Noķert trofejas cienīgu samu ir teju jebkura makšķernieka sapnis. Lai to paveiktu, liela nozīme ir piemērotas ēsmas izvēlei, bet tā daudzējādā ziņā atkarīga no makšķerēšanas vietas apstākļiem un gadalaika.
Sams ir plēsīgā zivs, kuras ēdienkartē ir dažādas dabā atrodamas ēdmaņas, piemēram, mazākas vai lielākas zivis, kā arī to gabaliņi, vardes, dažādi vēžveidīgie un tārpi. Dažreiz mazie samiņi pa rasu izlien krastā, kur mielojas ar dzīvnieku mirstīgajām atliekām, ja vien tās atrodas tuvu ūdenim. Sami visbiežāk interesējas par ēsmu, kas mīt netālu no rezervuāra.
Gaume – mainīga
Jāņem vērā, ka ūsainajam milzim nav konkrētas iecienītās ēdienkartes un tas var atteikties nobaudīt arī ēsmu, no kuras neatteicās vēl iepriekšējās brīvdienās. Pieredzējuši makšķernieki iesaka izmantot dažādas ēsmas un mainīt tās, meklējot to, kura konkrētajā brīdī būtu piemērotākā. Ja 2–3 stundu laikā plēsīgā zivs nav reaģējusi un izrādījusi interesi par ēsmu, vēlams nomainīt samam paredzēto cienastu, bet, iespējams, jānomaina makšķerēšanas vieta.
Makšķerniekam jāatceras, ka sams ir siltumu mīlošs, līdz ar to pirmās aktivitātes izrāda, kad ūdens temperatūra sasniedz 10–12 °C.
Pavasaris ir gadalaiks, kad sami meklējami seklā, jau iesilušā ūdenī.
Pavasaros sami neatsakās nobaudīt ēsmu arī dienas laikā, bet naktīs tie atkal kļūst pasīvi. Makšķerniekiem der atcerēties, ka pavasarī samu aktivitātes nav stabilas, ir pat brīži, kad zivis vispār nelien laukā no savām slēptuvēm.
Kad ūdens ir jau sasilis, sami dodas medīt naktīs vai agri no rīta. Ja laika apstākļi ir lietaini vai pāri ūdenskrātuvei ir manāma bieza migla, tad ūsains plēsējs ar labpatiku var izrādīt interesi par ēsmām arī dienas laikā. Visaktīvākais sams ir uzreiz pēc nārsta, kad ūdens temperatūra jau ir virs 18 °C. Šis laika posms ilgst aptuveni divus mēnešus. Šajā laikā sami aktīvi reaģē praktiski uz jebkuru dzīvnieku, kā arī mākslīgajām ēsmām.
Dažādas ražotājfirmas piedāvā samiem speciālas boilas ar asiņu smaržu.
Makšķerniekiem der zināt, ka samiem jebkuros laika apstākļos nepieciešama arī iebarošana. Iebarojamās ēsmas sastāvā obligāti jābūt komponentiem, kuri ir uzsprausti uz āķa, var izmantot pavisam nedaudz saistvielas elementus (auzu pārslas vai mannas putraimus, kas piesaistīs arī mazās zivtiņas). Citi makšķernieki uzskata, ka nav lieki iebarojamo ēsmu papildināt ar asinīm un pat dabiskiem aromatizētājiem, piemēram, sasmalcinātiem ķiplokiem vai tā pulveri.
Vēsajā sezonā – cita pieeja
Rudenī, kad ūdens temperatūra atkal samazinās, sami uzturas galvenokārt tuvāk gultnei un bedrēs. Zemās temperatūras dēļ zivis kļuvušas neaktīvas. Makšķernieka galvenais uzdevums ir atrast vietu, kur atrodas plēsējs, un tad, meklējot un mainot ēsmas, izvilināt un radīt ūsainajam plēsējam apetīti. Pieredzes bagāti copmaņi uzskata, ka šajā brīdī labākais inventārs būtu klasiskā gruntene ar zvaniņu. Efektīvs var būt arī kvoks, kura skaņa piesaista samus un piespiež tos pacelties no dziļuma.
Kā vienu no svarīgākajām ēsmām vēsākam ūdenim noteikti jāmin kalmāra gabaliņi;
sadalīti vai veseli vēži vai tikai to liemeņi; dažādu putnu subprodukti, kuri uzvērti uz āķa un piesieti pie tā ar šūšanas diega vai makšķerauklas palīdzību.
Ziemā sami zaudē jebkādu aktivitāti, to izvilināšana no ziemošanas bedres ir praktiski neiespējama. Daži pieredzējuši samu matadori apgalvo, ka, ja ir zināma samu ziemošana vieta, tad var mēģināt ūsaiņiem piedāvāt aktīvas dzīvās ēsmas zivtiņas vai spilgtas krāsas mānekļus, bet rezultāts nav garantēts. Manuprāt, šo plēsēju makšķerēšanā ziemā nav jēgas tērēt līdzekļus, laiku un spēku.
Makšķerniekam jāatceras, ka, cerot uz spēcīgu un lielu zivi, inventāru vajadzētu izvēlēties atbilstošu. Nereti gadās, ka plānots tikt pie pavisam neliela sama, bet ēsmu saķēris trofejas eksemplārs. Tāds sams, protams, paliks atmiņā uz mūžu, ja inventārs pievils pašā nepiemērotākajā brīdī.
Makšķerējot no laivas, nedrīkst aizmirst par plēsīgās zivs spēku: pat relatīvi mazs īpatnis var apgāzt laivu vai ievilkt makšķernieku ūdenī. Velkot zivi, makšķerauklu nedrīkst vienkārši uztīt uz rokas. Ja zivs būs lielāka, šādi var gūt traumas.
Mākslīgie mānekļi
Vobleri. Noteikti jāizvēlas tādi mānekļi, kuri iegrimst dziļumā. Vizuļi. Samu spiningošanai izmanto smagus rotiņus un šūpojošos vizuļus. Šis spiningošanas inventārs nepieciešams spiningošanai dziļākās bedrēs. Naktīs vizulī iesaka iemontēt gaismas diodi. Silikona mānekļi. Jāizvēlas lieli. Vēlams, lai tie imitētu zivtiņas, vardītes vai vēžveidīgos.
Kas garšo samam?
Upes gliemji. Makšķerēšanā kā ēsmu izmanto to gliemja daļu, kas atrodas čaumalā: mīkstumu jeb gaļu bez vākiem. Uz āķa tiek uzsprausts gliemis pilnībā vai sadalīts atsevišķos gabaliņos, ļoti daudz kas atkarīgs no āķa izmēra, jāraugās, lai tiktu paslēpts viss āķis.
Ja gliemeža gaļa tiks novārīta, tā kļūs blīva, labāk turēsies uz āķa. Pieredzējuši makšķernieki dažreiz pietin gaļu pie āķa ar šūšanas diegu vai makšķerauklu. Naktstārpi. Universāla ēsma, kuru sevišķi iecienījuši maza un neliela izmēra sami. Mazākus tārpiņus uz āķa var spraust 7–10 gabalus, dažkārt pat vairāk. Svarīgi noslēpt visu āķi. Samiem ir ļoti jutīgas ūsas, un, sajūtot vismazākās aizdomas – jūtot metālu, plēsīgā zivs var vienkārši ignorēt makšķernieka piedāvāto delikatesi. Dzīvās zivtiņas. Zivtiņas izmērs atkarīgs no iecerētā sama izmēriem. Ja domājams, ka lomā būs eksemplāri ap 5 kg, lieti noderēs nelielās zivtiņas: asari, raudiņas, breksēni, plicēni u.c. Indivīdiem, kuru svars jau ir lielāks nekā 5 kg, pareizāk būtu izmantot lielāka izmēra zivtiņas. Zivtiņas ēsmai vēlams noķert tajā pašā rezervuārā, kurā tiks makšķerēts. Ēsmas zivtiņas gabaliņi. Sami ir plēsīgas gultnes zivis, tie labprāt salasa un apēd visu, kas atrodams uz gultnes, īpaši nepētot kvalitāti. Pieredzējuši samu mednieki apgalvo, ka dažkārt sami var būt īpaši prasīgi, jo vienu dienu tiem patīk nobaudīt zivju astes, citu dienu muguras daļu, bet ir dienas, kad sami vēlas nogaršot tikai zivju priekšdaļu ar visu galvu. Vistas vai cita mājputna gaļa. Sākotnēji nepieciešams apcept ēsmu ugunskurā: tā būs samiem pievilcīga smarža. Daži pieredzējuši samu speciālisti atklāj, ka pie iespaidīga izmēra ūsaiņiem tiek, izmantojot tieši šo ēsmu. Siseņi. Dažos gados reti (interesanti, kāpēc) sastopama, bet lieliska ēsma. Uz āķa jāliek uzreiz vairāki siseņi. Vardes. Viena no iecienītākajām un bieži dabiskajā vidē lietotajām ēsmām ir tieši vardes. Šī ēsma pievilina arī diezgan iespaidīgus eksemplārus. Vistas vai liellopu aknas. Aknas jāatstāj saulē uz dažām stundām, lai parādītos specifisks aromāts. Lai aknas labāk turētos uz āķa, tās vajadzētu apsiet ar šūšanas diegu vai makšķerauklu. Kūpināta putna gaļa. Tāds gaļas aromāts spēj radīt ēstgribu pat cilvēkiem bez apetītes. Kūpinātos putnus uz āķa sprauž veselus vai sadalītus pa daļām, viss atkarīgs no iespējamā loma izmēriem. Peles. Makšķerēšanā galvenokārt izmanto šo dzīvnieku liemeņus vai mākslīgo mānekļu imitācijas. Zemesvēži. Šie nakts kukaiņi mīt alās. Zemesvēži tiek uzskatīti par labāko samu ēsmu siltajā laikā. Noķert zemesvēžus ir salīdzinoši vienkārši. Ilgstošai uzglabāšanai saķertie indivīdi jātur atsevišķās kastītēs, kurām var piekļūt gaiss, citādi pēc dažām dienām ēsma sabojāsies un būs jāizmet. Dēles. Uz āķa vienlaikus sprauž 5–6 dēles. Speciālisti pirms uzspraušanas uz āķa iesaka dēlēm nogriezt piesūcekni. Brūce asiņo, kas savukārt arī piesaista plēsējus. Vēži. Izmantojot šo ēsmu, lieliskus panākumus iespējams gūt, makšķerējot bedrēs. Mēsluvaboļu un maijvaboļu kāpuri. Tie ir viegli sameklējami gan kompostā, gan mēslu kaudzēs.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
