Mēs jau zinām, ka mednieku ētikas kodekss paredz pienākumu dzīves laikā turpināt pilnveidot savas zināšanas, pārbaudīt aprīkojumu, trenēties šaušanā – vienvārdsakot, nodrošināt apstākļus, kuros dzīvnieks tiek nomedīts cieņpilni, nesagādājot tam ciešanas. Tomēr reizēm, lai arī cik labi sagatavojies būtu, kaut kas pēkšņi noiet greizi apstākļu sakritības vai nejaušas kļūdas dēļ. Jā, kļūdīties vai piedzīvot vienkārši neveiksmīgu dienu mēdzam mēs visi. Tikai jautājums vietā – ko darīt tālāk? Ja medījumu uzreiz neizdodas atrast vai ir aizdomas, ka tas varētu būt ievainots, palīgā nāk manīgais suņa deguns. Šoreiz kādu savu piedzīvojuma stāstu atklāj Huntsafe asinspēdu meklētāju komandas pārstāvis Daivis Jaunozols.
Pēdas izbradātas, bet briedis atrasts
Situācija medībās bijusi gluži tipiska – kāds mednieks raidījis šāvienu uz staltbrieža bullēnu apmēram 150 metru distancē. Arī tēmēšanas vieta bijusi pareizi izvēlēta, lieki neriskējot – tieši aiz lāpstiņas. Pārbaudot šāviena vietu, trāpījuma pazīmes pavisam acīmredzamas – neregulāri, bet tomēr labi saskatāmi asins pilieni. Tātad, šaubu nav, ka dzīvnieks ir ievainots, un tas jāmeklē. Domāts, darīts! Sākotnēji mednieki vairāku stundu garumā izstaigājuši tuvējo apkārtni pašu spēkiem, atraduši dažas vietas, kur briedis bija gulējis, pēc tam sameklējuši palīgos suni, taču pirmais vakars diemžēl noslēdzies bez rezultātiem. Tad nu nākamajā dienā palīgā steidzies Daivis, līdzi ņemot savu Bavārijas asinspēdu dzinējsuni Argosu. Nu jau pagājušas bija apmēram 14 stundas – gana ilgs laiks, lai dzīvnieks varētu būt pierimis un, cerams, apgūlies.
Vairāk lasi žurnāla Medības aprīļa numurā vai portālā lasi.lv.
Pievienojies grupai, spiežot uz saites!
Vai noskenē QR kodu!
Grupas noteikumi:
1) ja ievainots dzīvnieks, ieliec info – kur, kas, kad (kontaktējieties personīgi)
2) dod ziņu, vai palīgs atrast
3) pēc meklēšanas visi gaida atskaiti un stāstu, pat tad ja meklēšana neveiksmīga, jo mācāmies no katra gadījuma
4) atļauts publicēts savus meklēšanas veiksmes un neveiksmes stāstus
5) uzdod jautājumu, bet neiegrimstam garās debatēs (grupa ir liela, lai nečakarētu dzīvi grupas dalībniekiem ar bezjēdzīgu retoriku)
6) var publicēt arī noderīgu un interesantu informāciju, kas saistīta ar medību suņiem un asinspēdas meklēšanu
Pamata atziņas no pieredzējušiem meklētājiem:
1) garām ne vienmēr ir garām
2) uzticies sunim, jo ne vienmēr mednieks redz to, kas patiesībā noticis
3) nesačakarējiet pēdu, bet, ja dzīvnieks aizgājis, meklē suni, savādāk ar katru mirkli samazinās iespēja atrast
4) asiņu trūkums nenozīmē “garām!”, ir situācijas, kad asinis parādās pēc 100-300 metriem, citreiz neparādās vispār
5) ja atbraucis palīgs ar suni, piedāvā segt degvielas izdevumus vai pajautā, vai kaut kas saimniekam par palīdzēšanu nav jāmaksā (šis nav maksas pakalpojums, bet tas prasa suņu saimnieku laiku un resursus)
6) Šaujam garām un pārbaudām katru šāvienu!
Vai tad stirnas nevar medīt, kad gribas, un būt medniekam ir slikti? “Šauj garām!” #334 epizode
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
