Medībās arvien vairāk tiek izmantoti dažādi tehniskie palīgrīki, tostarp kvadricikli. Galu galā, ir 21. gadsimts un iespēja medījumu vilkt pāri izcirtumam vai kilometriem tālu pa stigām nešķiet visai romantisks pasākums. Arī ar apvidus automašīnu ne visur var iebraukt, un traktora izmantošana ir gana dārgs pasākums. Kvadricikls šobrīd ir viens no optimālākajiem risinājumiem – neliels, ar ļoti labu caurgājību, iespēju izmantot vinču, lai pievilktu medījumu tuvāk no absolūta bezceļa, izvilktu pats sevi tad, ja esi pārvērtējis kā savas prasmes, tā braucamā iespējas.
Gatis Panavs ir viens no tiem, kurš par kvadricikliem zina visu vai gandrīz visu. Viņš ir SIA Motofavorīts valdes priekšsēdētājs, un uzņēmums Latvijas tirgū piedāvā šos braucamos, veic to apkopi un remontu. Taču Gatis ir arī kaislīgs mednieks un kvadriciklus izmanto arī pats medībās.
Kvadricikls tikpat svarīgs kā plinte un laba optika
“Kvadricikls visai stabili ir ieņēmis savu vietu mednieku ikdienā, īpaši klubos, kurus var dēvēt par bagātākiem. Tajos mednieki medības bez kvadricikla vairs nevar iedomāties. Arī es izmantoju kvadriciklu. Ja mani aicina viesmedībās, bieži palūdz ņemt līdzi arī kvadriciklu. Tas ir gandrīz tāpat kā palūgt ņemt līdzi medību suni.
Īpaši noderīgs šis transportlīdzeklis ir gaides medībās, kad medījums visbiežāk tiek nomedīts tālu no vietas, kur var piebraukt ar citu tehniku. Tāpat šajās medībās parasti dodas pa vienam vai diviem. Un lielāku medījumu šādiem spēkiem pārvietot ir ļoti sarežģīti. Savukārt, ja ir līdzi kvadricikls, medījumu var izvilt praktiski no jebkuras vietas. Izņēmums varbūt ir ļoti pārpurvojusies vieta. Bet arī rad vienmēr var izmantot vinču,” skaidro Gatis Panavs.
Vairākas iespējas
Kvadriciklus var iedalīt vairākās kategorijās. Ir tradicionālie kvadricikli, uz kuriem sēd virsū tāpat kā uz motocikla. Tādus pašus, tikai ar iespēju uz braucamā sēdēt diviem braucējiem, sauc par Tuoring. Tie ir mazliet garāki. Ieguvums – var lielākus ceļa posmus ērti braukt divatā. Trūkums – grūtāk manevrēt starp kokiem biezākā mežā, tas pats – braucot pāri celmiem un grāvjiem, dziļākām risām.
Ir arī Side by side kvadricikli, kur braucēji sēd vien otram blakus. Tiem ir stūres rats tāpat kā automašīnai. Visbiežāk ir arī jumtiņš vai pilnvērtīga kabīne ar iespēju ieslēgt apsildi. Un ir kravas kaste aizmugurē. Šādos kvadriciklos braukt ir ļoti ērti, var vest lielāku kravu, taču to iespējas bezceļa apstākļos ir krietni mazākas. Šāds braucamais ir ideāls, strādājot medību saimniecībā, kad nepieciešamas vest materiālus, barību uz piebarošanas vietām, apsekot platības. Protams, ar šo kvadriciklu var izvilkt medījumu no pļavas vai grāvja, bet cirsma un purvaina vieta nebūs tās, kur ar šo tehniku var droši iebraukt un izbraukt. Tāpat nepārvarams šķērslis tam būs meža tehnikas iebrauktās risies, kas mazajam kvadriciklam nav būtisks šķērslis.
Motora tilpums. Cik lielu izvēlēties?
Vēl viens būtisks jautājums, kam jāpievērš uzmanība, izdarot izvēli, ir motora tilpums. Kvadricikli ir pieejami ar dzinējiem, kuru tilpums ir no 450 līdz 1000 cm3. Jo lielāks motora tilpums, jo lielāka motora jauda. Līdz ar to var uzlikt lielākus riteņus, spēkratiem ir izturīgākas pusasis. Protams, jo lielāka motora jauda, jo augstāka ir arī kvadricikla cena. Braucamais ar 1000 cm3 dzinēju maksās par 30 procentiem dārgāk nekā ar 570 cm3 dzinēju aprīkotais.
Medījumu varēs pavilkt ar abiem, taču ar 1000 cm3 dzinēju tas būs vieglāk, varēs braukt, neizmantojot pazeminātos pārnesumus. Jo mazāks ir dzinējs, jo vieglāks ir arī pats kvadricikls, un arī tas ietekmē spēju pavilkt lielāku medījumu. Jāsaprot – jo lielāka jauda jāattīsta velkot, jo ātrāk tiks iztērēts motora un transmisijas resurss.
“Ja ir nomedīts liels aļņu bullis un apvidus ir sarežģīts, tam mazajam kvadriciklam būs ko pacīnīties. Man pašam ir kvadricikls ar 1000 cm3 dzinēju. Vinčas ir gan braucamā priekšā, gan aizmugurē. Parasti vinču uzstāda tikai priekšā, taču daudzreiz esmu bijis situācijās, kurās ar priekšējo vinču nepietiek. Kvadricikls iestieg un arī apgriezt to nav iespējams. Tad, izmantojot aizmugurējo vinču, braucamo tomēr ir iespējams izvilkt no dūksts. Tāpat ar šo vinču var pievilkt medījumu no lielāka attāluma. Tad atliek tikai to piesiet un tālāk jau vilkt ar pašu kvadriciklu. Lielākajai daļai kvadriciklu vinča priekšā jau ir ierīkota. Ja tādas nav, to var uzlikt. Vinčas maksā 350 līdz 700 eiro. Savukārt aizmugurējā vinča jāuzliek pašam. Tā kā vinčas ir elektriskas, tā parasti nav liela problēma. Tāpat vinčās vairs praktiski neizmanto tērauda trosītes, bet kevlāra auklas. Tās ir vieglākas, izturīgākas un neveido asas spuras kā tērauda trosītes, nesapiņķerējas. Arī pašas vinčas var vadīt ar pulti no attāluma. Tādējādi, velkot medījumu, var pats palīdzēt, pieturot uz augšu ragus, kamēr kvadricikls ir nobremzēts lielākā attālumā,” skaidro Gatis Panavs.
Amerikāni, japāni vai ķīnieti?
Nākamais jautājums, uz kuru jāatbild sev pašam – kāda ražotāja kvadriciklu iegādāties. Tirgus piedāvā visai daudz Ķīnas kvadriciklu zīmolu. Piemēram, CF moto, kas ir viens no populārākajiem. Ir arī Segway, Odes.
“To cena, salīdzinot ar japāņu vai amerikāņu tehniku, ir stipri zemāka, taču jāsaprot, ka lētums ne vienmēr saistīsies ar kvalitāti, ilgmūžību un izturību, braucot sarežģītos bezceļa apstākļos. Ja paredzēts braukt pa ceļu vai nepieciešams tikai ievest barību un vilkt medījumu pa pļavu, to resursa pietiks. Tagad ir kvadricikli, kas tiek reģistrēti kā ar baltajiem numuriem, un tie bez ierobežojuma ekspluatējami uz koplietošanas ceļiem ar B kategorijas autovadītāja apliecību. Tāpat ir kvadricikli, kurus var vadīt kā ar traktortehnikas vadītāja apliecību, tā ar B kategorijas autovadītāja apliecību. Šiem braucamajiem braukšanas ātrums ir ierobežots līdz 50 kilometriem stundā.
Par japāņiem un amerikāņiem runājot – tie ir galvas tiesu pārāki izturības ziņā. Tie vienkārši kalpo ilgāk. Arī remonta izmaksas būs zemākas.
Japāņu zīmoliem Suzuki, Honda, Yamaha, Kawasaki, amerikāņu Polaris, Can–Am problēmu nav – rezerves daļas ir pieejamas. Tie ir samērā vienkāršas uzbūves kvadricikli, kurus izmanto visvairāk,” skaidro Panava kungs.
Jāvienojas klubā
Kvadricikls, viennozīmīgi atvieglo medījuma izvilkšanu. Taču jāsaprot, ka šī tehnika ir jāapkopj, tai nepieciešamas remonts. Un visbiežāk bojājumi rodas, tieši braucot sarežģītos apstākļos, arī medībās.
Ir svarīgi, lai klubā, kurā izmanto šo tehniku, būtu vienošanās par to, kas apmaksā apkopes un remonta izdevumus, ja kvadricikls tiek izmantots medībās.
“Ir klubi, kuros kvadricikla īpašniekam piešķir medījuma porciju. Ir klubi, kur to nedara. Tas ir tāpat kā attiecībā uz medību suni. Citur porciju dod, citur ne, citur no viesmednieka ar suni neprasa dalības maksu. Es vēl neesmu bijis tādā vietā, kur man kā cilvēkam, kurš atvedis savu kvadriciklu, neprasītu dalības maksu. Ir bijis, ka ziemā no slapjas vietas izvilkti trīs nomedītie dzīvnieki, pēc tam kvadricikls tiek vests simt kilometru un pārvērties par ledus kluci piekabē. Dzenot ārā no piekabes tiek sabojātas pusasu gumijas, aprauti vadi. Par remontu jāmaksā pašam… Atkal vēlos salīdzināt ar medību suni. Ir klubi, kuri apmaksā ārstēšanu, ja suns medībās ir savainots, ir klubi, kur uzskata – tavs suns, tavas problēmas…
Tad nu tie, kam kvadricikli ir, nemaz tā neraujas tos vest līdzi uz dzinējmedībām. Ja es braucu medībās no Rīgas uz Kurzemi un man ir jānobrauc simt piecdesmit kilometri vienā virzienā ar kvadriciklu piekabē, jārēķinās, ka degvielas patēriņš pieaugs par diviem litriem uz katriem simt kilometriem. Arī manevrēšana mežā ar piekabi ir apgrūtināta. Ja kvadricikls tiek bojāts, tas jāved uz remontdarbnīcu. Un gadā tās ir vismaz divas reizes. Īpaši daudz bojājumu ir tad, ja medījums ir jāizvelk no cirsmas un kvadricikls uzkaras uz celmiem. Gadās saliekt un salauzt piekares daļas,” turpina Gatis.
Kas vēl jāņem vērā
Plānojot kvadricikla iegādi, ir jāsaprot, kādam nolūkam tas tiks izmantots. Vai ar to paredzēts tikai ievest barību piebarošanas vai pievilināšanas vietā, vai mežs ir skrajš un sauss vai pilns dūkstīm un pārpurvotām vietām. Vieglākiem apstākļiem derēs kvadricikls ar mazāku motora tilpumu, taču, ja apstākļi ir smagāki, jāpērk jaudīgāks braucamais.
Šādam kvadriciklam riteņu vietā var uzlikt ķēžu sistēmas. Tad ar kvadriciklu var izbraukt tur, kur pat kājām paiet nevar. Arī dziļš sniegs un purvs vairs nav šķērslis. Ķēdes ir platas, taču tās samazina braucamā manevrētspēju.
“Vērts atcerēties – jo lielāks un jaudīgāks kvadricikls, jo lielāku un jaudīgāku spēkratu vajadzēs, ja pirmais būs iestidzis. Man ir bijis tā, ka, braucot pa kūdrainu purvu, kvadricikls nogrima tā, ka tikai lukturi bija ārā. Nebija koku, pie kā piesiet vinču, tikai mazas eglītes, kuras tika izrautas ar visām saknēm. Man bija līdzi ļoti gara aukla, un ar to tomēr varēju aizsniegt pietiekami lielu koku. Ja nebūtu vinčas, es mežā ar kvadriciklu nebrauktu vispār,” skaidro pieredzējušais mednieks.
Vai kvadriciklu var iznomāt
Īsā atbilde – var, bet vai medību vajadzībām tas ir adekvāts lēmums. Kvadriciklu īre maksā aptuveni 100–120 eiro diennaktī, un ir pieejami kā Ķīnā, tā arī ASV un Japānā ražotie, taču ir vairāki bet…
“Ik reizi, kad ar kvadriciklu iebrauksi ellē, tas pārvērtīsies par dubļu piku vai ledus kluci – atkarībā no sezonas. Būs vajadzīga vismaz stunda, lai braucamo nomazgātu un varētu atdot atpakaļ, vai arī nomai būs papildus jāmaksā par tīrīšanu. Arī īre nav lēta. Tāpat ir vajadzīga piekabe, ar ko paņemt kvadriciklu no nomas, vest uz mežu un tad atpakaļ uz nomu, jo braucamais ir jāatdod noteiktā laikā.
Protams, pastāv liels risks kaut ko salauzt vai noskrāpēt, un arī par to būs jāmaksā papildus. Es neieteiktu īrēt izmantošanai tieši medībās. Izmaksas neatsvērs ieguvumus. Izdevīgāk tos 100–120 eiro iztērēt, lai iegādātos izturīgas un garas virves, lai medījumu varētu izvilkt ar automašīnas vai motorvinču. Ja nepieciešams būvēt, piemēram, medību torni un ievilkt vai ievest materiālus un šo darbu var paveikt vienā dienā bez riska kvadriciklu sabojāt – tas ir pavisam cits stāsts,” uzsver Gatis Panavs.
Pilnīgs svina munīcijas tidzniedzības aizliegums un ziņot nav jēgas “Šauj garām!” #274 epizode
Žurnāla Medības marta numurā lasi par mednieku labajiem darbiem
