nopietni. Tas, ka šāviena vietā nav asiņu, vēl nenozīmē, ka lode nav trāpījusi. Pirmās asinspēdas var parādīties tikai vairākus desmitus metru tālāk.
Staltbriežu piebaurošana
Staltbriežu medības ar piebaurošanu ir viens no aizraujošākajiem medību veidiem baura laikā. Mednieks atdarina buļļa balsi, mēģinot izprovocēt atbildi, noteikt dzīvnieka atrašanās vietu vai pievilināt to tuvāk.
Piebaurošanas mērķis nav bļaut pēc iespējas skaļāk. Jāklausās buļļa balsī, jāvērtē tās tonis, atbilžu biežums un dzīvnieka uzvedība. Jaunāka buļļa balss parasti ir augstāka, bet nobrieduša buļļa balss zemāka un dobjāka. Tomēr tikai pēc balss vien droši noteikt dzīvnieka vecumu nevar. Skaņu ietekmē arī attālums, reljefs, meža blīvums un laikapstākļi.
Pirms piebaurošanas jāizvēlas vieta, no kuras iespējams laikus pamanīt tuvojošos briedi un nepieciešamības gadījumā droši raidīt šāvienu. Bullis ne vienmēr nāks tieši uz skaņas avotu. Tas var mēģināt apiet mednieku, lai saostu šķietamo konkurentu. Tādēļ vēja virziens ir viens no svarīgākajiem veiksmīgu medību priekšnoteikumiem.
Bullis var atbildēt, taču palikt pie govīm. Šādā situācijā nepārtraukta baurošana ne vienmēr piespiedīs to nākt tuvāk. Reizēm efektīvāk ir mainīt atrašanās vietu, mēģināt uzmanīgi pieiet tuvāk, sagaidīt, kad bullis attālinās no govīm, vai imitēt tā teritorijā ienākušu konkurentu. Var ne tikai atdarināt balsi, bet arī imitēt ragu berzēšanu pret zariem, veģetācijas dauzīšanu vai zemes kārpīšanu.
Piebaurojot svarīgi nepārspīlēt. Nedabisks ritms, pārāk bieža baurošana vai situācijai neatbilstoša balss bulli var brīdināt. Pieredzējis dzīvnieks var apklust un aiziet, pat ja pirms tam aktīvi atbildējis.
Baura laikā buļļi ir uzbudināti un atsevišķi dzīvnieki var pienākt ļoti tuvu. Medniekam jau iepriekš jāparedz atkāpšanās iespēja un nevajadzētu nostāties biezoknī, kur tuvojošos dzīvnieku iespējams pamanīt tikai pēdējā brīdī.
Medības ar pieiešanu
Medības ar pieiešanu ir īpaši efektīvas vietās, kur zināmas staltbriežu barošanās vietas, guļvietas, pārejas un baura vietas. Agri no rīta var mēģināt pietuvoties dzīvniekiem, kas no laukiem atgriežas mežā, savukārt vakarā tos var sagaidīt barošanās vietu tuvumā.
Pieejot pastāvīgi jāseko vējam. Staltbriedis var nepamanīt lēni pārvietojošos cilvēku, taču, sajutis tā smaržu, gandrīz vienmēr atkāpsies. Jāpārvietojas klusi, izmantojot reljefu, veģetāciju un dabiskās meža skaņas. Sausā mežā neuzmanīgs solis uz zara var pielikt medībām punktu.
Pamanot bulli, nevajag steigties. Vispirms dzīvnieks jānovērtē, jāpārliecinās, vai tuvumā nav citu dzīvnieku, jāatrod stabila šaušanas pozīcija un jāsagaida piemērots leņķis. Baura laikā bullis nepārtraukti pārvietojas starp govīm, tādēļ piemērota iespēja šāvienam var rasties tikai uz dažām sekundēm.
Medības uz gaidi
Gaides vietu izvēlas, ņemot vērā staltbriežu pārvietošanās takas, barošanās vietas, baura vietas, dubļu vannas un mežmalas. Medību tornis nodrošina labāku pārskatāmību un drošāku šāviena leņķi, taču pats par sevi panākumus negarantē.
Baura laikā dzīvnieku ierastā pārvietošanās var mainīties. Buļļi seko govīm, dzenā konkurentus un parādās vietās, kur citā gada laikā tos gandrīz nevar sastapt. Tāpēc medniekam ne tikai jāizvēlas laba gaides vieta, bet arī jāklausās, jāseko vējam un jābūt gatavam mainīt atrašanās vietu.
Efektīva taktika var būt gaides apvienošana ar pieiešanu un dzīvnieka piebaurošanu. Sākumā no augstākas vai atklātākas vietas var klausīties un noteikt baurojošā buļļa atrašanās virzienu, pēc tam mēģināt uzmanīgi pietuvoties.
Tumsā vai biezā mežā nekādā gadījumā nedrīkst raidīt šāvienu tikai skaņas virzienā vai uz neskaidri saskatāmu siluetu. Pirms šāviena medniekam jābūt pilnīgi pārliecinātam par to, uz kādu dzīvnieku viņš tēmē, un tas ir pienācīgi jānovērtē.
Medības ar dzinējiem
Staltbriežus medī arī medībās ar dzinējiem, taču tajās dzīvnieku novērtēt ir ievērojami grūtāk. Tas bieži pārvietojas ātri, redzams tikai īsu brīdi, un kopā ar bulli var skriet govis un teļi.
Šāviens uz skrejošu staltbriedi prasa lielu pieredzi. Raidot šāvienu uz kustīgu dzīvnieku, pieaug risks trāpīt ārpus dzīvībai svarīgo orgānu zonas, piemēram, kājās vai mīkstajos audos. Ja dzīvnieks pārvietojas pārāk ātri, to aizsedz veģetācija vai nav iespējams izdarīt drošu un pārliecinošu šāvienu, no tā jāatsakās.
Medībās ar dzinējiem īpaši svarīga ir medību vadītāja noteiktā kārtība. Katram medniekam jāzina savs šaušanas sektors, blakus esošo mednieku atrašanās vietas un virzieni, kuros šaut aizliegts. Nedrīkst šaut gar mednieku līniju, uz neskaidri redzamu dzīvnieku vai situācijā, kad aiz dzīvnieka nav droša fona, kas spētu apturēt lodi.
Galvenais nav izšaut, bet nomedīt atbildīgi
Staltbriežu bauris sniedz īpašu iespēju dzīvniekus vērot un izvēlēties medījamo bulli. Taču baurojošs staltbriedis, īss mirklis šāvienam un spēcīgas emocijas nedrīkst kļūt par iemeslu steigai.
Pirms šāviena nepieciešams droši novērtēt dzīvnieku, attālumu līdz tam, tā stāvokli, lodes trajektoriju un apkārtni. Ja kaut viens no šiem apstākļiem rada šaubas, pareizais lēmums ir nešaut.
Savukārt, ja staltbriedis pēc šāviena aiziet, medības ar to nebeidzas. Dzīvnieks ir jāatrod vai arī atbildīgi jāpārbauda tā aiziešanas ceļš. Mednieka pienākums nav tikai izdarīt precīzu šāvienu, bet darīt visu iespējamo, lai medības noslēgtos pēc iespējas ātri un ētiski.
Kad seja kā dibens, bet briedim ar roku uzšauj pļauku! “Šauj garām!” 354.epizode
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
