Avots: Igaunijas Mednieku savienība
Somijā tiek izmēģināta tehnoloģija, kas ļauj savvaļas dzīvniekiem šķērsot autoceļu noteiktā vietā, vienlaikus par to laikus brīdinot autovadītājus. Iepriekšējā izmēģinājuma vietā pēc aktīvās brīdināšanas sistēmas uzstādīšanas netika reģistrēta neviena sadursme ar alni vai citu briežu dzimtas dzīvnieku.
Jaunākā šāda dzīvnieku gājēju pāreja sākusi darboties Nāntali pilsētas tuvumā Somijas dienvidrietumos. Jau pirmajā naktī novērošanas kamera fiksējusi alni, kas pienācis pie ceļa, aktivizējis brīdinājuma gaismas un mierīgi šķērsojis brauktuvi.
Žogā izveidota īpaša pārejas vieta
Aktīvā savvaļas dzīvnieku brīdināšanas sistēma uzstādīta Luonnonmaa salā uz autoceļa Nr. 189 jeb Rymättyläntie. Gar brauktuvi izbūvēts žogs, kura uzdevums ir neļaut dzīvniekiem nekontrolēti izskriet uz ceļa.
Tomēr žogs nevar pilnībā pārraut dzīvnieku ierastos pārvietošanās ceļus. Tādēļ tajā atstāta īpaša vieta – vienīgā plānotā vieta salā, kur savvaļas dzīvnieki var šķērsot ceļu.
Šāds risinājums vienlaikus rada arī paaugstināta riska punktu. Žogs aļņus, stirnas un citus dzīvniekus novirza tieši uz atstāto pārejas vietu, kur tie var nokļūt brauktuves otrā pusē. Kopš žoga izbūves šajā vietā jau bija notikušas vairākas sadursmes.
Radars pamana dzīvnieku vēl pirms autovadītāja
Pārejas darbības princips ir samērā vienkāršs. Ceļa tuvumā uzstādīts radars, kas konstatē dzīvnieka tuvošanos brauktuvei. Tiklīdz sistēma pamana dzīvnieku, pie brīdinājuma zīmēm sāk mirgot dzeltenas signālgaismas.
Tādējādi autovadītājs tiek brīdināts nevis visu laiku, bet tikai tad, kad ceļa tuvumā patiešām atrodas dzīvnieks. Tas dod vairāk laika samazināt braukšanas ātrumu, uzmanīgi vērot ceļa malas un nepieciešamības gadījumā apstāties.
Sistēmā iekļauta arī novērošanas kamera, kas fiksē dzīvnieku pārvietošanos un visas situācijas pārejas vietā. Savukārt radari mēra transportlīdzekļu braukšanas ātrumu, lai speciālisti varētu izvērtēt, kā brīdinājuma signāls ietekmē autovadītāju rīcību.
Iegūtā informācija ļaus noskaidrot arī to, vai sistēma neieslēdzas bez iemesla un cik uzticami tā darbojas dažādos laikapstākļos.
Alnis pāreju atrada jau pirmajā naktī
Jau pirmajā naktī pēc sistēmas iedarbināšanas kamera fiksēja darbību reālā situācijā.
Ierakstā bija redzams, kā alnis tumsā gandrīz nemanāmi tuvojas brauktuvei. Pirms dzīvnieks uzkāpj uz ceļa, iedegas brīdinājuma gaismas. Alnis pēc tam mierīgi šķērso brauktuvi un turpina ceļu mežā.
Video uzskatāmi parāda vienu no galvenajām šādas sistēmas priekšrocībām – radars dzīvnieku var pamanīt agrāk nekā autovadītājs, īpaši tumsā, miglā vai sliktos laikapstākļos.
Sistēma spēj reaģēt ne tikai uz aļņiem un citiem lielajiem pārnadžiem. Somijas speciālisti norāda, ka tā pamana arī mazākus dzīvniekus, piemēram, lapsas un jenotsuņus.
Pirms sistēmas uzstādīšanas šajā vietā notika desmit sadursmes
Naantali uzstādītā sistēma nav Somijas pirmais šāds izmēģinājums. Līdzīgs risinājums iepriekš pārbaudīts uz valsts galvenā autoceļa Nr. 8 pie Nousiainenas, uz ziemeļrietumiem no Turku.
Pirmajā gadā pēc pārejas izveidošanas žogā, kad aktīvās brīdināšanas sistēmas vēl nebija, šajā vietā tika reģistrētas desmit sadursmes ar aļņiem un citiem pārnadžiem.
Pēc mirgojošo brīdinājuma gaismu uzstādīšanas situācija būtiski mainījās. Sistēmas izmēģinājuma laikā pārejas vietā nenotika neviena sadursme ar alni, stirnu vai citu briežu dzimtas dzīvnieku.
Novērojumi parādīja arī izmaiņas autovadītāju rīcībā. Tumsā un nelabvēlīgos laikapstākļos, sākot mirgot brīdinājuma gaismām, autovadītāji samazināja ātrumu par vairāk nekā desmit kilometriem stundā.
Tomēr speciālisti vēl nesteidzas vienas izmēģinājuma vietas rezultātus attiecināt uz visiem autoceļiem. Nāntali sistēma izveidota arī tādēļ, lai iegūtos rezultātus varētu salīdzināt ar Nousiainenas izmēģinājumu un pārbaudīt, vai risinājums tikpat labi darbojas citā vietā un atšķirīgos apstākļos.
Kāpēc ar brīdinājuma ceļa zīmi nepietiek?
Somijā sadursmes ar meža dzīvniekiem nav reta parādība. Somijas Statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2024. gadā valstī reģistrēti 12 864 ceļu satiksmes negadījumi ar meža dzīvniekiem. No tiem 1656 bija sadursmes ar aļņiem.
Ceļa zīme autovadītāju brīdina, ka konkrētajā posmā iespējama dzīvnieku parādīšanās, taču tā nenorāda, vai dzīvnieks tieši tajā brīdī tuvojas brauktuvei.
Ilgstoši braucot pa teritoriju, kur izvietotas vairākas nemainīgas brīdinājuma zīmes, autovadītājs pie tām var pierast. Aktīvās sistēmas priekšrocība ir tās darbība tikai konkrētajā brīdī, kad radars pamana dzīvnieku ceļa tuvumā.
Tas ir īpaši būtiski krēslā un tumsā. Somijas ceļu satiksmes drošības organizācija Liikenneturva norāda, ka gandrīz divas trešdaļas sadursmju ar briežu dzimtas dzīvniekiem notiek krēslā vai tumsā. Visvairāk negadījumu tiek reģistrēts aptuveni stundu pēc saulrieta.
Sistēma maksā tūkstošus, pārvads – miljonus
Nāntali uzstādītās sistēmas kopējās izmaksas ir aptuveni 70 000 eiro. Projekta pārstāvji pieļauj, ka, tehnoloģiju turpinot pilnveidot un izmantojot plašāk, tās cena varētu samazināties.
Salīdzinājumam – īpaši savvaļas dzīvniekiem paredzēta tuneļa vai pārvada izbūve var izmaksāt vairākus miljonus eiro.
Pilnvērtīgi dzīvnieku pārvadi un tuneļi nodrošina drošu ceļa šķērsošanu, dzīvniekiem nemaz nenonākot uz brauktuves, tādēļ tie joprojām ir nozīmīgs risinājums uz intensīvi noslogotiem ceļiem.
Taču šādas būves nav iespējams ierīkot pie katras pārejas garajos žogos. Somijā žogos apzināti atstāj pārejas vietas, lai dzīvnieki varētu nokļūt otrā ceļa pusē. Radaru un brīdinājuma gaismu sistēma varētu būt salīdzinoši lētāks veids, kā šīs vietas padarīt drošākas.
Mērķis – drošība uz ceļiem bez nevienas sadursmes ar meža dzīvniekiem
Nāntali izmēģinājuma galvenais mērķis ir panākt, lai pāreju vietās nenotiktu neviena sadursme ar savvaļas dzīvniekiem.
Vai tas izdosies, varēs secināt tikai pēc ilgāka novērojumu perioda. Sistēmas darbība tiek uzraudzīta nepārtraukti, analizējot dzīvnieku pārvietošanos, autovadītāju braukšanas ātrumu, brīdinājuma signālu precizitāti un iespējamos kļūdainos trauksmes gadījumus.
Iepriekšējā izmēģinājuma rezultāti tomēr ir daudzsološi. Tie rāda, ka žogs kopā ar precīzi izraudzītu pārejas vietu, radaru un laikus aktivizētu brīdinājumu var palīdzēt vienlaikus saglabāt dzīvnieku pārvietošanās iespējas un uzlabot satiksmes drošību.
Somijas piemērs varētu būt uzmanības vērts arī citās valstīs, tostarp Latvijā. Šāds risinājums pilnībā nenovērš dzīvnieku iznākšanu uz brauktuves, taču dod autovadītājam pašu svarīgāko – dažas papildu sekundes, lai pamanītu briesmas un reaģētu.
Kad galvu saspiež kā riekstu un kad izdveš dīvainas skaņas. “Šauj garām!” #344 epizode
👉 Abonē 5 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 5 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūlija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
< />
