Černobiļas Radiācijas un ekoloģiskais biosfēras rezervāts pirmo reizi oficiāli apstiprinājis zeltainā šakāļa (Canis aureus) klātbūtni rezervāta teritorijā. Lai gan līdz šim suga tur bija konstatēta pēc pēdām, meža kameru attēliem un atsevišķiem novērojumiem, pārliecinoša apstiprinājuma nebija. Situācija mainījās 2026. gada jūnijā, kad ceļmalā starp Černobiļu un Pripjatu tika atrasts automašīnas notriekts šakālis.
Rezervāta zinātnieks Serhijs Žila norāda, ka šis atradums apliecina – zeltainais šakālis jau ir izplatījies visā Ukrainas teritorijā un sugas populācija, visticamāk, turpinās pieaugt. Vienlaikus viņš uzsver, ka pašā Černobiļas rezervātā šakālis pagaidām joprojām uzskatāms par retu sugu.
Sabiedrības reakcija – atkal vainīgi mednieki
Pēc rezervāta publikācijas sociālajos tīklos netrūka emocionālu komentāru. Daļa komentētāju, ieraugot bojāgājušā dzīvnieka fotogrāfiju, nekavējoties pieļāva, ka to nogalinājuši mednieki, lai gan publikācijā skaidri bija norādīts – dzīvnieku notriecis automobilis. Šī situācija vēlreiz parāda, cik bieži jebkura savvaļas dzīvnieka bojāeja sabiedrībā bez jebkāda pamata tiek automātiski saistīta ar medībām.
Kā atšķirt šakāli no lapsas? Pētām nomedītu dzīvnieku tuvplānā! Mednieka dienasgrāmata #26
Vai šakālis var mainīt līdzsvaru starp plēsējiem?
Zinātnieki norāda, ka zeltainais šakālis ekosistēmā ieņem starpposmu starp vilku un lapsu. Tas nozīmē, ka šīs sugas izplatīšanās var ietekmēt citu plēsēju populācijas. Pēc Serhija Žilas teiktā, šakāļu skaita pieaugums var samazināt lapsu un jenotsuņu populācijas, bet tieši šīs sugas tiek uzskatītas par vieniem no nozīmīgākajiem trakumsērgas izplatītājiem. Tomēr arī šakāļi nav pasargāti no šīs slimības. Tiek atgādināts par 2014. gada gadījumu netālu no Polesjes rezervāta, kur tika atrasts ar trakumsērgu inficēts šakālis. Slimību apstiprināja laboratoriskās analīzes.
Labi pielāgojas cilvēka klātbūtnei
Pētnieki uzsver, ka zeltainais šakālis ļoti veiksmīgi pielāgojas cilvēka darbībai un spēj izvairīties no vajāšanas. Tas var nodarīt postījumus mājputniem, savukārt Černobiļas rezervātā tā barību, visticamāk, veido vilku atstātās maitas, sīkie grauzēji, putni, kā arī stirnu un staltbriežu mazuļi.
Piecu gadu laikā populācija pieaugusi par 913%
Šakāļa izplatība Ukrainā notiek īpaši strauji. Pirmajā Ukrainas medību nozares stratēģiskajā forumā tika paziņots, ka laika posmā no 2021. līdz 2025. gadam šīs sugas populācija valstī pieaugusi par 913 procentiem. Šakālis Ukrainā jau tiek minēts arī starp sugām, kuru populācijas pārvaldība saistīta ar trakumsērgas ierobežošanas pasākumiem.
Atļauts nomedīt 410 vilku. Kas notiek tad, ja par novērojumiem neziņo?
Černobiļas rezervāta apstiprinājums ir nozīmīgs arī tādēļ, ka tas liecina par sugas tālāku izplatīšanos Poļesjes reģionā, kur vēl pavisam nesen šakāļi netika reģistrēti. Zinātnieki norāda, ka šī ir daļa no kopējās Eiropas tendences – daudzviet turpina pieaugt gan lielo, gan vidēja izmēra plēsēju populācijas.
Arī Baltijas valstīs šakāļu kļūst vairāk
Šī tendence vērojama arī Baltijas valstīs. Lietuvā 2025./2026. gada medību sezonā, kas noslēdzās 2026. gada 31. martā, tika nomedīti deviņi zeltainie šakāļi – par četriem vairāk nekā iepriekšējā sezonā, kad tika nomedīti pieci indivīdi.
Arī Latvijā zeltainais šakālis vairs nav retums. Pēdējos gados suga konstatēta arvien biežāk, un tās izplatība turpina paplašināties.
Tas rada būtisku jautājumu arī nākotnei – kā uz šo procesu reaģēt? Ignorēt strauji augošu populāciju, romantizēt jauna plēsēja ienākšanu vai balstīties zinātniskos datos un pārvaldīt šīs sugas populāciju tāpat kā citu savvaļas dzīvnieku gadījumā?
Kad galvu saspiež kā riekstu un kad izdveš dīvainas skaņas. “Šauj garām!” #344 epizode
👉 Abonē 5 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 5 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūlija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
< />
