Pieredze

Ķermenis pludmalē. Nepatīkams atradums, par kuru jāziņo iestādēm0

Pēc vienas no gadumijas nedēļas vētrām, Liepājas pludmalē pastaigu cienītājus gaidīja pārsteigums. Lai arī gana interesanti ir apskatīt dzīvnieku klātienē un ir skaidrs, ka notiek dabiski procesi, tā zināmā mērā ir problēma. Galvenokārt nepatīkamo iespaidu dēļ, ko tas var radīt pastaigu cienītājiem un suņu saimniekiem. Ja ronis paliek gulēt visiem pieejamā vietā ilgāku laiku, plēsēji to sāk ēst, audi sāk sadalīties un tas ir nepārvarams vilinājums suņiem tajā izvārtīties. Turklāt roņa taukus izmazgāt praktiski nav iespējams.
Kā būtu jārīkojas, ja pludmalē atrodat roni?

Ronis pludmalē. Ko darīt?

Roņu medības Baltijas jūras reģionā: konflikti un kompromisi

Baltijas jūras viļņos majestātiski slīd pelēkie, pogainie un plankumainie roņi — dzīvnieki, kas simbolizē gan reģiona dabas daudzveidību, gan cilvēka un dabas konflikta sarežįgītību. Kamēr vides aizstāvji uzsver roņu neaizskaramību, zvejnieki cīnās ar tiem par izdzīvošanu. Šis stāsts ir par sabiedrību un dabu, kurā kompromisi ir neizbēgami.

Roņu sugas un to stāvoklis

Baltijas jūras reģionā sastopamas trīs roņu sugas: pelēkie roņi (Halichoerus grypus), pogainie roņi (Pusa hispida botnica) un retākā suga — plankumainie roņi (Phoca vitulina vitulina).
Pelēkie roņi ir visbiežāk sastopamie, un to populācija, pateicoties vides aizsardzības pasākumiem, pēdējo desmitgažu laikā ir pieaugusi līdz 40 000–50 000 indivīdu. Savukārt pogaino roņu populācija ir daudz mazāka — aptuveni 10 000–20 000, un tos apdraud klimata pārmaiņas, kas ierobežo ledus segumu, nepieciešamu vairošanās laikā. Plankumaino roņu skaits ir kritiski zems, mazāk par 1000 indivīdiem.

Kāpēc roņi tiek medīti?

Vairākās Baltijas jūras valstīs roņu medības ir atļautas ar stingriem ierobežojumiem, galvenokārt, lai mazinātu to radītos ekonomiskos zaudējumus zvejniekiem. Roņi plosa zvejas tīklus, noēd zivis un burtiski iznīcina zvejas rīkus. Visvairāk cieš augstvērtīgās lašu un taimiņu populācijas, kuras zvejnieki dēvē par saviem karaļa lomiem.
Papildus ekonomiskajiem zaudējumiem roņu pieaugošais skaits radījis ekosistēmas disbalansu. Tādēļ vairākās valstīs tiek ieviestas medību kvotas, lai uzturētu roņu populācijas līdzsvaru.

Kur roņu medības ir atļautas?

Somijā un Zviedrijā roņu medības ir atļautas ar noteiktiem ierobežojumiem. Tiek izmantotas kvotu sistēmas, kas nosaka, cik roņu drīkst nomedīt gada laikā, un pastāv stingri noteikumi, lai aizsargātu jaunos ronēnus un grūsnās mātītes. Igaunijā tiek praktizētas selektīvas roņu medības noteiktos reģionos, kur tie nodara vislielākos postījumus.

Latvijā var saņemt atļauju letālai roņu atbaidīšanai

Latvijā pelēko roņu medības nesen kļuvušas iespējamas, pateicoties grozījumiem normatīvajos aktos. Zemkopības ministrija piešķir atļaujas pelēko roņu letālai atbaidīšanai no zvejas rīkiem, kas faktiski nozīmē limitētu medību atļaušanu. Šis solis ir sperts, lai mazinātu zvejniekiem radītos zaudējumus un veicinātu zvejas nozares ilgtspējīgu darbību.

Roņu medību sezona ir noteikta no 1. septembra līdz 31. decembrim. Šajā laika posmā noteiktas juridiskās personas, kas saņēmušas Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujas drīkstēja veikt pelēko roņu atbaidīšanu no zvejas rīkiem, izmantojot medību ieročus, un kopumā iegūt ne vairāk kā 60 pelēkos roņus.

Šobrīd roņu medības Latvijā tiek uztvertas kā pragmatisks solis, lai aizsargātu vietējos zvejniekus, vienlaikus saglabājot cieņu pret dabas resursiem. Tomēr, lai šis risinājums būtu ilgtspējīgs, nepieciešama rūpīga uzraudzība un sabiedrības dialoga veicināšana. Plašāk lasiet šeit

Lietuvā roņi ir aizsargājami, un to medības ir aizliegtas. Šajās valstīs tiek meklēti citi risinājumi zvejas rīku aizsardzībai, piemēram, stiprinātas tīklu konstrukcijas vai izmantoti akustiskie atbaidītāji.

Kāpēc roņi tiek medīti?

Vairākās Baltijas jūras valstīs roņu medības ir atļautas ar stingriem ierobežojumiem, galvenokārt, lai mazinātu to radītos ekonomiskos zaudējumus zvejniekiem. Roņi plosa zvejas tīklus, noēd zivis un burtiski iznīcina zvejas rīkus. Visvairāk cieš augstvērtīgās lašu un taimiņu populācijas, kuras zvejnieki dēvē par saviem “karaļa lomiem”. Svarīgi ir ne tikai tas, ka zvejnieki gūst mazākus lomus un zivju cenas aug, bet arī tas, ka pieaugoša roņu populācija iznīcina zivju resursus, kamēr cilvēki cīnās par to saglabāšanu: nojauc dambjus uz nārsta upēm, rūpējas par ekosistēmu atjaunošanu un palaiž zivju mazuļus dabā.

Papildus ekonomiskajiem zaudējumiem roņu pieaugošais skaits radījis ekosistēmas disbalansu. Tādēļ vairākās valstīs tiek ieviestas medību kvotas, lai uzturētu roņu populācijas līdzsvaru.

Kompromisi starp dabu un cilvēku

Roņu medības Baltijas reģionā ir strīdīgs jautājums, kurā saduras dabas aizsardzības ideāli un vietējo kopienu izdzīvošanas intereses. Lai gan roņu populācijas atkopšanās ir vērtējams sasniegums, zvejnieki uzsver, ka nekontrolēts roņu pieaugums rada neatgriezenisku kaitējumu nozarei.
Ir skaidrs, ka efektīvi risinājumi meklējami kompromisā — gan nosakot saprātīgas medību kvotas, gan investējot tehnoloģijās, kas pasargā zvejas rīkus. Tikai sadarbojoties, var panākt ilgtspējīgu Baltijas jūras ekosistēmas un zvejas nozares pastāvēšanu.

Kā nomest liekos kilogramus un sadzīvot ar brūno lāci? “Šauj garām!” #264 epizode

Abonē uz 11 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!

Saistītie raksti

Žurnāla Medības janvāra numurā lasi par briežu izšaušanu!

LA.lv
Medībām.lv aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Podkāsti un video blogi

ME
Medības
Klausies!
0% tērauda, 0 % svina, 0% plastmasas un 0 % prieka. “Šauj garām” #300 epizode
Ekskluzīvi 7 stundas
ME
Medības
Aprīkojums
Lai suns drošībā un pats visu redzi! Tracker izsekošanas sistēmas un lietotnes tests
Ekskluzīvi 2 dienas
ME
Medības
Pieredze
VIDEO! Kad stāvi pie nomedīta staltbrieža, kā noteikt tā vecumu? Praktisks padoms
Ekskluzīvi 4 dienas
ME
Medības
Pieredze
Kad sasprūst patronas, bet pīles aizlido! Atklāšanas piedzīvojums
Ekskluzīvi 6 dienas
Indulis Burka
Pieredze
Zirnekli no stobra vislabāk izdzīt šautuvē! Ciemos Jasmīnu šautuvē!
Ekskluzīvi Nedēļa
ME
Medības
Klausies!
Kad kaut ko tādu savam ienaidniekam nenovēli – 10 km pa pēdu.”Šauj garām!” #299 epizode
Ekskluzīvi Nedēļa
ME
Medības
Pieredze
Aizkustinošs stāsts. Kad suns pazūd – mednieku kopiena gatava steigties palīgā
Ekskluzīvi 2. septembris, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
Kad suņi dzenā stirnas, steikam piebērts pulverītis un sirdī rūgtums. Video bloga #96 epizode
Ekskluzīvi 29. augusts, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
Ko spēj Pard Night Stalker 4K MINI? Lēts, kompakts, kronšteini dāvanā
Ekskluzīvi 28. augusts, 2025
ME
Medības
Klausies!
Miroņu čamdīšana jeb mednieki paši vainīgi, ka medības aizliedz. “Šauj garām!” #298 epizode
Ekskluzīvi 27. augusts, 2025
ME
Medības
Pieredze
Uzmanību! 20. augustā sākas ūdensputnu medību sezona
Ekskluzīvi 18. augusts, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
Mednieka soma. “Lapsu lodes” un pulvera deva
Ekskluzīvi 15. augusts, 2025
Linda Dombrovska
Pieredze
VIDEO! Tev nerēgojas, tās ir dzeloņcūkas Latvijā, kā arī baltie aļņi. Meža ziņas #13
Ekskluzīvi 14. augusts, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
Kad odu atbaidītājs cīnās par dzīvību. Kā pasargāt sevi no asinsūcējiem
Ekskluzīvi 14. augusts, 2025
ME
Medības
Klausies!
Kuš, kuilis nāk! Kāpēc mežacūkām patīk lietus. “Šauj garām!” #296 epizode
Ekskluzīvi 13. augusts, 2025
Emīlija Mariševa
Aprīkojums
Mednieka soma. Vēro ilgāk, mēri tālāk un lieto ērtāk – Pulsar Oryx LRF XG35 tests dabā
Ekskluzīvi 11. augusts, 2025
ME
Medības
Klausies!
Latgaļu īpatnības ar ātrajiem un divām ugunsdzēsēju mašīnām. “Šauj garām!” #295 epizode
Ekskluzīvi 6. augusts, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
Depresīvākās sezonas medības – bez aptveres un negaisā metāla tornī. Video bloga #95 epizode
Ekskluzīvi 30. jūlijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Lāčāda pie sienas, un atkal grib aizliegt medības! “Šauj garām!” #294 epizode
Ekskluzīvi 30. jūlijs, 2025
ME
Medības
Virtuve
Ja savaino suni, nonāc uz pannas. Mežoņcūka Kaltenes gaumē. No dabas līdz galdam #20
Ekskluzīvi 28. jūlijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
VIDEO! Vai drīkst medīt bīstamu lāci savā pagalmā? Komentējam Zemkopības ministra izteikumus
Ekskluzīvi 24. jūlijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Revolveri medībās, kāpēc auto jābauda ik pēc 2 stundām un par odiem. “Šauj garām!” #293 epizode
Ekskluzīvi 23. jūlijs, 2025
Kate Šterna
Aprīkojums
Mednieka soma. Ultra vieglais un kompaktais termobinoklis Nocpix Quest!
Ekskluzīvi 22. jūlijs, 2025
ME
Medības
Aprīkojums
Skūta bārda, satraukums un kvieši piena gatavībā. Termālās ierīces medniekiem no Pixfra un Falcon
Ekskluzīvi 22. jūlijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Brīnumi ar limitiem, pīļu šaušana dzinējmedībās un ragi dūņās. “Šauj garām!” #292 epizode
Ekskluzīvi 16. jūlijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Vilki teju vai pagalmā uzbrūk briežu bullim, lūsis ķer bebru un iekuļas nepatikšanās. Meža ziņas #12
Ekskluzīvi 15. jūlijs, 2025
Indulis Burka
Pieredze
Trāpīt mērķī, kad vējš iepūš lodei sānos un kam jābūt 72 stundu somā. SIA “Ieroči” tradicionālais pasākums “Izaicinājums 2025”
Ekskluzīvi 10. jūlijs, 2025
ME
Medības
Klausies!
Tagad jāpiesaka visas medības, lai VMD turpinātu mednieku izsekošanu? “Šauj garām!” #291 epizode
Ekskluzīvi 9. jūlijs, 2025
Indulis Burka
Aprīkojums
Mednieka soma. Nākamā paaudze jaudīgāka un taupīgāka – ThermTec Cyclops
Ekskluzīvi 7. jūlijs, 2025
ME
Medības
Pieredze
Mazāk letālu negadījumu medībās Eiropā: Gudrākas medības, drošākas medības. Mēs, mednieki #1
Ekskluzīvi 4. jūlijs, 2025

Lasītākie