Mans labs draugs Seskupurva Vilis sēdēja tornītī un gaidīja cūkas. Virs meža karājās milzīgs mēness, pūces ūjināja, un kaut kur brikšņos krakšķēja tā, it kā kāds pa tumsu mēģinātu klusi atvērt milzīgu čipsu paku.
Vilis paskatījās pulkstenī. Bez vienas minūtes pusnakts.
– Nu, kur jūs esat? – viņš nočukstēja. – Pa dienu kamerā staigājat kā pa veikalu, bet vakarā veikals ciet.
Pēkšņi tornīša stūrī iemirdzējās zaļa gaisma. Gaiss savērpās, atskanēja dobjš rūciens, un starp soliņu un Viļa termosu atvērās maģisks portāls.
No tā iznāca medību inspektors.
– Labvakar. Var piesēst?
Vilis ieķērās solā tik stipri, ka iekrakšķējās dēlis.
– Jēzusmarija!
– Nē, inspektors Dzenītis.
Viņš apsēdās blakus, pielaboja cepuri un izvilka piezīmju grāmatiņu.
Vilis beidzot ievilka elpu.
– Es gandrīz nomiru!
– Tad labi, ka paspēju. Pēc tam ar dokumentiem būtu sarežģītāk…
Brīdi abi klusēja. Pūce ieūjinājās vēlreiz.
– Jūs… no turienes? – Vilis pamāja uz portālu.
– No Meža dienesta.
– Bet tas zaļais caurums?
– Jauns transports. Degvielai naudas nav.
Vilis pabīdīja termosu tuvāk sev.
– Un tagad jūs tā jebkurā tornī varat ierasties?
– Pagaidām pilotprojekts. Pagājušonedēļ kolēģis iznāca barotavā.
– Un?
– Mežacūkas aizgāja. Īpaši tā, kurai nebija krotālijas…
Vilis nedroši iesmējās. Inspektors ne.
– Ierocis droši?
– Droši.
– Dokumenti?
Vilis sāka taustīt kabatas. No vienas izvilka cimdu, no otras – saburzītu salveti, no trešās – sievas iepirkumu sarakstu.
Inspektors uzmeta tam skatienu.
– Piens, maize, olas… Šis jums ir obligātais nomedījamo saraksts?
– Tas rītdienai.
– Spriežot pēc pasvītrotā NEAIZMIRSTI, tur kontrole būs stingrāka nekā pie mums.
Dokumenti beidzot atradās. Dzenītis tos pārbaudīja mēnessgaismā un atdeva.
– Viss kārtībā.
Vilis uzmanīgi pagriezās pret viņu.
– Tad jūs tagad… atpakaļ?
– Nesteigsimies. Pirmo reizi šonedēļ viss kārtībā. Gribu mazliet pasēdēt un izbaudīt.
Lejā nokrakšķēja zars. Vilis sastinga.
– Dzirdējāt?
– Dzirdēju.
– Liela.
– Pēc kā spriežat?
– Pēc zara.
– Varbūt mazs zvērs ar lieko svaru.
No krūmiem iznāca āpsis, apostīja zemi un pazuda.
Vilis nokrekšķinājās.
– Es jau domāju – liela āpša mātīte.
Inspektors kaut ko pierakstīja.
– Ko jūs tur rakstāt?
– Neko dienesta vajadzībām. Man sievastēvs arī ir mednieks. Krāju atbildes.
Vilis atskrūvēja termosu.
– Kafiju?
– Labprāt.
Viņi iedzēra. Mežs klusi iešņācās, mēness spīdēja, un zaļais portāls stūrī klusi dūca.
– Sakiet godīgi, – Vilis ierunājās, – spoki mežā ir?
– Ir.
Vilim krūzīte apstājās pusceļā uz muti.
– Jūs esat redzējis?
– Katru rudeni. Kamerā redzams cilvēks ar maisu, bet, tiklīdz pajautā klubā, neviens tādu nepazīst.
– Ā.
– Un ir arī mistiskas barotavas. Materiāli ir, jumts ir, graudi ir. Saimnieka nav.
Vilis lēni nolika krūzīti.
– Varbūt parunājam par ko mierīgāku?
– Protams. Kā mājās?
– Sieva domā, ka medībās es atpūšos.
Dzenītis pamāja.
– Manējā domā, ka darbā.
Abi pirmoreiz saprotoši saskatījās.
Tad mežmalā parādījās cūkas. Viena, otra, piecas, septiņas. Vilis saslējās, bet rokas viņam joprojām mazliet trīcēja.
– Nesteidzieties, – klusi sacīja inspektors.
– Es nesteidzos. Es cenšos atcerēties visu, ko jebkad esmu mācījies.
Lielākā cūka pacēla šņukuru, paskatījās uz tornīti un palika nekustīga.
– Viņa jūs saož, – Vilis čukstēja.
– Vējš uz mūsu pusi.
– Tad atpazīst.
Pēc mirkļa viss bars pagriezās un pazuda mežā.
Vilis nopūtās.
– Nu re. Vakars pagalam.
Inspektors paskatījās pulkstenī un piecēlās.
– Man arī jāiet. Vēl trīs tornīši un viens vīrs, kurš sievai teicis, ka ir pie manis uz pārbaudi.
Viņš pavēra portālu platāku.
– Paldies par kafiju. Turpiniet mierīgi gaidīt.
– Dzenīša kungs?
– Jā?
– Nākamreiz nevar pa kāpnēm?
Inspektors mirkli padomāja.
– Var. Bet tad jūs dzirdat un pārstājat krākt.
Zaļā gaisma nodzisa.
Vilis ilgi sēdēja nekustīgs. Tad izņēma telefonu un mednieku grupā ierakstīja:
“Veči, uzmanīgi. Inspektoriem portāli. Var uzrasties tieši tornī.”
Atbilde pienāca uzreiz:
“Ko tu dzer?”
Vilis paskatījās uz divām kafijas krūzītēm.
Pirms viņš paspēja atbildēt, grupā parādījās jauna ziņa no Dzenīša:
“Kafiju. Dokumenti kārtībā.”
Kad pārkāptas nepieciešamās aizstāvības robežas! Šauj garām! #358 epizode
👉 Abonē 2 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 12 mēnešiem līdz ar tematiskajiem pielikumiem.
Iznācis žurnāla Medības trešais pielikums Mednieka gads 2027!
