Sīkzivtiņas no ezeru un upju seklajām un zāļainajām vietām sala un ledus gaidās pārcēlušās uz dziļākām vietām, kur viņām seko plēsīgās zivis, kuras, gatavodamās nārstam, steidz uzdzīt treknumu un uzkrāt spēkus.
Tieši šajā laikā no laivas iespējams gūt lieliskus lomus un, spītējot vējam, kas stindzina pirkstus un aprauj seju, izbaudīt vaļējā ūdens sniegtās balvas.
Ūdens temperatūra tuvu nulles atzīmei, līdaku kustības lēnas, un ņēmieni vairs nav tik agresīvi kā pavasarī, atbilstoši zivju aktivitātei jāpiemeklē palieli mānekļi ar lēnu un līganu spēli, jāietur biežas un pailgas pauzes to vadīšanas laikā.
Veicas tiem, kuri pēcsvētkos neguļ, bet pievēršas savai mīļākajai nodarbei – makšķerēšanai, tā, piemēram, Otrajos Ziemassvētkos Engures ezerā veiksmīga mānekļa izvēle (“Strike Pro” voblers) un zivis iekārdinoša spēle kandavniekam Rimantam Zeltzaķim bija veiksmes atslēga, lai tiktu pie nedaudz virs sešiem kilogramiem smagas līdakas, kurai pēc brīža pievienojās pieciniece un trijniece.
Pie lieliskas zaļsvārces piecarpus kilogramu svarā tajā pašā ezerā ar tādu pašu mānekli tika Artūrs Dreimanis.
Bet tie, kuriem laivas nav vai arī kuri komfortablāk jūtas krastā, ugunskura tuvumā, ceptu desiņu dūmos un čurkstoņā, arī pie savas zivs tiek, un ne jau tās mazākās.
Jaunais gads ļoti veiksmīgi iesākās Abavas speciālistam Aivaram Jansonam,
kura kādā upes bedrē pludināto karūsiņu iekāroja 113 centimetrus gara un 12,5 kilogramus smaga līdaka.
“Es makšķerēju jau ceturto stundu un biju jau gandrīz atmetis visas cerības jaunā gada pirmajā dienā sagaidīt copi, kad pludiņš nogrima, nemaz neticēju savām acīm. Ļāvu, lai ierij, un tad spēcīgi piecirtu.
Zivs ilgi nenāca pie krasta, bet tad lēnām sāka tuvoties un ūdens pie krasta sāka griezties un mutuļot gluži kā samu copē. Dabūju vēl krietni nokausēt, bet rīki man stipri un nervi arī vēl tā nekas.
Abavā makšķerēju jau ļoti sen, bet nedomāju, ka te var būt tādas milzenes. Liels bija mans prieks par guvumu un gandarījums, ka sāpošas galvas vietā izvēlējos copi,” tā par savu piedzīvojumu īsi un lakoniski stāsta Aivars.
