Dabas aizsardzības pārvalde ziņo, ka, lai atjaunotu mazo zīriņu populāciju Carnikavā, jau piekto gadu no 1. maija līdz 31. jūlijam tiks ierobežota pārvietošanās Gaujas grīvas kreisajā krastā. Šajā periodā atpūtnieki un suņu saimnieki aicināti izvēlēties citas pastaigu vietas, tādejādi nodrošinot mieru un netraucētus apstākļus īpaši aizsargājamo piekrastes putnu ligzdošanai. Gaujas grīva ir kritiski svarīga mājvieta vairākām īpaši aizsargājamām putnu sugām, tostarp upes zīriņiem, upes tārtiņiem un smilšu tārtiņiem. Agrāk šeit fiksēta arī nozīmīga mazo zīriņu kolonija, kas šajā vietā pēdējo reizi mēģināja ligzdot 2010. gadā. Cilvēku skaita palielināšanās un bez pavadas palaistu suņu klātbūtne veicinājusi sugas izzušanu, tādēļ grīvas kreisā krasta sauszemes daļa un liedags pašlaik ir norobežoti, turpat izvietotas informatīvas zīmes un stendi. Šajā zonā noteiktajā periodā būs aizliegts pārvietoties kājām, ar velosipēdiem vai mehāniskajiem transportlīdzekļiem. Ierobežojumi attiecas gan uz sauszemes daļu, gan pludmali, savukārt iedzīvotāji un viesi pastaigām joprojām var izmantot Gaujas labo krastu un kreisā krasta teritoriju ārpus nožogojumiem. Līdzīgi ierobežojumi ligzdošanas laikā tiek ieviesti arī Kurzemes piekrastē, ierobežojot pārvietošanos gar Ķikana, Irbes un Lūžņas upes grīvu.
Novērojumi liecina, ka ieviestie miera periodi sniedz rezultātus – 2024. un 2025. gadā Gaujas grīvā novēroti mazie zīriņi, kā arī upes zīriņi, cekulzīriņi un upes tārtiņi, kas aktīvi izmanto piekrasti un novērtē tur esošo mieru. “Īpaši priecājamies par mazo zīriņu klātbūtni Gaujas grīvā pēdējos gados. Lai gan pašlaik putni šo vietu izmanto galvenokārt barošanās nolūkos, netraucēti apstākļi ligzdošanas sezonā ir izšķiroši – tikai novērtējot mierīgu un drošu vidi, tie varētu šeit atgriezties uz palikšanu un atkal sākt ligzdot. Pieredze rāda, ka jāpaiet vairākiem gadiem līdz putni atkal izvēlas vēsturiskās ligzdošanas vietas, tādēļ aicinām ikvienu būt saprotošiem un netraucēt šos retos piekrastes putnus laikā, kad tiem visvairāk nepieciešams miers,” uzsver Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode. Pludmalē ligzdojošie putni savas olas dēj tieši liedaga smiltīs, izveidojot nelielu bedrīti. Dējums bieži pilnībā saplūst ar apkārtējo vidi un cilvēka acij paliek nepamanīts, tādēļ to ir viegli nejauši samīdīt. Turklāt šo putnu mazuļi ir ligzdbēgļi – drīz pēc izšķilšanās tie pamet ligzdu un seko saviem vecākiem. Šajā laikā mazuļi vēl nelido, tādēļ tie var kļūt par vieglu medījumu suņiem. Pat ja fiziska saskarsme nenotiek, putni cilvēka vai dzīvnieka klātbūtni uztver kā apdraudējumu, kā rezultātā pieaugušie putni pamet ligzdas, bet mazuļi bēgot noklīst no vecākiem un iet bojā.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
