Bieži dzirdēti dažādi brīnumi – nazis, kas pats asinās, pagalmā atrasts ķieģelis kā galoda, naža asuma pārbaudes ar naglu… un vēl citi apgalvojumi, kuri izskan medībās un ikdienā. Šajā rubrikā mēģināsim dažādus pieņēmumus apskatīt un aprakstīt. Meklēsim lietas, kas ir mums, medniekiem, visapkārt, runāsim par nostāstiem, par kuriem mednieki spriež un kuriem tic. Taču bieži notiek tā, ka par dažām lietām mums nav saprašanas vai arī esam kaut ko kaut kur dzirdējuši, pārrunājuši pēc medībām medniekmājā, un viss licies pieņemami un pareizi.
Mēs runāsim par mītiem un mēģināsim šo medniekos iesakņojušos informāciju labot jeb, precīzāk sakot, pierādīsim to vai apgāzīsim.
Šajā rakstā pieskarsimies vispārpieņemtām lietām, par kurām mednieki ir runājuši vai arī ir pieņemts tā domāt, respektīvi: mīti par nažiem un asināšanu.
Pirmais mīts:
Medniekam labs nazis ir garš nazis.
Lai piedod man jaunie mednieki, taču šī slimība lielākoties ir novērojama to mednieku vidū, kas ir nesen ieguvuši mednieka apliecību un uzsākuši mednieka gaitas. Tam ir savs izskaidrojums, jo ikkatrs vēlas padižoties ar kaut ko labu un skaistu, un bieži tā ir mērīšanās ar to kam lielāks… nazis. No otras puses, garš nazis ir nepieciešams, bet nevis medībās mežā, bet gan virtuvē, kur tam ir īstā vieta un pielietojums.
Nazim medībās ir jākalpo konkrētam mērķim, tam ir jābūt ērtam, praktiskam un funkcionālam. Tam ir jābūt sava veida rokas pagarinājumam. Ar medību nazi mēs izvēdinām nomedīto dzīvnieku, to nodīrājam un sadalām. Diemžēl ar garu un lielu nazi šos darbus veikt ir neērti, protams, kāds teiks, ka viņam ir ērti un labi, bet lai tas paliek uz katra paša sirdsapziņas. Dīrāšanas process tiek veikts ar naža galu, bet, ja nazis ir garš, daudz ātrāk nogurs roka, jo ir lielāka slodze plaukstas locītavai, nekā strādājot ar īsāku nazi, un grieziens nebūs precīzs, jo roka atrodas tālu no naža darba virsmas. Pārsvarā mednieki dīrāšanai izvēlas ne pārāk garus nažus, asmens garums, maksimums, 8 – 12 cm. Medījuma sadalīšanai izvēlas tādus, kas ir nedaudz garāki, piemēram, atkaulošanai un gaļas sadalīšanai 10 – 16 cm garus nažus.
Turklāt garš nazis pie sāniem ir ne tikai neērts pārnēsāšanai, bet arī izskatās dīvaini. Daudzi mednieki ir sākuši izvēlēties medībām pat saliekamos medību nažus, ko ir ērti ielikt kabatā.
Ja mēs nerunājam par virtuves nažiem, tad gari un lieli medību naži drīzāk ir piemēroti dzinēju vajadzībām, ja mastā ir jāpiedur dzīvnieks.
Otrais mīts:
Naža metāls – jo cietāks, jo labāk.
Ir dzirdēts medniekus izsakāmies, ka katrs vēlas nazi, kas ir maksimāli ciets. Jautājums – kādēļ?
Liela naža cietība, protams, ir labi, taču der atcerēties, ka šādu nazi būs daudz grūtāk uzasināt un tas līdz ar savu cietību ir ieguvis arī trauslumu. Ir reti sastopami nažu ražotāji un meistari, kas spēj reizē ar lielu cietību nazim piešķirt arī labu elastību. Tādam – trauslam – nazim ir lielāka iespēja izlauzt kādu robu. Lielas cietības naži ir virs 60 HRC (cietība pēc Rokvela skalas). Turklāt tāds nazis arī maksās stipri dārgāk, jā, tas turēs asumu ilgāk, taču atcerēsimies triku ar asināšanu, tā vienkārši lauka apstākļos to izdarīt būs grūtāk! Normāla, vidēja nažu cietība ir no 54 līdz 58 HRC, un tieši šādas cietības medību naži pārsvarā tiek ražoti. Arī tādi naži (atkarībā no metāla markas un ražotāja) labi turēs asumu un nebūs tik prasīgi attiecībā uz pielabošanu vai asināšanu. Ir mednieki, kas jau apzināti izvēlas mīkstākus nažus ar domu, ka tie kādu laiku turēs asumu un būs viegli asināmi, tā teikt, strādājot pie dīrāšanas, laiku pa laikam uztrinam un darbojamies tālāk.
Trešais mīts:
Par naglām vai skrūvēm
Kā mēs varam pārbaudīt sava naža cietību? Godīgi sakot, tikai laboratorijā, kurā ir ierīce, kas mēra cietību. Vai arī būs jāuzticas ražotāja norādītajai informācijai. Ir dzirdēts, ka mednieki, lai pārbaudītu naža cietību, paņem naglu vai skrūvi un ar nazi cenšas šo priekšmetu pārcirst. Lūdzu, tā nedariet, nebojājiet savus nažus! Naža primārais darbs ir griezt, nevis cirst. Otra lieta, naža griezošā daļa ir plāna, tā ir asināta šaurā leņķī, paredzēta griešanai, un cērtot mēs to vienkārši sabojāsim. Teorijā, ja vēlamies cirst naglas, tad arī naža asmens ir jāasina ļoti platā leņķī. Turklāt, tas, ka nazis pārcirtīs vai atstās iespiedumu naglā, nekādi neliecina par to, vai jūsu nazis spēs nodīrāt vienu treknu sivēnu vai ne. To jūs varat pārbaudīt tieši dīrātavā, apstrādājot medījumu.
Ceturtais mīts:
Griezt pārtiku uz šķīvja
Starp citu jebkurš nazis atgriežas, arī griežot desu vai pat maizi, ja vien koka dēlīša vietā izmantosiet parastu šķīvi. Kādēļ? Mums medniekmājā pieejamie šķīvji ir no keramikas, un keramika ir abrazīvs materiāls. Respektīvi, griezt kaut ko uz šķīvja ir tas pats, kas mēģināt sagriezt savu asināmo galodu. Jā, šķīvis ar emalju būs ļoti smalka galoda, taču abrazīva un cieta.
Toties, ja vēlaties nazi pielabot un pie rokas nav jūsu iemīļotās galodiņas, varat izmantot šķīvja vai keramikas krūzītes otru pusi. Prātīgi un pareizi darot, viss izdosies.
Piektais mīts:
Medicīniskais tērauds
Ir dzirdēts medniekus runājam, ka esot iegādājušies nazi no medicīniskā tērauda. Tāda tērauda nav. Ir, protams, tādas metāla markas, kas tiek izmantotas griezošu instrumentu, arī medicīnā izmantojamo instrumentu, ražošanā, taču tādas metāla markas kā medicīnas vai slidu tērauds nav. Tad ir jāprecizē, vai no šī medicīniskā tērauda ražo arī slimnīcas gultas, karotes un metāla skapjus slimības vēsturēm? Un diez vai no tā paša metāla tiek ražoti arī naži? Katrai metāla markai ir sava konkrēta modifikācija un nosaukums.
Sestais mīts:
Asinsgrope
Aplūkojot daudzus nažu modeļus, tā spalos var ieraudzīt iedobi, rievu, ko bieži mednieki sauc par asinsgropi. Tad rodas jautājums – kā tad tā tiek lietota? Jūs lēksiet kuilim vai sivēnam mugurā, to piedursiet un pa šo gropi daudz aktīvāk tecēs asinis? Tās ir muļķības! Šīm rievām uz asmens ir tikai viens funkcionāls mērķis – samazināt asmens svaru un palielināt tā stiprību. Bet lielākajā daļā gadījumu šādām rievām ir tikai dekoratīvs raksturs. Tādas rievas uz asmens var būt arī vairākas.
Septītais mīts:
Lāzerasinājums
Ir dzirdēts mednieku sakām: “Mans nazis ir īpaši jāasina, citādi var sabeigt lāzerasinājumu!”
Kas tad ir tas lāzerasinājums? Atļaušos apgalvot, tāda lāzerasinājuma nav, tas nepastāv. Jā, lāzertehnoloģijas tiek izmantotas, lai, slīpējot asmeni, precīzi noteiktu asināšanas leņķi, bet lāzertehnoloģijas neizmanto, lai izveidotu asmens griezošo daļu. Citiem vārdiem, lāzeram nepiemīt galodai piemītošās slīpējošās īpašības, tas nevar asināt. Jā, tas var griezt metālu, bet tas nevar uzasināt. Tad jau arī lāzeram vajadzētu būt dažādas gradācijas lāzera stariem. Lai nazis grieztu, tas ir jāasina, izmantojot abrazīvus materiālus, lentes, ripas, galodas, ko rūpnieciski paveic iekārtas vai robotizēta tehnika. Un, ja ir tā, tas es varu apgalvot, ka manam nazim ir uzlikts robotasinājums!
Ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību pasaulē, arī lāzers, iespējams, kādreiz sāks asināt nažus, un, ja mans apgalvojums tiks apgāzts, es par to tikai priecāšos.
Oskara praktiskie padomi. Kā asināt nazi
Lasi un abonē žurnālu Medības šeit!
