Ko dara vecis, ja viņam sagribas zivi? Iet uz veikalu? Nē, kārtīgs vecis ņem pīcku un dodas uz upi. Bet ko darīt, ja zivs no krasta atrodas Sirmā raidītā šķēpa attālumā? Tad talkā nāk gruntsmakšķere, tautā saukta par grunteni vai fīderi.
Imants Krūmiņš sevi pieskaita pie grunteniekiem. Viņš stāsta:
– Ar gruntsmakšķeri darboties sāku laikā, kad aizejošā padomju armija noņēma dzelzs priekškaru Baltijas jūrai un visi latvju bāleliņi ar skubu metās uz jūru, lai rudens pusē no Nidas līdz Kolkai medītu treknās un ļoti gardās butes. Man patiesu baudījumu sagādā jau pati atrašanās pie jūras, tās majestātiskums un šalkšana, bet, kad tumšā laikā sāk raustīties pie makšķeru spicēm piestiprinātie spīgulīši, signalizējot par copi, tieku arī pie adrenalīna devas. Vēl gruntenes izmantoju brekšu makšķerēšanai Lielupē pie Varkaļu kanāla, te nepieciešami tāli metieni, var izmantot jūrai paredzētos garos kātus, tikai jūras svinu nomainu pret barotavu, galā vienu fluorkarbona pavadu, bet pie auklas, makšķeres galā, stiprinu vieglu zvaniņu – copes signalizatoru, naktī tam ar elastīgu veloriepas gumijas strēmelīti piestiprinu spīgulīti.
– Ar ko piebaro un kas breksim garšo?
– Barotavā pildu “NG Mix” ražoto brekšu barību, kurai pievienoju zemi 1:1, nedaudz saulespuķu spraukumus un grauzdētas kaņepes. Dienā, kad aktīvi ir sīkie asarīši, raudiņas, plicīši un citi uzmācīgie ēdēji, uz āķa lieku mušu kāpurus un makaronus vai griķus, bet naktī vislabāk strādā mušu kāpuri kombinācijā ar mēslu slieciņām. Tās, žirgtas un spraunas salasītas piemājas komposta kaudzē, nevar aizstāt neviena veikalā pirkta tāda paša paskata barība.
– Vai zemi liec tikai kā balastu?
– Nē, ar sijātās zemes daļiņām aplipuši spraukumi un kaņepes ceļas uz augšu, veidojot duļķu un smaržas mākonīti, kurā tik ļoti patīk rušināties breksim. Lielā cope Lielupē parasti sākas jūlijā vidū, kad upē ienāk jūras brekši, šogad nezināmu iemeslu dēļ tie neparādījās, bet pietika arī ar vietējiem skaistuļiem. Dzirdēju, ka lielākais noķertais esot bijis virs trīs kilogramiem, pats tiku pie vairākiem divus kilogramus smagiem brekšiem. Mazāki par 800 gramiem ķeras reti, tos laižu atpakaļ, bet prāvie, izgājuši caur Abas kūpinātavu, kļūst par gardu paēdiņu ģimenei.
