Slovākijā sākts nacionāla mēroga brūno lāču (Ursus arctos) ģenētiskais monitorings, ar mērķi iegūt pēc iespējas precīzākus datus par lāču populācijas lielumu, struktūru un izplatību. Bioloģisko paraugu vākšana paredzēta visā valsts teritorijā, un šajā procesā īpaši nozīmīga loma uzticēta medniekiem.
Pētījumu koordinē Slovākijas Valsts dabas aizsardzības dienests sadarbībā ar Slovākijas Mednieku kameru (Slovenská poľovnícka komora). Oficiālajos metodiskajos materiālos norādīts, ka bioloģisko paraugu vākšana tiek veikta, lai novērtētu brūnā lāča populācijas lielumu, savukārt paraugu nodošanai un uzglabāšanai noteikta konkrēta kārtība.
Kāpēc vajadzīga ģenētiskā analīze?
Lielo plēsēju uzskaite nekad nav vienkārša. Lāči pārvietojas plašās teritorijās, viena indivīda dzīves telpa var aptvert desmitiem vai pat simtiem kvadrātkilometru, bet pēdas, ekskrementi vai novērojumi dažādās vietās ne vienmēr nozīmē, ka runa ir par dažādiem dzīvniekiem.
Tieši tāpēc ģenētiskā analīze ir viens no precīzākajiem veidiem, kā vērtēt šādu sugu populācijas. No bioloģiskā parauga iegūta DNS ļauj izveidot konkrēta dzīvnieka ģenētisko profilu. Ja paraugi no dažādiem reģioniem pieder vienam un tam pašam lācim, laboratorijā to iespējams noteikt. Līdz ar to populācijas lielums tiek rēķināts pēc unikāliem indivīdiem, nevis pēc novērojumu skaita.
Tas ļauj izvairīties no situācijas, kad viens un tas pats dzīvnieks tiek ieskaitīts vairākas reizes tikai tāpēc, ka tas pārvietojies pa plašāku teritoriju.
Interesantākais – paraugu vākšanā iesaista medniekus
Šis projekts nav īpašs tikai tāpēc, ka tiek izmantota DNS analīze. Šāda metode Eiropā lielo plēsēju izpētē vairs nav nekāds jaunums. Daudz interesantāks ir organizatoriskais modelis – Slovākijā bioloģisko paraugu vākšanā plaši iesaistīti mednieki.
Ar iniciatīvu Par drošību Latvijas mežos un lāču populācijas ierobežošanu un tās pamatojumu plašāk iespējams iepazīties platformā ManaBalss, kur par to iespējams arī parakstīties.
Slovākijas Mednieku kameras informācija liecina, ka mednieki tiek aicināti vākt brūnā lāča bioloģisko materiālu atbilstoši metodiskajiem norādījumiem un nodot to tālāk atbildīgajām institūcijām.
Tas ir būtiski, jo mednieki mežā atrodas regulāri, dažādos gadalaikos un ļoti dažādās valsts vietās. Līdz ar to viņi var pamanīt svaigas lāča klātbūtnes pazīmes daudz biežāk nekā īslaicīgās speciālistu ekspedīcijās. Plašs mednieku tīkls dod iespēju īsākā laikā savākt reprezentatīvāku paraugu daudzumu no dažādiem reģioniem.
Kādi paraugi tiek vākti?
Ģenētiskajam monitoringam galvenokārt izmanto neinvazīvus paraugus – ekskrementus un apmatojumu. Atsevišķos gadījumos var tikt izmantoti arī audu paraugi, ja tie iegūti likumīgā ceļā.
Katrs paraugs jāreģistrē atsevišķi. Jāfiksē atraduma vieta, datums, GPS koordinātas un cita informācija, kas vēlāk nepieciešama laboratoriskajai analīzei. Slovākijas Mednieku kameras publicētajos norādījumos minēts, ka līdz nodošanai paraugus pēc iespējas jāuzglabā saldētavā.
Šāda pieeja ir saudzīga pret dzīvniekiem, jo lāči nav jāķer, jāmarķē vai citādi jātraucē. Pētniekiem pietiek ar materiālu, ko dzīvnieks atstājis dabā.
Ko iespējams uzzināt no DNS?
DNS analīze ļauj noteikt daudz vairāk nekā tikai aptuvenu lāču skaitu. No iegūtajiem paraugiem iespējams vērtēt indivīdu skaitu, tēviņu un mātīšu attiecību, populācijas blīvumu, ģenētisko struktūru un atsevišķu dzīvnieku pārvietošanos.
Ja paraugu ir pietiekami daudz, iespējams iegūt arī informāciju par radniecības saitēm starp dzīvniekiem un ģenētisko daudzveidību dažādos reģionos. Šādi dati ir svarīgi ilgtermiņa populācijas uzraudzībai, jo tie rāda ne tikai to, cik lāču valstī ir, bet arī to, kādā stāvoklī ir pati populācija.
Kāpēc šis jautājums Slovākijā ir tik aktuāls?
Pēdējos gados Slovākijā par brūno lāču populāciju notiek ļoti asas diskusijas. Sabiedrības uzmanību pastiprinājuši arī vairāki skaļi lāču uzbrukumi cilvēkiem.
2024. gada martā Liptovski Mikulāšas pilsētā lācis ievainoja piecus cilvēkus, un šis gadījums izraisīja plašu rezonansi ne tikai Slovākijā, bet arī ārvalstu medijos. Tajā pašā laikā tika ziņots arī par traģisku gadījumu Zemo Tatru reģionā, kur pēc sastapšanās ar lāci gāja bojā sieviete.
Savukārt 2025. gada pavasarī pēc vēl viena letāla uzbrukuma Slovākijas valdība atbalstīja plašāku lāču populācijas samazināšanas plānu. Associated Press ziņoja, ka pēc vīrieša nāves Slovākijas centrālajā daļā valdība apstiprināja aptuveni 350 lāču nomedīšanu.
Šie notikumi paši par sevi nemaina ģenētiskā monitoringa zinātnisko mērķi, taču tie skaidri parāda, kāpēc precīzi dati par populācijas lielumu un izplatību ir kļuvuši īpaši svarīgi. Bez uzticamiem datiem nav iespējams ne pamatoti diskutēt, ne pieņemt sabalansētus lēmumus.
DNS monitorings Eiropā kļūst par standartu
Ģenētiskie pētījumi lielo plēsēju monitoringā Eiropā vairs nav eksotika. Arī Latvijā brūnā lāča monitoringā tiek izmantotas molekulārās ģenētikas metodes. LVMI Silava īstenotajā lāču monitoringa projektā 2023.–2025. gadam paredzēta DNS saturošu paraugu analīze un datubāzes veidošana, bet pētnieki skaidrojuši, ka lāču skaita precizēšanai tiek izmantoti arī apmatojuma paraugi ģenētiskai analīzei.
Tas parāda kopējo virzienu – lielo plēsēju populācijas arvien biežāk tiek vērtētas ne tikai pēc pēdām, novērojumiem vai meža kamerām, bet arī pēc ģenētiskiem datiem. Šāda pieeja ļauj daudz precīzāk saprast, cik dzīvnieku patiesībā dzīvo konkrētā teritorijā un kā tie pārvietojas.
Mednieki kā daļa no zinātnes, nevis tikai novērotāji no malas
Slovākijas projekts labi parāda, ka mednieku loma mūsdienu meža dzīvnieku apsaimniekošanā neaprobežojas tikai ar medībām. Regulāra atrašanās dabā, praktiska pieredze un spēja atpazīt dzīvnieku klātbūtnes pazīmes padara medniekus par ļoti nozīmīgiem partneriem arī zinātniskos pētījumos.
Ja bioloģiskie paraugi tiks savākti plaši un kvalitatīvi, Slovākija iegūs daudz precīzāku priekšstatu par savu brūno lāču populāciju. Savukārt šādi dati nākotnē var kļūt par pamatu daudz pamatotākiem lēmumiem – gan dabas aizsardzībā, gan konfliktu mazināšanā starp cilvēkiem un lielajiem plēsējiem.
Kad kā alķīmiķi – no brozas zeltu taisa! Papīra mērķi apēst nevar! “Šauj garām!” #345 epizode
👉 Abonē 5 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 5 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūlija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
< />
