Kā ziņo Dabas aizsardzības pārvalde, novembris ir aktīvs lašveidīgo zivju nārsta laiks un lieliska iespēja arī pašiem šo maģisko rituālu vērot savām acīm. Ja dosieties klusā pārgājienā gar kādu no lašupēm, pastāv pavisam reāla iespēja manīt nārstojošus taimiņus! Strīķupe Cēsu novadā, Rauna, Amata, Līgatne – dažas no upēm, kur uzmanīgā pastaigā gar krastu var novērot lašveidīgo zivju nārstu.
ATGĀDINĀM! Ķert lašveidīgās zivis nārsta laikā ir stingri aizliegts un par to paredzēta gan administratīvā, gan kriminālatbildība un var nākties šķirties arī no iespaidīgas naudas summas! Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori šajā periodā strādā pastiprinātā režīmā!
Dabas aizsardzības pārvalde mobilā lietotne “Dabas tūrisms” sniedz iespēju ērti plānot atpūtu dabā un izvēlēties piemērotus maršrutus. Tajā ir vairāk nekā 400 dažādu dabas tūrisma galamērķu – gan dabas takas, gan skatu vietas, torņi visā Latvijas teritorijā. Mobilo lietotni “Dabas tūrisms” var lejupielādēt vietnēs “Google Play” un “Apple Store App”.
Jau iepriekš ziņojām, ka Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvalde) valsts vides inspektori sadarbībā ar brīvprātīgajiem no Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības pagājušā nedēļā Gaujas Nacionālajā parkā pēc vairāku stundu izsekošanas pieķēra un aizturēja maluzvejnieku, kurš lieguma laikā Līgatnes upē ķēra lašveidīgās zivis.
Sākoties aktīvam lašveidīgo zivju – laši, foreles, taimiņi, alatas un sīgas – nārstam Latvijas upēs, pārvaldes valsts vides inspektori pievērš pastiprinātu uzmanību aizsargājamās dabas teritorijās esošajām lašupēm un lašveidīgo zivju ieguvei.
Veicot kārtējo reidu, valsts vides inspektori Līgatnes teritorijā pamanīja divas aizdomīgas personas snaikstāmies gar Līgatnes upi netālu no īpaši izveidotā zivju nārsta ceļa. Vīrieši, ekipējušies ar aizliegtiem zvejas rīkiem, nakts vidū ilgstoši pētīja upi un apkārtni. Savukārt inspektori no slēpņa vēroja personu darbības. Pēc ilgāka laika, kad šaubīgajai kompānijai pievienojās vēl viens vīrietis ar aizliegtiem zvejas rīkiem – elektrozvejas iekārtu, inspektori nolēma personas aizturēt. Pakaļdzīšanās rezultātā tika aizturēta viena persona, kam konfiscētas nelegālās zvejas ierīces un jau noķertie četri taimiņi. Pārējiem līdzdalībniekiem izdevās aizmukt.
Aizturētā persona ir nodota Valsts policijai, savukārt nelegāli iegūtās zivis nogādātas Līgatnes dabas takās un izbarotas tur mītošajiem lāčiem – Ilzītei, Mikum un Puikam.
“Pēdējās desmitgadēs lašveidīgo zivju izplatība Latvijā ir būtiski samazinājusies, tādēļ to aizsardzība rudens mēnešos nārsta laikā ir ļoti nozīmīga. Jo īpaši tāpēc, ka tikai neliela lašveidīgo zivju populācijas daļa ir spējīga izdzīvot jūrā un atgriezties dabiskajās nārsta vietās sugas turpināšanai,” stāsta pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš.
Par zivju iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā normatīvie akti paredz kriminālatbildību, bet par elektrozveju paredzēta arī kriminālatbildība. Pārkāpējam būs jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums – 715 EUR apmērā par katru noķerto un nogalēto aizsargājamās sugas indivīdu, kopumā 2 860 EUR.
Laši un taimiņi ir vienas no lielākajām Latvijā sastopamajām zivīm – tas nārsto upēs, bet pieaugušie indivīdi dzīvo jūrā līdz nobriest ceļošanai atpakaļ uz vietu, kur paši nākuši pasaulē. Baltijas jūras laši dzīves laikā migrē tikai Baltijas jūras robežās. Lašveidīgās zivis ir ceļotājas, kas migrē līdz pat 3 000 kilometru, diennaktī veicot pat 100 kilometrus. Latvijā lasis var nodzīvot 10 gadus, citviet pat 15 gadus. No viena lašu pāra pēc gadiem upē atgriežas aptuveni no 40 līdz 60 jaunu lašu.
Latvijā savvaļas laši ir sastopami Gaujas, Irbes, Salacas un Ventas baseinu upēs. Gauja un tās pietekas ir vienas no Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Neskaitāmi daudz lašveidīgo zivju ik gadu no jūras dodas uz upēm, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. Liela daļa no šīm upēm atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu. Izņēmums ir atsevišķas licencētās makšķerēšanas vietas no 1. janvāra līdz 30. septembrim. Savukārt Makšķerēšanas noteikumos noteiktajās lašupēs no 1. oktobra līdz nārsta sezonas beigām makšķerēt ir aizliegts pavisam. Alatas, kas arī ir lašveidīgās zivis, lomā nedrīkst paturēt no 1. februāra līdz 30. aprīlim, strauta foreles – no 1. septembra līdz 30. novembrim, sīgas un repšus – no 1. oktobra līdz 30. novembrim.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina ievērot makšķerēšanas noteikumus un tajos noteiktos ierobežojumus. Der atcerēties, ka par zivju iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā normatīvie akti paredz kriminālatbildību un finansiālu atlīdzību par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, tāpēc veikalā iegādāties lasi būs lētāk un ilgtspējīgāk.
Raksts publicēts, sadarbībā ar Zivju fondu!
Kā tad ir – vai atļauts makšķerēt zem tiltiem un tiltu konstrukcijām?
