Bieži sanāk stāstīt gan parastiem ierindas ļaudīm, kuriem zem vārda cope slēpjas ēdiens, gan arī diskutēt ar rūdītiem hobija biedriem par to, vai makšķerēšana ir un var būt sporta veids. Tā kā šajā vasarā esmu sevi iemetis sev svešajā makšķerēšanā no laivas un arī izmetis no ļoti komfortablās foreļu copes sporta, tad ir sakrājies stāstāmais. Esmu daudzus gadus startējis foreļu sacensībās dīķos un upēs, pārstāvējis Latvijas izlasi pasaules čempionātā, un makšķerēšanas sports man ir tuva lieta.
Ja velkam paralēles ar jebkuru klasisku sporta veidu, tad kādas lietas mums saistās ar sportu? Tā noteikti būs sancensība, adrenalīns un emocijas, labāko noskaidrošana, azarts, treniņi, nianses, kuras var ietekmēt rezultātu. Ja šo lasa kāds no jebkuras makšķerēšanas sporta disciplīnas pārstāvjiem, tad man noteikti piekritīsiet, ka makšķerēšanas sports, brīdis, kad sacenties ar konkurentiem, sniedz sporta adrenalīnu un smadzenes domā ar sesto ātrumu. Vai tiek noskaidrots labākais? Jā, vienmēr kāds pamanās uzvarēt, atrodot veiksmes atslēgu jeb formulu. Ļoti svarīga komponente ir treniņi, kuri būtiski uzlabo iespējas uzrādīt augstākus rezultātus. Tavi konkurenti ir arī tavi draugi, jo, vērojot viņus, tu saproti un apjēdz, ka ir jādara vairāk.
Sportā ļoti daudz nosaka nianses, ne velti katrā sporta veidā atšķiras formas tērpi, apavi un ekipējums. Man kā izbijušam klasisko sporta veidu sacensību pārstāvim, kurš visu bērnību un jaunību pavadījis dažādos laukumos ar dažādām bumbām, tajā brīdī, kad skrienu ar foreļkātu rokā, nobāzējos area dīķī ar savu kasti vai ar pārinieku lidojam uz nākamo copes punktu ar laivu – adrenalīns, azarts… visas sporta sajūtas ir klātesošas. Sports! Viss šis ir sastopams gan hokejā, gan futbolā, gan kamaniņu sportā un arī hobihorsingā. Bet vai ir tā vērts konvertēties no ikdienas copes priekiem uz sacensībām?
Kaut ko iegūstot, mēs kaut ko zaudējam. Sākot piedalīties sacensībās, es pamazām, lēnām zaudēju to, ko man līdz tam bija devušas parastas ikdienas copes sesijas. Pat tad, kad nenoķēru neko, es koncentrēju uzmanību uz labu laika pavadīšanu, miera sajūtu un sakārtotu galvu, kura nereti atrisina darba un ikdienas problēmas. Ikdienas cope radīta, lai nomierinātu. Tiesa, nevar piemirst tos brīžus, kad rokās jūti trofeju un tā noraujas… dzirdami gan skaļi vārdi, gan smiekli, redzamas asaras un salauzti kāti. Bet šie brīži ir laicīgi un pārejoši, tie paliek atmiņas plauktiņos kā pozitīvi mirkļi, kurus pacilāt ar tiem, ar kuriem kopā šis pārdzīvots. Es necenšos apgalvot, ka šis no sporta psiholoģijas viedokļa ir pareizākais stāvoklis, taču mans organisms un prāts ir spriedzē, un, kā jau minēju – procesors domā ar neticamu ātrumu.
Tie brīži, kad noķer daudz zivju vai kaut ko tiešām cienīgā izmērā, pārvēršas par svētku mirkļiem. Emocijas sprāgst, un pilnīga eiforija. Neesmu lietojis narkotiskās vielas, bet daudziem sporta entuziastiem šī sajūta noteikti rada līdzvērtīgu atkarību, un no tās ir grūti aizbēgt. Šajā brīdī var sākties tas, ka sporta adrenalīns kāpj pāri ikdienas miera copei. Gribas vēl, biežāk, jaudīgāk. Sākas tas brīdis, kad katru makšķerēšanas reizi tu dodies nevis mierīgi pavadīt laiku, bet gan izpildīt kādu misiju, pārbaudīt kādu prātā radušos teoriju, meklēt jaunus tehniskos risinājumus un apgūt vēl neapgūtus ūdeņus. Ko es ar šo gribu teikt? Sports pavisam noteikti ir forša izklaide, tikai bīstieties – tas var ieraut, dziļi ieraut.
Foto: Emīlija Mariševa
Valda uzskats, ka sports ir dārgs, un makšķerēšanas disciplīna nav izņēmums. Lai arī gribu kultivēt makšķerēšanu kā katram pieejamu hobiju, nebūšu godīgs, ja nepateikšu to, ka liela daļa disciplīnu tiešām prasa visai būtisku finansiālu iesaisti. Tā tas ir arī citos sporta veidos. Ja jūsu puikam ir potenciāls izaugt par pasaules līmeņa hokejistu, tad zināmā brīdī būs “jāziedo” gan laiks, gan nauda. Likšu uzsvaru uz “zināmā brīdī”. Latvijā noteikti ir gana daudz makšķerēšanas sporta pasākumu, kuros, netērējot daudz naudas, var tikt pie garšīgas porcijas sacensību gara un saldajā nobaudīt sporta adrenalīnu. Lielākās un mazākās pilsētās tiek organizētas dažāda līmeņa sporta sacensības gan no laivām, gan ar pludiņiem un fīderiem. To tiešām ir gana daudz! Es ikdienā ar šiem copes entuziastiem strādāju, un kopā ar atsaucīgo Salmo uzņēmumu nodrošinām balviņas šiem makšķerēšanas pasākumiem. Nedaudz jāparok, un noteikti var izmēģināt savus spēkus copes sportā. Bet ir džeki, kuriem ārpus sacensību prieka ir ambīcijas, ir vēlme būt labākajiem, uzvara un tikai. Šis ir brīdis, kad jāsāk tērēties un iet uz pilnu banku.
Mani reizēm mulsina fakts, ka makšķerēšanas sportā reti gadās tādi personāži kā peldētājs Maikls Felpss, kurš var savākt pilnu kaklu zelta medaļu. Man gribas teikt, ka veiksmes faktors šeit ir mazliet svarīgāks nekā citos sporta veidos. Katram var izšaut un salikties pēc ideāla scenārija. Bet nevar noliegt faktu, ka arī copē visbiežāk un ļoti tuvu medaļu vietām ir tie kungi un dāmas, kuri daudz laika pavada treniņu copēs un analizē, eksperimentē un gatavojas uzvarai. Makšķerēšanas sportā svarīgāka ir stabilitāte. Ko gan dod super veiksmes faktors un vienās sacensībās esi uzvarējis, ja nākamajās nesanāk nekas un jāpriecājas, ka nepaliki pēdējais? Veiksme ir ar tiem, kuri ir izdarījuši visu, lai tā būtu blakus svarīgos momentos.
Cik patiesībā makšķerēšanas sports ir liels un svarīgs visā pasaulē? Nesen noskatījos Amerikā notiekošu basu ķeršanas pasākumu. Es biju patīkami pārsteigts, cik grandiozi makšķerēšana tiek parādīta, kā iespējams piesaistīt ļoti daudzus tūkstošus (ja ne miljonus) cilvēku, kuri jūt līdzi saviem elkiem gan pie krāsainajiem ekrāniem, gan arī ierodas uz apbalvošanas ceremonijām. Vai fakts, kuru dzirdēju Itālijā. Makšķerēšanas sports tur ir tik populārs, ka to var ierindot uzreiz pēc sporta karaļa futbola. Katrā apgabalā valdības līmenī ir cilvēki, kuri rūpējas ne tikai par zivju resursiem, bet arī makšķerēšanas sporta attīstību. Slovākijā, lai pārstāvētu valstsvienību foreļu sacensībās upēs, ir jāiztur atlase trīs dažāda līmeņa līgās, kur katrā no tām ir tiešām iespaidīgs skaits dalībnieku. Salīdzinājumā ar šiem piemēriem mēs vēl esam pavisam mazi, zaļi pumpuriņi. Pie mums arī darbojas federācija, kura pārstāv makšķerēšanas kā sporta veida intereses, atlasa spēcīgākos dažādās disciplīnās, lai pārstāvētu Latviju pasaulē. Nav noslēpums, ka mūsu izlases startē ar ļoti augstiem rezultātiem, izcīna medaļas, un par to ir milzīgs prieks. Un tomēr mums ir tāls ceļš ejams, varam labāk, un copei kā sportam vēl ir kur augt un attīstīties.
Pamēģini! Ieliec mazo pirkstiņu makšķerēšanas sportā, tas ir aizraujoši. Šīs emocijas pieliek garšvielas ikdienas copei. Bet es brīdinu – tas ir atkarību izraisošs pasākums. Var sagribēties vēl un vēl.
Lai uzvaras mazas un lielas!
Dokumentu un inventāra pārbaude! Reidā ar Rīgas pašvaldības policiju. “Ķeram lielo!” #43 epizode
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
