Avots: Igaunijas Mednieku savienība
Rumānija un Slovākija kopā ar Horvātiju, Čehiju un Somiju aicinājušas Eiropas Savienību pārskatīt brūnā lāča aizsardzības statusu. Valstis norāda, ka strauji augošās populācijas, arvien biežāki uzbrukumi cilvēkiem un mājlopiem, kā arī pieaugošie zaudējumi lauksaimniecībai prasa elastīgākas populācijas pārvaldības iespējas.
Tomēr publiskajā telpā izskanējušais apgalvojums, ka abas valstis jau plāno nomedīt divas trešdaļas savu lāču, ir pārāk vienkāršots. Rumānija un Slovākija šobrīd galvenokārt prasa atzīt zinātniski pamatotu populācijas blīvuma regulēšanu par pastāvīgu pārvaldības instrumentu, nevis atļaut konkrētu masveida izmedīšanu. Vienlaikus abu valstu norādītais vēlamais populācijas lielums tiešām ir aptuveni trīs reizes mazāks par pašreizējo lāču skaitu.
Vairāk nekā puse Eiropas lāču divās valstīs
Rumānijas un Slovākijas Eiropas Savienības Padomei iesniegtajā dokumentā norādīts, ka abās valstīs kopā dzīvo vairāk nekā puse Eiropas brūno lāču populācijas, lai gan to meži veido tikai aptuveni 5,5% no Eiropas kopējās mežu platības.
Rumānijā lāču populācija oficiāli novērtēta aptuveni 11 500 dzīvnieku apmērā, bet Slovākijā – vismaz 2500 lāču. Abu valstu ieskatā no ekoloģiskā un sabiedriskās drošības viedokļa Rumānijā optimāla būtu aptuveni 4000 lāču populācija, bet Slovākijā – ap 800 dzīvnieku. Tātad pašreizējais lāču skaits esot gandrīz trīs reizes lielāks par valstu noteikto vēlamo līmeni.
Tieši no šī salīdzinājuma radies apgalvojums par iespējamu divu trešdaļu populācijas samazināšanu. Tomēr dokumentā nav noteikts konkrēts termiņš, vienreizējs nomedījamo lāču skaits vai plāns nekavējoties likvidēt visu starpību. Valstis prasa iespēju ilgtermiņā regulēt populācijas blīvumu, saglabājot sugai labvēlīgu aizsardzības stāvokli.
Uzbrukumos bojā gājuši 18 cilvēki
Rumānija un Slovākija savu prasību pamato ne tikai ar lielo lāču skaitu, bet arī ar arvien biežākiem uzbrukumiem cilvēkiem.
Pēdējo piecu gadu laikā Rumānijā lāču uzbrukumos bojā gājuši 14 cilvēki, bet vairāk nekā 150 guvuši smagus ievainojumus. Šajā laikā ārkārtas dienesti saņēmuši vairāk nekā 30 000 ziņojumu par lāču klātbūtni vai uzbrukumiem. Savukārt Slovākijā piecu gadu laikā lāču uzbrukumos bojā gājuši četri cilvēki un 64 smagi ievainoti.
Slovākijas valdība jau 2025. gadā apstiprināja 350 lāču letālu atbaidīšanu pēc kārtējā letālā uzbrukuma cilvēkam. Ārkārtējā situācija tika izsludināta 55 no 72 valsts administratīvajiem rajoniem, ļaujot atļaujas lāču nomedīšanai izsniegt paātrinātā kārtībā. Vides aizsardzības organizācijas šo lēmumu kritizēja, norādot, ka valstij vairāk jāizmanto preventīvi pasākumi un jānovērš lāču piekļuve cilvēku radītiem barības avotiem.
Simtiem nogalinātu mājlopu un miljoni kompensācijās
Būtiskus zaudējumus lāči rada arī lauksaimniecībai. Rumānijā no 2024. līdz 2026. gadam lielie plēsēji, galvenokārt lāči, nogalinājuši 1806 mājdzīvniekus – zirgus, liellopus, aitas, kazas un cūkas. Slovākijā no 2023. līdz 2025. gadam lāči nogalinājuši vairāk nekā 500 mājdzīvnieku.
Papildus lopu zaudējumiem lāči posta laukaugus, augļu dārzus un vīna dārzus. Saimniecībām jātērē līdzekļi elektriskajiem žogiem, novērošanas sistēmām, sargsuņiem un papildu darbaspēkam. Rumānijā pieprasīto kompensāciju apmērs audzis no aptuveni 150 000 eiro 2014. gadā līdz vairāk nekā 2,5 miljoniem eiro 2025. gadā. Slovākijā kompensāciju summa no aptuveni 75 000 eiro 2020. gadā pieaugusi līdz gandrīz 550 000 eiro.
Valstis uzsver, ka lāču aizsardzības sniegtos ieguvumus atzīst visa Eiropas Savienība, taču praktiskās izmaksas un riski galvenokārt jāuzņemas vietējiem iedzīvotājiem, lauksaimniekiem un šo valstu budžetiem.
Ko tieši valstis prasa Eiropas Savienībai?
Brūnais lācis pašlaik Eiropas Savienībā ir stingri aizsargājama suga. Tas nozīmē, ka lāču apzināta medīšana ir aizliegta un pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos, piemēram, ja nav cita risinājuma cilvēku drošības vai būtisku saimniecisko interešu aizsardzībai.
Rumānija un Slovākija vēlas pāriet no sistēmas, kurā katra lāča ieguvei nepieciešams atsevišķs izņēmuma pamatojums, uz pastāvīgāku pārvaldības režīmu.
To priekšlikums paredz:
– precizēt, kā piemērojami Dzīvotņu direktīvas izņēmumi populācijām, kas sasniegušas labvēlīgu aizsardzības stāvokli;
– atzīt zinātniski pamatotu populācijas blīvuma regulēšanu par likumīgu pārvaldības līdzekli;
– izvērtēt iespēju pārcelt atsevišķas lāču populācijas no stingrākā aizsardzības režīma uz elastīgāku režīmu, kas ļautu organizēt regulāru populācijas apsaimniekošanu.
Prasība neattiecas uz visām Eiropas lāču populācijām. Valstis uzsver, ka elastīgāks režīms būtu piemērojams tikai tur, kur sugai ilgstoši saglabāts labvēlīgs aizsardzības stāvoklis un vienlaikus ir augsts cilvēku un lāču konfliktu līmenis.
Vilka piemērs kā precedents
Rumānija un Slovākija atsaucas uz neseno vilka aizsardzības statusa maiņu. Eiropas Savienība 2025. gadā pārcēla vilku no stingri aizsargājamas sugas kategorijas uz aizsargājamas sugas kategoriju. Tas dalībvalstīm deva lielāku elastību vietējo populāciju pārvaldībā, vienlaikus saglabājot pienākumu nodrošināt sugai labvēlīgu aizsardzības stāvokli.
Lāču populācijas regulēšanas atbalstītāji norāda, ka līdzīga pieeja būtu nepieciešama arī brūnajam lācim. Viņu ieskatā lāču radītās sekas Rumānijā un Slovākijā ir pat smagākas nekā vilku gadījumā, jo runa nav tikai par mājlopu zaudējumiem, bet arī par bojāgājušiem un smagi ievainotiem cilvēkiem.
Dabas aizsardzības organizācijas iebilst
Pret plašāku medību atļaušanu iebilst vairākas dabas aizsardzības organizācijas. Tās norāda, ka konflikta iemesls ne vienmēr ir tikai lāču skaits.
Lāčus apdzīvotām vietām piesaista pieejami atkritumi, nepietiekami aizsargāti mājlopi, piebarošana, nepareizi apsaimniekotas tūrisma vietas un cilvēku mēģinājumi dzīvniekus fotografēt vai barot. Kritiķi uzskata, ka, nemainot šos apstākļus, arī lāču skaita samazināšana pati par sevi neatrisinās problēmu.
Tiek uzsvērts arī tas, ka plaša un nepietiekami mērķēta medīšana var skart dzīvniekus, kuri konfliktus nerada, kamēr apdzīvotās vietās pieradušie lāči var turpināt savu uzvedību. Tādēļ dabas aizsardzības organizācijas aicina vispirms uzlabot atkritumu apsaimniekošanu, izmantot elektriskos žogus, aizsargāt mājlopus, ātri izņemt konkrētus problēmlāčus un uzlabot populācijas uzskaiti.
Lēmums vēl nav pieņemts
Rumānijas un Slovākijas iesniegums vēl nenozīmē, ka brūnā lāča aizsardzības statuss Eiropas Savienībā jau ir mainīts vai ka abām valstīm dota atļauja nomedīt divas trešdaļas populācijas.
Pašlaik tā ir politiska prasība sākt Eiropas līmeņa procesu un izvērtēt elastīgākas populācijas pārvaldības iespējas. Lai mainītu aizsardzības režīmu, būtu nepieciešams Eiropas Komisijas priekšlikums un turpmāks lēmums Eiropas Savienības institūcijās.
Tomēr pēc vilka statusa maiņas diskusija par brūnā lāča apsaimniekošanu vairs nav tikai atsevišķu valstu iekšēja lieta. Tā kļuvusi par nākamo lielo strīdu Eiropas plēsēju pārvaldībā – cik ilgi stingra aizsardzība ir vienīgais instruments un kurā brīdī veiksmīgi atjaunota populācija jāsāk aktīvāk regulēt.
Kad galvu saspiež kā riekstu un kad izdveš dīvainas skaņas. “Šauj garām!” #344 epizode
👉 Abonē 5 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 5 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūlija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
< />
