Latvijā Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrā šobrīd ir reģistrētas tikai 13 atzītas mazjaudas kautuves. Viena no tām – SIA Jaundzirnavnieki kautuve Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, Mazsāliju dzirnavās. Saimniece Gunita Storha šeit apstrādā pašu saimniecībā izaudzētos dambriežus, mājputnus, trušus, kā arī nomedītos briežus.
Klupšanas akmeņi
“Kautuvju vēsture – ja tās ir ierīkotas par Eiropas naudām, tad tās dzīvo tieši piecus gadus, kamēr ilgst uzraudzības periods. Un tad tās darbību izbeidz. Ar medniekiem, domāju, tas būs mazliet citādi, jo mazjaudas kautuves izveidošanas mērķis nav uzņēmējdarbība. Primārais mērķis ir kvalitatīva medījuma apstrāde. Un, ja medījuma ir vairāk, ar to var iesaistīties pārtikas apritē. Taču, ja kautuve ir izveidota ar mērķi nodarboties ar uzņēmējdarbību, pēc šiem pieciem gadiem atklājas, ka vairs nav kas kauj, nav sertificēta kāvēja. Ja nav izieta apmācība un nav līguma ar PVD, ka var veikt pirms un pēc kaušanas ekspertīzi, ir jāpieaicina veterinārārsts, un tās atkal ir papildu izmaksas. Kā var saplānot darbus, lai veterinārārsts varētu piedalīties? Līdzīgi ir arī medībās. Jā, ir zināmas medību dienas, taču tajās ne vienmēr ir medījums.
Es pati savulaik esmu izgājusi šos kursus, ko rīkoja PVD sadarbībā ar Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociāciju. Man ir sertifikāts un tiesības veikt ekspertīzi arī medījamiem dzīvniekiem. Esmu pirmā un otrā līmeņa apmācītā persona,” stāsta Gunita Storha.
Taču Gunitu satrauc vēl kāds aspekts – mūsu tirgus ir ļoti neaizsargāts un tas ir vēl viens iemesls, kāpēc mazajiem uzņēmējiem ir tik grūti vai pat neiespējami pastāvēt. Tāpat jāsaprot, cik lēts vai cik dārgs sanāk gatavais produkts. Mazie uzņēmēji nevar konkurēt ar poļu lauksaimnieku piedāvājumu, arī lietuviešu piedāvājumu. Tiem, kas gādā putnkopības produkciju, – konkurēt ar Ķīnas produktiem. Un līdz tam brīdim, kamēr tikai runāsim, ka galdā (manā, jūsu, skolas, ēdināšanas uzņēmumu) ceļam vietējo produktu, bet neko nedarīsim, lai tas būtu iespējams, mazajam uzņēmējam klāsies ļoti grūti. Un vietējā pārtikas tirgū līdzās Latvijā izaudzētiem cāļiem, cūkām, aitām un liellopiem varētu būt arī produkti, kas iegūti no Latvijā nomedītiem savvaļas dzīvniekiem.
Laivu mājas pārvērtības
“Mēs dambriežus audzējam jau vairāk nekā divdesmit gadus. Mums pašiem ir sava mednieku un makšķernieku biedrība, un visi esam mednieki, izņemot manu mammu. Bija doma ierīkot skaistu mednieku māju, kurā visus darbus var darīt skaistā vidē un civilizēti. Visu laiku runājām arī par dīrātavu. Pēc apmācīto personu kursiem Ilze Plīkša un Evita Leitāne no PVD iedrošināja izveidot pašiem savu kautuvi. Jau tad sapratu, ka tā būs kautuve, kurā tiks dīrāti ne tikai dambrieži, bet arī savvaļā iegūti brieži. Mežacūkas uzreiz tika izliktas aiz iekavām, jo mūsu gadījumā riski ir pārāk lieli. Bija jāsaprot, kāds būs apjoms.
Par kautuvi pārbūvējām vecu laivu māju. Būvēšanas procesā iekšējais plānojums tika nomainīts reizes trīs vai četras, īpaši tāpēc, ka nebija īsti skaidrs, kas un kā būs. Mednieku gadījumā tas ir vienkāršāk, jo kas un kā jau ir skaidrs.
Latvietis ir viensētnieks, tāpēc tikt iekšā strādājošā kautuvē ir praktiski neiespējami. Un atkal pie medniekiem ir citādi – mednieki ir daudz atvērtāki un labprāt dalās ar pieredzi, nevis liek otram izdomāt riteni no jauna.
Un tā laivu mājā tika izbetonēta grīda, katrā no darbības zonām ierīkoti ūdens savākšanas trapi, sienas apšūtas ar mitrumizturīgo saplāksni, ierīkota dzesētava, pasūtītas palīgiekārtas, kas atvieglo darbu. Ēkai nu ir trīs ieejas. Pa vienu ienāk darbinieki, pārģērbjas un sagatavojas darbam, pa vēl vienu ieved apstrādājamo dzīvnieku, pa trešo iznes gatavo produkciju. Kautuvē nepieciešams labs apgaismojums,” skaidro Gunita Štorha.
“Pārbūvēto ēku nodevām ekspluatācijā. Ja medniekus uztrauc, ka viņu līdzšinējo kautuvju ēkas nav nodotas ekspluatācijā kā ražošanas ēkas (to prasa atzīšanas noteikumi), tā nav problēma, īpaši, ja kautuves ēka nav lielāka par 60 kvadrātmetriem. Var taisīt vienkāršoto pārbūves projektu un pēc tam ēku nodot ekspluatācijā tā, kā tas nepieciešams. Un bez projekta tik un tā nevarēs iztikt.
Es pie mums ļauju braukt kolēģiem un apgūt mūsu pieredzi. Tāpat te notiek mācības. Jo mūsu būs vairāk un mēs būsim skaļāki, jo lielākas būs mūsu iespējas panākt, ka mūsu prasības tiek ņemtas vērā un tirgu varēsim aizsargāt. Un labi, ka šajā jomā iesaistīsies mednieki, kuri vēlas saimniekot, nevis izšķērdēt dabas resursus.
Vēl viena sāpīga problēma – kur likt dzīvnieku ādas. Esmu par to, lai dzīvnieks tiktu izaudzēts un pārstrādāts pilnībā, iegūstot no tā pēc iespējas vairāk produktu, turklāt ar cieņu pret šo dzīvnieku no sākuma līdz beigām. Tad process ir absolūti zaļš. Mēs jau neaudzējam dzīvniekus tāpēc, lai izmantoti tikai kādu šī dzīvnieka gabaliņu. Tieši tāpat ir ar medījamiem dzīvniekiem. Tie jāizmanto maksimāli, nevis, piemēram, paņemot tikai fileju vai briedim vienu ragu. Tie principi un domāšana ir citi.”
Vienīgā problēma – mednieki neļauj alnim izaugt! “Šauj garām!” #204 epizode
Abonē 2024. gadam. DĀVANĀ KALENDĀRS un iespēja laimēt karabīni CZ 457 THUMBHOLE .22 LR 1/2x20UNF no SIA “Ieroči”. Akcijas periods 1.10.-23.12.2023. Loterijas atļaujas Nr. 7861.
👉 Abonē 2024 gadam bez pielikumiem.
👉 Abonē 2023 gadam ar 3 pielikumiem.
Novembra numurā par drošību – nav nekā svarīgāka!
Abonē žurnālu Medības 2024. gadam
