Aigars Garais, parcopi.lv
Laikā, kad iznāks maija numurs žurnālam Lielais Loms un jūs lasīsiet šo rakstu, reņģēm jau vajadzētu būt piekrastē un ķerties visai labi. Parasti tās sāk ķerties aprīļa otrajā pusē un ir noķeramas pat vēl jūnijā. Vislabākais laiks reņģu copei gandrīz vienmēr ir maijs. Tāpēc, izlasot šo rakstu un izdomājot, ka gribat paši noķert reņģes, tas droši vēl būs izdarāms! Šis raksts ir par reņģu copi tieši Rīgas jūras līcī un par reņģu copi no Mangaļsalas un Bolderājas moliem. Ja plānosiet ķert reņģes citur, tad inventārs un ķeršanas tehnika nemainīsies, bet var mainīties likumdošanas jautājumi konkrētā vietā un laikā.
Pats es maijā vairs nebraucu reņģēs, jo tad jau ir sākusies spiningošanas no laivas sezona, bet pāris reizes pirms pašas labākās reņģu copes es aizbraucu katru gadu. Jo viena lieta ir nopirkt reņģes, bet pavisam cita ir pamieloties ar paša ķertām reņģēm. Un tā ir ļoti garšīga zivs!
Tātad kas ir vajadzīgs reņģu copei?
Speciāli reņģu makšķerēšanai nevajag iespringt ar inventāru.
Makšķere – derēs jebkura. Var izmantot spiningu, var teleskopisku pludiņmakšķeri, var fīderi vai jebkuru citu makšķeri. Galvenais, lai pašam ērti. Jāņem vērā, ka ar vieglās klases spiningu būs labāka jutība un var noķert arī nelielu prieciņu, kad trīs reņģes vienlaikus ir kāta galā, bet ja ķer no mola, tad nedaudz praktiskāka būs garāka makšķere. Vēl jāņem vērā, ka reņģu cope ir visai šmucīgs process un gan makšķere, gan spole, gan rokas – viss būs reņģu zvīņās!
Tāpēc neiesaku makšķeres ar korķa kātu, jo to būs grūti attīrīt, kad zvīņas piekaltīs. Pats reņģu copei izmantoju stikla šķiedras spiningu. No laivas garuma pietiek, ir gana jutīgs, un nekas lepnāks tāda veida copē neprasās.
Spole arī derēs jebkura. Pilnīgi jebkura, kas ir darba kārtībā! Nekādas lielās slodzes spolei nav jātur, bet tai jābūt darba kārtībā.
Aukla arī der, kāda tīk. Tādā ziņā reņģu cope ir ļoti demokrātiska, un tajā var izmantot daudz ko, kas palicis pāri no citām copēm. Galvenais – nesiet ļoti plānu auklu, bet ļoti resna traucēs iemetienam. Reņģes no resnas auklas nebaidīsies, bet iemetiens cietīs.
Pavadas parasti sien tievākas nekā pamataukla. Var izmantot gatavās pavadas. Jebkurā gadījumā garākas par 10 cm nevajadzētu siet. Normāls garums ir 3–10 cm. Gatavajām parasti ir 5–7 cm. Ja pavadas sien pats, tad var izmantot pretsavērpējus, bet var uztaisīt pamatauklā cilpiņas un pavadas siet pie cilpiņām. Šādā veidā visu padarot vēl vienkāršāku un mazāk sāpīgu, noraujot sistēmas.
Āķus, ja pavadas sien pats, parasti izvēlas ar garāku kātiņu. Lai vieglāk izņemt no reņģes mutes. Āķa izmēram īsti nozīmes nav, bet nevajag pārspīlēt ar ļoti lieliem āķiem un mazus atkal būs grūti izņemt. Āķiem jābūt spīdīgiem. Der zelta un sudraba toņu āķi. Reizēm sevi labi parāda sarkani āķi. Ja jāiesaka kādi konkrēti āķi, tad ļoti labi reņģu copei ir Cobra Allround 6. izmēra āķi.
Sviniņi arī derēs jebkādi. Pats personīgi bieži svinu vietā lieku pat uzgriežņus un jebkāda tipa atsvarus. Jo sevišķi, ja ķer no mola. Tad pa vienu reizi sanāk diezgan daudz aprauties un tāpēc dropšota stienīšus negribas likt, kas ir vislabākais svins tāda veida copei. Svaru izvēlas atkarībā no vēja stipruma, viļņiem un straumes esamības/neesamības. Normālā variantā ar 7–20 g, pat 7–15 g vajadzētu būt labi. Stipru viļņu vai straumes gadījumā jāliek smagāki atsvari.
Kādi noteikumi jāievēro, lai ķertu reņģes?
Reņģes var ķert no mola un arī no laivas. Jāņem vērā, ka abos gadījumos nedrīkst ķert upes pusē, bet tikai jūrā un ka makšķere drīkst būt aprīkota ar trīs āķiem. Tāpēc, ja izmanto gatavās pavadas, tad pēc noteikumiem liekie āķi ir jānogriež nost. Es parasti sienu pats, un vairāk par trīs āķiem arī neprasās, jo tad virtene kļūst pārāk gara. Bet, ja reņģes ķeras labi, tad raiti ķersies arī uz trīs āķiem. Vēl jāņem vērā, ka, ja cope plānota no laivas, tad ir spēkā liegums ķert Daugavas grīvas rajonā – 1000 metru rādiusā no ietekas. No moliem drīkst ķert, bet tikai uz jūras pusi. Vēl jāņem vērā pēdējie labojumi makšķerēšanas noteikumos, kas nosaka, ka viens cilvēks drīkst noķert un paturēt 10 kg reņģu. Ja plānojat ķert citā vietā, tad papētiet konkrētās vietas liegumus.
Reņģu ķeršanas tehnika
Ja reņģu bars ir pienācis pavisam tuvu krastam un moliem, tad nekāda tehnika nav vajadzīga. Atliek ielaist makšķeri un nedaudz patīt vai pakustināt – reņģes momentā reaģē. No laivas šādos gadījumos pat nav vajadzīgs iemetiens – nolaiž sistēmu tieši zem laivas, nedaudz pašūpo, un reņģes būs galā. Ķerot no moliem, galvenais uzdevums ir nenolaist sistēmu uz pašas grunts un sevišķi brīžos, kad sistēma tuvojās moliem, citādi var ātri palikt bez sistēmas. Pie moliem ir ļoti daudz zemūdens ķērāju, kas gatavi apraut makšķernieku līdzpaņemtās sistēmas. Vēl jāņem vērā tas, ka reņģu tīkotāju ar katru gadu kļūst vairāk, tāpēc jāskatās, kur un kā met pārējie makšķernieki. Atceramies par savstarpējo cieņu un pieklājību. Būs patīkamāka cope gan pašiem, gan pārējiem.
Kas attiecas uz pašu sistēmas iztīšanas tehniku, tad var nedaudz paeksperimentēt ar pauzēm un nedaudziem uzrāvieniem, bet, ja reņģes ir klāt vairumā, tad galvenā tehnika ir neielaist sistēmu akmeņos!
Kā jau minēju, reņģu cope ir ļoti demokrātiska un neprasa nekādus lielos ieguldījumus inventārā, bet process ir visai interesants un baudāms. Turklāt copes noslēgums parasti sola gardu maltīti!
Trīs garšīgi veidi, kā pagatavot paša ķertās reņģes
Kūpinātas reņģes – pēc copes reņģēm noskalo zvīņas. To visvieglāk ir izdarīt veco laiku metāla zivju uzglabājamajā un labāk to darīt tieši pie ūdens, jo mājās ar to sanāk paliela ķēpa. Reņģes saliek uz restes, var apkaisīt ar sāli un citām garšvielām, bet var to darīt arī pēc izņemšanas no kūpinātavas. Kūpina apmēram 90–100 grādu temperatūrā un apmēram 25–30 minūtes. Bauda, tiklīdz vairs nav tik karstas un lai var paņemt rokās. Ļoti gardi!
Ceptas reņģes. Arī pirms cepšanas reņģēm noskalo zvīņas un vēl izķidā. Ikrus var atlikt atsevišķi un arī cept, jo tie arī sanāk ļoti garšīgi. Galvas var griezt nost, var negriezt. Tas pēc vēlmes. Miltus samaisa ar pipariem un sāli, reņģes tur apviļā un liek uz karstas pannas. Cep, kamēr parādās brūngana un cieta garoziņa. Ļoti labs našķis, kas garšo gandrīz visiem!
Ceptas reņģes tomātu mērcē. Sākumā reņģes cep kā parasti. Tikmēr taisa tomātu mērci. Pēc cepšanas reņģēm ļauj atdzist istabas temperatūrā un pārlej ar iepriekš gatavoto mērci. Proporcijas tomātu mērcei: uz vienu 1 kg svaigu reņģu vajag: 1 burciņu oriģinālās tomātu mērces (0,5 L), 1 burkānu, 1 sīpolu, 1 lauru lapu, 1 gl. ūdens, sāli, citronpiparus. Mērces pagatavošana – burkānu sarīvējam, liekam pannā, apcepam. Sagriežam smalki sīpolu, liekam pannā pie burkāniem un pacepam visu piecas minūtes. Tad pievienojam ūdeni, lauru lapu un visu sautējam vēl 15 minūtes. Tad pievienojam tomātu mērci pannā un visu kopā sautējam. Ja burkāns gatavs, tad mērci no pannas var pārliet katliņā, pievieno nedaudz citronpiparu. Ar garšvielām var variēt un pagatavot arī pikantāk. Bet jebkurā gadījumā šī būs vienreizēji garda maltīte sev un tuviniekiem!
Tā varbūt tikai liekas, vai ir vērts braukt un pašam ķert tās reņģes, ja var nopirkt un lieki netērēt laiku. Tomēr paša ķertajām būs pavisam cits smeķis, un arī laiks, kas pavadīts svaigā gaisā, pie jūras, nāks tikai par labu. Makšķernieks taču dodas pēc pozitīvām emocijām, un reņģu cope nav izņēmums! Pozitīvas emocijas un gards copes noslēgums! Ne asakas visiem!
Lasi un abonē žurnālu Lielais loms!
