Lielos plēsējus ikdienā redzam arvien biežāk. Lācis pie mājas, vilks pie saimniecības, postījumi ganībās, pēdas ceļmalā, video no meža kamerām – tas, kas vēl pirms gadiem daudziem šķita tāla meža pasaule, arvien biežāk ienāk cilvēka ikdienas telpā. Arī vilks vairs nav tikai pasaku tēls stāstā par Sarkangalvīti. Tas ir plēsējs, ar kuru Latvijā jārēķinās pavisam praktiski – medniekiem, lopkopjiem, lauku iedzīvotājiem un arī tiem, kuri par dabas procesiem līdz šim sprieduši galvenokārt no attāluma.
Žurnāls Medības sarunājas ar pieredzējušu vilku mednieku Aigaru Ralli. Ieroču meistars, mednieks un savulaik arī sporta šaušanas entuziasts – tā dažos vārdos varētu raksturot laidzenieku Aigaru Ralli, kuru ikdienā var sastapt SIA Ieroči veikalā Talsos. Taču vilku tēma viņam nav teorija. Tā ir pieredze, kas krāta mežā – vilkus piegaudojot, klausoties, kļūdoties, mācoties un nonākot situācijās, kurās ļoti skaidri saproti, cik gudrs un piesardzīgs dzīvnieks ir vilks.
“Vilkam atšķirībā no daudziem citiem zvēriem maņas ir ļoti attīstītas. Viņš tev var skriet garām simt metru attālumā un piefiksēt mirkli, kad tu pacel ieroci,” stāsta pieredzējušais mednieks. Pirms pirmā nomedītā vilka viņš, kā pats atzīst, garām aizšāvis vismaz kādiem desmit. Taču katru no šiem gadījumiem atceras tik spilgti, it kā tas būtu noticis vakar.
Atļauts nomedīt 410 vilku. Kas notiek tad, ja par novērojumiem neziņo?
Vilku populācija ievērojami aug
Jautāts, vai tiešām vilku Latvijā pēdējos gados kļuvis ievērojami vairāk vai arī tie vienkārši biežāk nonāk cilvēku redzeslokā, Aigars Ralle sāk ar piebildi, ka mūsdienās informācijas aprite ir pavisam cita nekā agrāk. Cilvēki vairāk fotografē, filmē, komunicē, dalās ar novērojumiem sociālajos tīklos un mednieku grupās. Taču, viņaprāt, tas nav vienīgais skaidrojums. “Viņu tiešām kļūst vairāk,” saka Ralle. “Ja vairākus gadus uzskaite nav bijusi precīza, savukārt noteiktais nomedīšanas limits ir bijis par mazu, skaidrs, ka populācijai ir labvēlīgi apstākļi augt.”
Vilku skaitu būtiski ietekmē arī barības bāze. Ja barības ir maz, metienā var būt vien pāris kucēnu, bet labos apstākļos vilcene var izaudzināt sešus, astoņus vai pat vairāk. Tāpēc Ralle pieļauj, ka pašreizējo situāciju veido vairāku faktoru kopums – nepietiekama uzskaite, pārāk mazs nomedīšanas apjoms iepriekšējos gados un labvēlīgi apstākļi vilku populācijas pieaugumam.
Oficiālie dati par vilku populāciju ne vienmēr sakrīt ar to, ko mednieki redz savās platībās, uzskata Ralle. “Jau ne pirmo gadu redzam, ka sniega nav, bet vilku pēdu ir daudz. Arī nemedījot vilkus, pēc kucēnu pēdām var redzēt, kas notiek.”
Īpaši daudz atklāj novērojumi vasaras periodā. Jūlijā un augustā mednieki var fiksēt jauno vilcēnu pēdas, dzirdēt vilku atsaukšanos, novērot pārvietošanās virzienus un saprast, vai konkrētajā vietā vilks ir tikai izgājis cauri vai uzturas pastāvīgi. Mūsdienās ir arī lietotnes un kartes, kurās cilvēki var ievadīt vilku novērojumus, taču Ralle uzsver – ne visi mednieki to dara. Arī viņš pats atzīst, ka ne vienmēr piefiksē visu, ko redz.
Runājot par vilku izplatību, Aigars Ralle saka īsi: “Visā Latvijā viņi ir.” Arī Talsu puse nav izņēmums – vilki salīdzinoši netālu no pilsētas teritorijas nomedīti jau pirms nepilniem desmit gadiem. Ralle skaidro, ka katram baram vai atsevišķam vilkam ir sava teritorija, ko tas aizsargā. Taču, pieaugot vilku skaitam, vietas sāk pietrūkt – dzīvnieki pārvietojas, ieņem jaunas teritorijas, un var rasties arī konflikti starp pašiem vilkiem. “Katram baram vai īpatnim ir sava teritorija. Viņš to aizsargā. Bet, ja vilku kļūst vairāk, teritorijas sāk pietrūkt,” saka mednieks. “Ja konkrētā teritorijā uzturas vilku bars, to var redzēt,” stāsta Ralle. Par vilku klātbūtni liecina arī izmaiņas citu dzīvnieku uzvedībā un uzturēšanās vietās. “Ja vienā vietā dzīvo vilku bars, tad zvēru paliek mazāk. Stirnu nav, pazūd briežu un aļņu guļvietas,” norāda pieredzējušais mednieks.
Ziemā daudz pasaka sniegs. Pēc pēdām var saprast ne tikai vilku pārvietošanās virzienu, bet arī to, vai gājis viens dzīvnieks vai vairāki. “It kā liekas – viens. Bet īstenībā tur var būt pieci vai vairāk,” skaidro Ralle.
Vairāk lasi žurnāla Medības jūlija numurā vai portālā lasi.lv!
Kad galvu saspiež kā riekstu un kad izdveš dīvainas skaņas. “Šauj garām!” #344 epizode
👉 Abonē 5 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 5 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūlija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
< />
