Reizēm savvaļas dzīvnieki pārsteidz pat tos, kuri dabā redzējuši daudz ko. Tā noticis arī Lietuvā, kur Šaķu sociālo pakalpojumu centra (Šakių socialinių paslaugų centras) darbiniece, ierodoties pie kādas pakalpojuma saņēmējas, sastapa pavisam negaidītu viesi – jaunu stirnāzi.
Kamēr mājas saimniece mierīgi ieturēja pusdienas, pagalmā bija iegriezies ziņkārīgs ciemiņš no meža.
Centra sociālajos tīklos šis gadījums aprakstīts ar humoru. Kamēr mājas saimniece mierīgi ieturēja pusdienas, pagalmā un pie mājas bija iegriezies ziņkārīgs meža ciemiņš. Darbinieki jokoja, ka todien uzradies vēl viens ļoti motivēts pakalpojuma saņēmējs, tiesa gan – bez dokumentiem un bez tiesībām uz sociālajiem pakalpojumiem.
Stirnāzis izturējās mierīgi, apostīja apkārtni un, spriežot pēc uzvedības, neizslēdza iespēju tikt arī pie kāda cienasta.
No vienas puses – šādi kadri šķiet mīļi, amizanti un sociālajos tīklos ātri izraisa smaidu. No otras puses – savvaļas dzīvnieka tuvošanās cilvēkam nav laba zīme. Īpaši tad, ja dzīvnieks neizrāda dabisku piesardzību.
Savvaļas dzīvnieks pie galda nav mājdzīvnieks
Jauns stirnāzis pagalmā, kur nu vēl pie pusdienu galda, var šķist nevainīgs un pat simpātisks. Taču jāatceras – tas joprojām ir savvaļas dzīvnieks. Cilvēka tuvums, regulāra tā barošana vai mēģinājumi dzīvnieku pieradināt var radīt nopietnas sekas.
Savvaļas dzīvnieki, kas pierod pie cilvēka, arvien biežāk atgriežas apdzīvotās vietās, pagalmos un māju tuvumā, meklējot viegli pieejamu barību. Ar laiku tie zaudē dabisko piesardzību, biežāk šķērso ceļus, uzturas apdzīvotās vietās un nonāk situācijās, kurās var ciest paši vai apdraudēt cilvēkus.
Tas attiecas arī uz stirnām. Lai gan tās bieži redzam pļavās, ceļmalās un netālu no lauku sētām, tas nenozīmē, ka šie dzīvnieki būtu jāaicina tuvāk vai jābaro.
Riests maina stirnāžu uzvedību
Svarīgs ir arī laiks. Vasaras vidū stirnām sākas riesta laiks. Šajā periodā stirnāži kļūst ievērojami aktīvāki, teritoriālāki un uzbudinātāki. Tie meklē kazas, dzenā konkurentus, aizstāv savu teritoriju un mēdz reaģēt daudz straujāk nekā parasti.
Tieši riesta laikā arī šķietami mierīgs stirnāzis var pēkšņi kļūt neprognozējams. Dzīvnieks var mesties virsū cilvēkam, sunim vai citam kairinātājam, ja to uztver kā draudu vai konkurentu. Ar asajiem ragiem un spēcīgo triecienu stirnāzis var radīt nopietnas traumas.
Tāpēc, lai cik amizants šķistu šāds mājas viesis, tam nevajag tuvoties, mēģināt glaudīt, fotografēt no maza attāluma vai barot.
Īpaši uzmanīgi – ar suņiem
Šādās situācijās īpaši jāuzmanās arī suņu īpašniekiem. Suns, ieraugot stirnu vai stirnāzi pagalmā, var mesties tam pakaļ, riet vai mēģināt dzīvnieku izdzīt no teritorijas. Savukārt riesta laikā stirnāzis ne vienmēr bēgs – tas var arī aizstāvēties.
Rezultāts var būt bīstams abām pusēm. Suns var savainot savvaļas dzīvnieku, bet stirnāzis ar ragiem vai kājām var traumēt suni. Turklāt dzīšanās pakaļ savvaļas dzīvniekam var beigties arī uz ceļa, kur pieaug sadursmes risks ar automašīnām.
Nebaro un nepieradini
Dabas speciālisti regulāri atgādina – savvaļas dzīvniekus nevajag barot, pievilināt vai pieradināt pie cilvēka. Barošana no rokas, ābolu vai maizes atstāšana pagalmā un vēlme palīdzēt var šķist labu nodomu vadīta, taču ilgtermiņā tā dzīvniekam kaitē.
Savvaļas dzīvniekam ir jāpaliek savvaļas dzīvniekam. Tam jāsaglabā piesardzība, bailes no cilvēka un spēja pašam atrast barību dabā. Tiklīdz dzīvnieks sāk uztvert cilvēku kā barības avotu, palielinās konfliktu risks.
Tas pats attiecas arī uz dzīvnieku mazuļiem. Cilvēkiem bieži šķiet, ka viens pats atrasts stirnēns ir pamests, taču vairumā gadījumu māte atrodas netālu un atgriezīsies, kad cilvēks aizies. Stirnēnus nedrīkst nest mājās, glaudīt vai pārvietot bez speciālistu norādījumiem.
Kā rīkoties, ja stirnāzis ienācis pagalmā?
Ja stirnāzis vai cits meža dzīvnieks ienācis pagalmā, vispareizākā rīcība ir saglabāt mieru un ļaut dzīvniekam pašam aiziet. Nevajag to dzīt ar troksni, mēģināt noķert vai pieiet tam klāt.
Svarīgākais:
– netuvojies dzīvniekam;
– nebaro un nemēģini to pieradināt;
– turi bērnus un mājdzīvniekus drošā attālumā;
– necenties fotografēt no tuva attāluma;
– dod dzīvniekam iespēju pamest pagalmu;
– ja dzīvnieks ir savainots, iesprostots vai uzvedas agresīvi, ziņo atbildīgajiem dienestiem.
Mīļš izskats nenozīmē drošu situāciju
Šaķu gadījums ir interesants un savā ziņā sirsnīgs, taču tas labi atgādina būtisku patiesību – savvaļas dzīvnieku tuvums cilvēkam nav jāuztver kā izklaide. Jo vairāk dzīvnieks pierod pie cilvēka, jo lielāks risks, ka nākotnē tas nonāks bīstamā situācijā.
Labākā palīdzība savvaļas dzīvniekam bieži ir vienkārša – netraucēt, nebarot un ļaut tam palikt savvaļā. Tas pasargā gan pašu dzīvnieku, gan cilvēkus.
Kad kā alķīmiķi – no brozas zeltu taisa! Papīra mērķi apēst nevar! “Šauj garām!” #345 epizode
https://youtu.be/c1Ds76bJnA0
👉 Abonē 5 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 5 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūlija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
< />
