Kā kļūt par mednieku, kā par medībām veidojas attieksme jaunajiem medniekiem, kā veidot sevi par mednieku ar lielo burtu un ar ko jārēķinās visiem jaunajiem medniekiem. Atbildes uz šiem jautājumiem radīsim sarunā ar Mārtiņu un Kārli Dadeikiem, aizrautīgiem un pieredzējušiem medniekiem, mednieku kursu vadītājiem, šaušanas instruktoriem un mednieku skolas Taurs vadītājiem.
Ja atmiņa mani neviļ, tad šķiet, ka mednieku skola Taurs tika dibināta 2016. gadā, un ar lepnumu sevi saucu par vienu no pirmajiem absolventiem. Kā vispār radās ideja par šādas mednieku skolas izveidi, par tās koncepciju, jo tā tomēr atšķiras no citām mednieku skolām Latvijā?
Taurs bija tiem laikiem un medību nozarei visai neierasts projekts. Visticamāk, tas jau piemirsies, bet 2015. gadā tā sauktie mednieku kursi bija samērā grūti pieejami, jo īpaši, ja dzīvoji nomaļus no Rīgas. Jāgaida, kad savāksies kāda mācību grupa, jāmēro ceļš uz kursu norises vietu, kursi parasti notika tikai lielajās pilsētās un daudzos gadījumos ne biežāk kā vienu vai divas reizes gadā.
Kā nonācāt līdz idejai par iespēju mācīties attālināti un apgūt kursu pašmācības ceļā?
Pavisam vienkārši – mācību industrijā jau sen bija pieejamas attālinātās apmācības. Kāpēc mednieki tiek apdalīti? Un lai ar cik lielu skepsi uz to kāds lūkotos, kvalitatīvi un tehnoloģiski pareizi sastādīta mācību viela, ejot roku rokā ar modernu IT risinājumu, nodrošina pavisam noteikti ne sliktāku zināšanu apguvi kā kursi to klasiskajā izpratnē – klausoties pasniedzēja stāstījumu klātienē.
Pašreiz esam lielākā jauno mednieku apmācošā organizācija Latvijā. Piedāvājam visplašāko pakalpojumu klāstu – kursus, testus, šaušanas apmācības. Organizējam bezmaksas lekcijas, kurām piesaistām dažādus speciālistus medību pasaulē, kas ļauj noorganizēt ļoti interesantus un kvalitatīvus kursus. Kā apliecinājums tam – atsauksmes no mūsu studentiem un izcilie rezultāti eksāmenos.
Mārtiņš Dadeiks. Kā jaunam medniekam atrast medību kolektīvu . “Šauj garām!” ekstra #40
Neskatoties uz to, ka dzīvojam tehnoloģiju laikmetā, pastāstiet jaunajiem medīt gribētājiem, kā iespējams kļūt par mednieku!
Mehāniskais process nav grūts, un jaunie mednieki to mēdz pielīdzināt autovadītāja apliecības iegūšanas sarežģītībai.
1. Četrdesmit stundu teorijas kursi. Noteikts likumā. No prakses – četrdesmit stundas ir minimālais mācību laiks, lai jauno mednieku sagatavotu veiksmīgai eksāmena nokārtošanai. Mūsu gadījumā neatkarīgi no tā, kā jaunais mednieks ir izvēlējies apgūt teorētiskās apmācības (klātienē vai internetā ar zoom lietotnes palīdzību), piedāvājam arī papildu mācību līdzekļus mūsu mācību portālā. Un, kā rāda mācību portāla statistika, jaunais mednieks vēl vismaz divdesmit stundas pavada, mācoties patstāvīgi.
2. Teorijas eksāmens Valsts meža dienestā. Klātienē mežniecībā datorformātā. Lai sagatavotos eksāmenam, jaunajam medniekam ir jāpārzina atbildes uz vairāk nekā 1000 jautājumiem. Pat ja kāds tās būs tikai iekalis, starta zināšanu apjoms par medībām būs diezgan ievērojams. Neesam redzējuši apkopotu statistiku par nozari, bet cītīgi sekojam līdzi saviem studentiem, un deviņi no desmit studentiem šo eksāmenu nokārto ar pirmo reizi.
3. Ne likuma vai eksāmena dēļ, bet medniekam ir jāmāk apieties ar ieroci un precīzi šaut. Apmeklējam treniņus šautuvē. No medību ētikas un drošības viedokļa tas ir obligāts un regulārs pasākums arī pēc mednieka apliecības iegūšanas. Šautuves instruktors profesionālis vienā treniņā paspēs iemācīt daudz reižu vairāk nekā mācības pa draugam tuvējā karjerā. Turklāt tas būs nelikumīgi.
4. Nokārtojam praktisko eksāmenu. Eksāmeni noris šautuvēs visā Latvijā. Varam izvēlēties izdarīt šāvienus ar gludstobra ieroci uz skrejošo cūku 35 metros vai lidojošajiem māla šķīvīšiem. Ja vēlēsimies iegādāties vītņstobra ieroci, tad pēc mednieka apliecības saņemšanas būs jākārto vēl viens praktiskais eksāmens – šaušana ar vītņstobra ieroci 100 metru distancē uz skrejošu alni.
Pēc veiksmīgas pārbaudījumu nokārtošanas dodamies uz izvēlēto mežniecību un saņemam mednieka apliecību.
Daudzi no tiem, kas apsver iespēju pievienoties mednieku saimei, tomēr nav pārliecināti par to, vai kļūs par mednieku, – varu spriest pēc sevis, jo dzimtā nebija mednieku, tomēr jūsu vadīto kursu rezultātā kaut kas mainījās. Kā tad galu galā mainās attieksme pret medībām tiem, kuri tomēr izvēlējušies doties mednieka gaitās?
Vislielākās pārmaiņas attieksmē vērojamas tieši tiem, kuri nav bijuši ļoti pārliecināti, vai šajā virzienā vajag doties. Nav dzimtā ar medībām saistītu personu, nav ģimenes medību tradīciju.
Mums pirmā lekcija jaunajiem medniekiem ir bez maksas, ja nepieciešama vēl lielāka pārliecība – arī otrā.
Tiem, kuri negrasās kļūt par mednieku, bez maksas ir viss jaunā mednieka lekciju kurss. Neatceros personu, kura pēc šo bezmaksas lekciju apmeklējuma būtu teikusi – tomēr nē, šis galīgi nav man. Bet zinu ļoti daudzus gadījumus, kad ar sajūsmu tiek stāstīts, kā tagad ejot pārgājienā ar draugiem vai bērniem ir radusies iespēja dalīties ar zināšanām par apkārt mežā redzamo un notiekošo. Arī mums ir īpašs gandarījums, kad ar šiem ievilcējmehānismiem par mednieku ir kļuvis kāds, kurš par to pat tā īsti nav domājis. Ļoti gribētos, lai medības un mednieka dzīvesveids tiktu uztverts kā tāds trendīgs un mūsdienīgs pasākums.
Brīdī, kad nokārtots eksāmens, jaunajam medniekam ir tik daudz informācijas un iespaidu ne vien pēc kursiem, bet arī no potenciālajiem medību kolēģiem. Kā jaunajam medniekam neaizpeldēt pa straumi, bet būt personībai?
Ja jau straume nes vajadzīgajā virzienā, tad kāpēc tai neļauties? Jāsaprot, ka mednieku kursi nav un nevar būt tie, kas iemāca visu. Tā ir laba teorētiskā zināšanu bāze. Pēc kursu beigšanas lieliski, ja jaunajam medniekam ir liela vēlme izzināt, un viņš nokļūst vajadzīgajā kompānijā. Praksē ir daudzi gadījumi, kad tieši draugi aizrauj ar medībām. Nekas nevar būt labāks kā zinošs un augstās ētiskās medību vērtībās pamācošs kompanjons. Ir nācies būt ciemos pie kolektīviem, kur varētu būt ļoti racionāli un vēlami tikt ievilktam priekšzīmīgā medību saimniecības filozofijā ar ļoti veselīgu skatījumu uz medībām.
Jaunajam medniekam atliek tikai nošķirt un saprast, kam sekot un kurš šīs zināšanas var dot. Ja viss sanāk, tad jaunais mednieks noteikti kļūs par mednieku kolektīva pozitīvo autoritāti, varbūt par medību vadītāju.
Un tomēr ne visi jaunie medīt gribētāji ir saistīti ar medību procesiem līdz brīdim, kad nonākuši līdz šai izvēlei. Kādas iespējas ir kļūt par mednieku cilvēkam, kurš iepriekš nekādi nav bijis saistīts ar medniecību?
Iespējas ir identiskas kā cilvēkam, kurš ir audzis ar medību tradīcijām bagātā ģimenē. Varbūt nedaudz būs jāpapūlas sevi pierādīt, lai tiktu kādā kolektīvā. Bet arī bez kolektīva var medīt.
Mūsuprāt, svarīgāk būtu vispār ieinteresēt kļūt par mednieku šai ar medībām iepriekš nesaistītajai personai.
Kā risināt situāciju Latvijā, lai arī jaunie mednieki tiktu iesaistīti medību kolektīvos?
Ja medību kolektīvam noraksturotu ideālu mednieku, pieļauju, ka liela daļa kolektīvu atbildētu – jā, mums tādu vajadzētu, varētu savās rindās uzņemt jau rīt. Ja tā, tad atliek vien sevi pierādīt kā šim kolektīvam vajadzīgo mednieku.
Sava kolektīva jautājums, iespējams, ir visbiežāk apspriestā tēma arī sarunās ar mums. Satiekot jaunos medniekus jau pēc mednieka apliecības iegūšanas, nezinu nevienu gadījumu, kad sevi pierādīt gribošs mednieks nebūtu atradis sev mednieku kolektīvu. Aizbraucu līdzi draugam. Apzvanīju tuvumā esošos kolektīvus. Jā, nācās zināmu laiku iet dzinējos. Jā, nācās sevi pierādīt. Ja ir vēlme doties medībās un pierādīt sevi kā pilntiesīgu mednieku, tad iespējas vienmēr būs!
Nosauciet galvenās lietas, kas jaunajam medniekam jāņem vērā un ar ko jārēķinās, kļūstot par mednieku…
Ar bijušajiem kursantiem turpinām tikties šautuvē. Mēģināsim atreferēt visbiežāk dzirdētās tēzes:
– man medības tagad aizņem visu brīvo laiku;
– kaut kur jādabū graudi – ļoti garšo pīlēm;
– sieva arī sāk interesēties par mednieku kursiem;
– uz dzinējmedībām dodamies visa ģimene, es stāvu uz līnijas, pārējie mastā izloka kājas, visa diena svaigā gaisā;
– apstrādājām medījumu, bērni notiekošo uztvēra ļoti normāli;
– medībās sanāk diezgan maz šaut, lai uzturētu šaušanas meistarību, tomēr jāturpina apmeklēt šautuvi;
– nepārtraukti gribas pirkt jaunas plintes un citu medībām nepieciešamo aprīkojumu;
– meistars uz dēlīša uztaisīja mana pirmā buka radziņu trofeju, ļoti skaistas atmiņas;
– veikalā gaļas produktus vairs nepērku;
– visu pagājušo nedēļas nogali būvējām tornīšus.
Ja jau par pozitīvo, tad tomēr arī par ne tik – lietas, ko noteikti nevajadzētu darīt jaunajam medniekam šautuvē un medībās…
Situācijās, kas saistās ar augstu atbildību, piemēram, ieroča lietošanā, gribētos pārfrāzēt kādu populāru teicienu šādi: labāk nožēlot neizdarīto, nekā izdarīto.
Kad mednieku kursu apmeklētājs atnāk uz pirmo šaušanas treniņu, vienmēr viņam jautājam par šaušanas pieredzi. Un septiņi no desmit uzrunātājiem atbild, ka tāda ir un šaut jau māk, tikai tā – treniņa pēc ieradušies.
Pēc kādas trešās nodarbības viedoklis parasti ir mainījies par 180 grādiem un skan secinājumi, ka ir nopietni jātrenējas un praksē jānostiprina jauniegūtās šaušanas tehnikas teorijas.
Uz šī piemēra pamata aicinātu jaunos medniekus gan šautuvē, gan medībās censties objektīvi novērtēt savu prasmju līmeni – nepārsteigties. Un, ja nu kas nesanāk, – mācīties.
Kārlis Dadeiks par šaušanas pamatiem. Padomi un ieteikumiem
Šarms bija pukstens četriem, ja viss tika kvalitatīvi izpildīts. “Šauj garām!” #245 epizode
Abonē žurnālu Medības!
