Siltajā gadalaikā pie veikaliem un citām sabiedriskām vietām nereti var redzēt automašīnā atstātu suni. Garāmgājējam šādā brīdī jāspēj ātri novērtēt situāciju: vai dzīvnieks tikai gaida saimnieku vai jau atrodas dzīvībai bīstamos apstākļos? Vai vispirms jāmeklē automašīnas īpašnieks, jāzvana operatīvajiem dienestiem vai nekavējoties jāmēģina dzīvnieku atbrīvot?
Slēgtas automašīnas salons saulē var sakarst pārsteidzoši ātri, tādēļ šķietami nevainīga iegriešanās veikalā sunim var beigties ar karstuma dūrienu, neatgriezeniskiem orgānu bojājumiem vai pat nāvi. Latvijas Veterinārārstu biedrības pārstāve, veterinārārste Lita Konopore skaidro, kā atpazīt dzīvnieka pārkaršanu un pareizi rīkoties, lai palīdzētu, vienlaikus neapdraudot sevi un nepārkāpjot likumu.
Latvijas normatīvie akti nosaka, ka dzīvnieku nedrīkst atstāt transportlīdzeklī bez cilvēka klātbūtnes, ja tas var apdraudēt paša dzīvnieka, citu dzīvnieku vai cilvēku veselību vai dzīvību. Lai gan katra situācija jāvērtē atsevišķi, saulē novietota slēgta automašīna siltā dienā dzīvniekam var kļūt bīstama ļoti īsā laikā.
Automašīna ātri pārvēršas siltumnīcā
Automašīnas salons saules staros darbojas līdzīgi siltumnīcai. Saules starojums iekļūst caur logiem, uzkarsē sēdekļus, priekšējo paneli un citas virsmas, bet sakarsušais gaiss paliek noslēgtajā salonā. Tāpēc temperatūra automašīnā var būt ievērojami augstāka nekā ārā.
Bīstamība pastāv arī dienā, kas cilvēkam nešķiet īpaši karsta. Piemēram, ja ārā ir aptuveni 22 grādi, automašīnas salonā stundas laikā temperatūra var pietuvoties pat 47 grādiem. Turklāt straujākais temperatūras kāpums var notikt jau pirmajās minūtēs.
Suns karstumu panes citādi nekā cilvēks. Tas nesvīst ar visu ķermeni, tāpēc ķermeņa temperatūru galvenokārt regulē elsojot. Slēgtā, sakarsušā un slikti vēdinātā automašīnā ar to var nepietikt. Dzīvnieka ķermeņa temperatūra turpina paaugstināties, līdz rodas pārkaršana un karstuma dūriens.
Īpaši apdraudēti ir kucēni, veci suņi, dzīvnieki ar lieko svaru, biezu apmatojumu, sirds vai elpošanas problēmām, kā arī šķirnes ar īsu purnu, piemēram, mopši, franču un angļu buldogi, Bostonas terjeri un pekinieši. Tomēr pārkarst var jebkurš suns neatkarīgi no vecuma, šķirnes un fiziskās sagatavotības.
Bīstamākie mīti par suņa atstāšanu auto
Sabiedrībā joprojām valda vairāki maldīgi priekšstati par to, kādos apstākļos dzīvnieku automašīnā atstāt esot droši.
Viens no izplatītākajiem mītiem — mākoņainā vai mēreni siltā dienā nekas slikts nevar notikt. Taču laikapstākļi var mainīties dažās minūtēs. Tiklīdz no mākoņiem parādās saule un tās stari sāk karsēt automašīnu, temperatūra salonā strauji paaugstinās.
Arī ēna nav drošības garantija. Dienas gaitā saule pārvietojas, un vieta, kas automašīnas novietošanas brīdī bija ēnaina, drīz var atrasties tiešos saules staros. Turklāt arī ēnā slēgta automašīna var sakarst.
Vēl viens bīstams pieņēmums — pietiek mazliet pavērt logus. Šaura sprauga nenodrošina tādu gaisa apmaiņu, kas spētu apturēt salona uzkaršanu. Arī ūdens bļoda neatrisina problēmu: tā var nedaudz palīdzēt remdēt slāpes, bet nepasargā dzīvnieku no karstuma dūriena.
Nedrošs ir arī arguments es tikai uz piecām minūtēm. Rinda veikalā, negaidīta saruna vai cita aizkavēšanās īso prombūtni var ievērojami pagarināt. Turklāt īpaši karstā dienā arī dažas minūtes dzīvniekam var būt mokošas un bīstamas.
Kā pazīt pārkaršanu?
Ne katrs automašīnā redzams suns jau atrodas kritiskā stāvoklī, tomēr situācija jānovērtē nekavējoties. Svarīgi pievērst uzmanību ne tikai laikapstākļiem un tam, vai automašīna atrodas saulē, bet arī dzīvnieka uzvedībai.
Par pārkaršanu var liecināt:
-ļoti strauja un smaga elsošana;
– apgrūtināta vai trokšņaina elpošana;
– izteikta siekalošanās vai putas ap muti;
– spilgti sarkanas, ļoti bālas vai zilganas smaganas;
– nemiers, apjukums un dezorientācija;
– vājums, koordinācijas traucējumi vai nespēja nostāvēt;
– vemšana vai caureja;
– trīce, krampji vai samaņas zudums.
Ja suns vairs aktīvi nereaģē, tas nenozīmē, ka viņš ir nomierinājies vai aizmidzis. Apātija, sabrukums un samaņas traucējumi var liecināt, ka pārkaršana jau sasniegusi dzīvībai bīstamu stadiju.
Vispirms novērtē situāciju
Ieraugot automašīnā atstātu dzīvnieku, nevajadzētu vienaldzīgi doties prom. Jāpiefiksē transportlīdzekļa atrašanās vieta, marka, krāsa un valsts reģistrācijas numurs. Noderīgi ir arī nofotografēt automašīnu, dzīvnieku un apkārtējos apstākļus, kā arī atcerēties laiku, kad situācija pamanīta.
Jāpārbauda, vai automašīnā neatrodas cilvēks, kurš dzīvnieku uzrauga, un vai durvis nav atslēgtas. Vienlaikus jānovērtē suņa stāvoklis. Ja dzīvnieks ir možs, reaģē uz apkārtni un neizrāda pārkaršanas pazīmes, var mēģināt ātri atrast automašīnas īpašnieku.
Pie veikala, tirdzniecības centra vai pasākuma vietas jāvēršas pie apsardzes vai administrācijas un jālūdz nekavējoties izziņot automašīnas numuru. Kamēr tiek meklēts saimnieks, kādam jāpaliek pie transportlīdzekļa un nepārtraukti jāvēro dzīvnieka stāvoklis.
Ja īpašnieku ātri atrast neizdodas, situācija pasliktinās vai dzīvniekam jau redzamas pārkaršanas pazīmes, nekavējoties jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības numuru 112. Dispečeram precīzi jānosauc atrašanās vieta, automašīnas numurs un novērotie simptomi. Jāseko saņemtajiem norādījumiem un līdz palīdzības ierašanās brīdim jāpaliek notikuma vietā.
Vai drīkst izsist automašīnas stiklu?
Vēlme nekavējoties izsist logu ir saprotama, ja šķiet, ka dzīvnieks mirst. Tomēr automašīnas bojāšana nedrīkst būt pirmais solis. Vispirms jāzvana uz 112 un jārīkojas sadarbībā ar operatīvajiem dienestiem.
Tiesiskais regulējums pazīst galējās nepieciešamības principu, taču tā piemērošanu katrā konkrētajā gadījumā vērtē individuāli. Jāspēj pamatot, ka apdraudējums bijis tūlītējs un reāls, ka palīdzību nav bijis iespējams sagaidīt un ka nodarītais kaitējums bijis mazāks par novērsto apdraudējumu. Nepamatota svešas automašīnas bojāšana var radīt juridiskas un finansiālas sekas.
Ja dzīvnieka stāvoklis kļūst kritisks, par savu nodomu vispirms jāinformē 112 dispečers un jāizpilda dienesta norādījumi. Noderīgi ir saglabāt foto vai video, fiksēt izsaukuma laiku un pieaicināt lieciniekus. Tas palīdzēs vēlāk objektīvi izvērtēt apstākļus, kādos pieņemts lēmums.
Jāatceras arī par paša drošību. Sasists stikls var savainot gan cilvēku, gan dzīvnieku, bet panikā esošs vai pārkarsis suns sāpju un baiļu dēļ var iekost pat tad, ja parasti ir draudzīgs.
Kā palīdzēt pārkarsušam sunim?
Kad dzīvnieks ir izņemts no automašīnas, tas nekavējoties jāpārvieto ēnā vai vēsā, labi vēdināmā telpā. Jāsazinās ar tuvāko veterināro klīniku un jāinformē, ka tiek vests suns ar iespējamu karstuma dūrienu.
Atvēsināšana jāsāk uzreiz. Suņa ķermeni var pakāpeniski samitrināt ar vēsu ūdeni, īpašu uzmanību pievēršot vēderam, cirkšņiem un ķepām. Var izmantot ventilatoru vai automašīnas kondicionieri, lai veicinātu siltuma atdevi. Ja suns ir pie samaņas un spēj normāli norīt, tam var piedāvāt nelielu daudzumu vēsa ūdens, taču dzert nedrīkst spiest.
Suni nevajadzētu cieši ietīt slapjā dvielī, jo audums var aizturēt siltumu pie ķermeņa un kavēt tā atdzišanu. Nedrīkst izmantot ledainu ūdeni vai pilnībā apklāt dzīvnieku ar ledu — pārāk strauja virspusējo asinsvadu sašaurināšanās var apgrūtināt organisma atdzišanu un radīt papildu sarežģījumus.
Arī tad, ja pēc atvēsināšanas suns šķiet atguvies, nepieciešama steidzama veterinārārsta apskate. Karstuma dūriens var bojāt nieres, smadzenes, sirdi, plaušas un asinsreci, un daļa komplikāciju var parādīties tikai pēc vairākām stundām. Redzams uzlabojums vēl nenozīmē, ka briesmas ir garām.
Labākais risinājums — neatstāt vispār
Drošākais princips ir vienkāršs: siltā laikā dzīvnieku automašīnā vienu neatstāt. Ne uz dažām minūtēm, ne ēnā un ne ar pavērtu logu. Ja paredzēts apmeklēt vietu, kur suni nedrīkst ņemt līdzi, labāk atstāt to mājās, uzticēt citai personai vai izvēlēties dzīvniekam draudzīgu galamērķi.
Arī automašīna ar ieslēgtu klimata kontroli nav pilnīgi droša bez uzraudzības. Sistēma var pārstāt darboties, dzinējs var izslēgties, bet garāmgājēji nevar zināt, vai temperatūra salonā patiešām tiek uzturēta drošā līmenī.
Dzīvnieks pats nevar atvērt durvis, izkļūt no sakarsušā salona vai izsaukt palīdzību. Par tā drošību pilnībā atbild cilvēks. Savukārt garāmgājējam, kurš pamana iespējamu apdraudējumu, svarīgi nepalikt vienaldzīgam — ātri novērtēt situāciju, meklēt īpašnieku, zvanīt uz 112 un rīkoties saskaņā ar operatīvo dienestu norādījumiem.
Dažkārt tieši vērīga un savlaicīga līdzcilvēka rīcība ir vienīgais, kas dzīvnieku šķir no traģiska iznākuma.
Iet, skriet un kādu mušīt nost. Par velniem, traumām un droniem. “Šauj garām!” #348 epizode
👉 Abonē 4 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 4 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības augusta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
