Divas zosis ar vienu šāvienu vismaz 45 m augstumā! Nagļos testē BioAmmo munīciju

Ūdensputnu medībās ūdeņu tuvumā Latvijā jālieto bezsvina munīcija. Taču ne vienmēr tā ir piemērota vecākiem ieročiem, uz kuru stobriem nav karaliskās lilijas simbola, kas norāda, ka ierocī droši izmantojama tērauda skrošu munīcija. Tomēr tas nenozīmē, ka šādi ieroči uz visiem laikiem jānoliek seifā. Spānijas uzņēmums BioAmmo piedāvā risinājumu, kas domāts tieši šādās situācijām bezsvina munīciju BioAmmo Blue.

BioAmmo oficiālais pārstāvis Latvijā SIA Ieroči vairākiem medniekiem un šaušanas sporta entuziastiem piedāvāja iespēju reālās pīļu un zosu medībās Nagļu dīķos izmēģināt ne tikai BioAmmmo Blue 3,5 mm skrotis 32 gramu lādējumā, bet arī BioAmmo HIGH VELOCITY STEEL MAGNUM #BB & #3, kas piemērotas arī zosu medībām un šaušanai lielākā attālumā.

Plastmasas vietā biopolimēri

Pirms medībām SIA Ieroči pārstāvis Dāvis Zaube atklāja dažus interesantus faktus par Spānijā ražoto munīciju.

Kā munīcijas čaulīšu, tā arī konteineru ražošanai tiek izmantoti biopolimēri. Tos iegūst no lauksaimniecības atkritumiem, celulozes, bietēm, cukurniedrēm, kartupeļu un kukurūzas cietes.

Izmantojot tradicionālās plastmasas čaulītes un skrošu konteinerus, matemātika ir pavisam vienkārša. Vienā plastmasas konteinerā ir tikpat daudz plastmasas kā divos plastmasas maisiņos. Vienā plastmasas čaulītē un čaulas pamatā ir tikpat daudz plastmasas kā piecos plastmasas maisiņos. Kopā – septiņi plastmasas maisiņi…

Eiropā vidēji katru gadu izšauj 4,5 miljardus gludstobra patronu… Tiesa, liela daļa no šī daudzuma vienkārši piesārņo vidi, kļūstot par mikroplastmasu.

BioAmmo izmantotie materiāli ir kompostējami un bioloģiski noārdāmi. Tie izgatavoti no atjaunojamiem augu resursiem. Tādējādi nav plastmasas piesārņojuma, nav vides un ekosistēmu piesārņojuma.

Tas, cik ātri notiek kompostēšanās process, atkarīgs no vairākiem apstākļiem. Piemēram, atrašanās vietas, temperatūras, mitruma, aktīvo mikroorganismu skaita. Ražotājs norāda, ka rūpnieciski kompostējot čaulītes, skrošu konteineri sadalīsies sešu mēnešu laikā. Kompostējot mājas apstākļos, tam būs vajadzīgs viens gads. Vienkārši apglabājot čaulītes augsnē, tās sadalīsies vairāku gadu laikā.

Atstājot tās virs zemes vai ūdenī, kur mikroorganismu ir mazāk, bionoārdīšanās var prasīt vēl ilgāku laiku. Bet joprojām tas būs ievērojami mazāks laiks nekā plastmasai, kas izgatavota no naftas produktiem. Zināms, ka tradicionālās plastmasas noārdīšanās var ilgt simtiem gadu un visbiežāk tā sadalās līdz mikroplastmasai, kas piesārņo un saindē dzīvos organismus.

Vienīgais biopolimēru trūkums ir to augstā cena. Biopolimēru izmaksas trīs reizes pārsniedz tradicionālās plastmasas izmaksas… Munīciju droši var uzglabāt normālos klimatiskajos apstākļos – patronas čaulīte un konteiners nesairs, nedeformēsies, nesašķelsies vai izpletīsies, saskaroties ar gaisa mitrumu, saules gaismu vai karstumu. Tas nešķīst ūdenī un nav jābaidās, ka patronas kļūs nederīgas, tāpēc, ka salīs. To uzglabāšanas laiks tāpēc nebūs īsāks. Un izšautās čaulītes nepeldēs pa ūdens virsi, bet nogrims.

Iztikts bez svina

BioAmmo Blue patronās ir īpašs metāla sakausējums, kura sastāvu ražotājs neatklāj, vien norāda, ka tajā nav ne svina, ne tērauda. Lādiņa materiāla īpašības līdzīgas kā svinam kā caursišanas spēju, tā deformācijas ziņā. Tāpat lādiņa ātruma un efektivitātes īpašības līdzīgas kā svina munīcijai 25 m distancē. Salīdzinot ar tērauda munīciju samazināta rikošeta iespēja. Skrotis trieciena rezultātā deformējas un līdz ar to tās efektīvāk pārnes lādiņa enerģiju uz medījumu. Šīs skrotis var izmantot jebkurā ierocī un ar jebkuru čoku. Tomēr, kā alternatīvu svina munīcijai ieteicam izmantot vienu numuru rupjākas skrotis.

Kā BioAmmo munīciju vērtē mednieki, kuri piedalījās testā?

Pieredzējis putnu mednieks, ornitologs Andris Stīpnieks: “Izmantojot šo munīciju jāmaina ieradumi. Ļoti jāseko līdzi šaušanas attālumam. Ja putns ir pietiekami tuvu, tas krīt. Pretējā gadījumā ļoti tālu jāiet pakaļ. Es teiktu tā: sezonas sākumam ļoti laba munīcija. Vēlāk rūpīgi jāskatās attālums.”

Kaspars Rozītis, pieredzējis mednieks: “Šī man bija otrā pieredze ar bezsvina munīciju vispār. Patika. Pat ļoti patika. Biju patīkami pārsteigts par tās efektivitāti. Izdevās nomedīt visnotaļ augstu lidojošus putnus. Es vairāk fokusējos uz zosīm. Kopā izdevās nomedīt sešas zosis un piecas pīles. Ar vienu šāvienu nokrita pat divas zosis. Putni bija aptuveni 45 metru augstumā.
Interesanti, ka magnum patronas mans pusautomātiskais ierocis reizēm nevēlējās pārlādēt un garo čaulīti sagrieza šķērsām. Taču domāju, tā ir mana ieroča īpatnība.”

Interesanti, ka vairākiem medniekiem bija situācija, kad nesprāga patronas kapsele. Tā divas reizes gadījās Andrim Stīpniekam un vairākas reizes pieredzējušajam sporta šāvējam Mārtiņam Turkopulim. Stīpnieka kungs neizšāvušo patronu ieliek otrā bises stobrā un šāviens atskanēja. Arī Mārtiņam bija aizdomas, ka šie gadījumi saistāmi ar kādu konkrētā ieroča un patronas nesaderību.

Izjaucot BioAmmo Blue patronu uzmanību piesaistīja masīvais skrošu konteiners. Vairāki mednieki, kuri piedalījās prezentācijā, apšaubīja tā iespēju sekmīgi atvērties un vienmērīgi izkliedēt skrotis. Viņi pauda viedokli, ka visticamāk, konteiners lidojumā sāks kūleņot un skrotis no tā atbrīvosies nevienmērīgi. Interesanti, ka daļai skrošu bija neregulāra forma, citas bija lielākas, citas mazākas, bija pa divām kopā salipušas skrotis un skrotis piles formā. Skrotis uz papīra atstāja pelēkas švīkas, un materiālu, no kā tās izgatavotas magnēts nepievilka. Atsevišķu skroti izmantojot roku spēku varēja saspiest ar plakanstangām. Atšķirībā no svina, materiāls deformējoties sāka arī plīst. Tas liecina, ka sakausējums nav tik plastisks un ir trausls.

Lai pārbaudītu, kā čaulītes ar laiku sadalās, tās ievietoju traukā ar dārza zemi un izliku pagalmā. Augsnei pievienoju biokompostētājs – kompostēšanai paredzēts mikroorganismu kompleksu. Tiesa, par rezultātiem varēs spriest pēc gada.