Kartupeļi ir vienkārša, pieejama un ļoti efektīva ēsma karpu makšķerēšanai. Daudzos karpu dīķos kartupeļi ir vienkārši vienīgā pieejamā ēsma: karpas tiek ķertas uz tiem un nekas cits. Turklāt, ja vien neplānojat makšķerēt ārzemēs un neesat sacensību dalībnieks, nav īstas nepieciešamības iegādāties izsmalcinātus karpu barības maisījumus. Mūsu vietējos karpu dīķos (gan maksas, gan bezmaksas) šīs zivis diezgan labi reaģē uz vienkāršākām ēsmām. Vārīti kartupeļi ir viens no šādiem piemēriem. Vārīti kartupeļi izklausās vienkārši, taču to pagatavošanā ir daudz nianšu. Ir svarīgi atcerēties, ka mēs nevārām kartupeļus sev, bet gan karpām, kuru garša un oža principiāli atšķiras no mūsējās. Un tās nianses ēsmas (šajā gadījumā – kartupeļu) pagatavošanā, kas mums var šķist nenozīmīgas, karpām var būt izšķirošas. Tātad kā pareizi gatavot kartupeļus karpu ķeršanai? Dodamies uz virtuvi un gatavojamies kartupeļu vārīšanai.
Kurus kartupeļus izvēlēties – jaunos vai vecos?
Ar ko šie divi kartupeļi atšķiras no pirmā acu uzmetiena? It kā ne ar ko, bet, ja ieskatāmies ciešāk, tad atšķirība ir gan pēc krāsas, gan garšas. Jaunie kartupeļi balti, mīksti, tie ir praktiski diētiski: tos var tikai vārīt, pie tam, kad kartupeļi jau nokāsti, ideāli, ja ir iespēja pievienot dilles. Veco kartupeļu krāsa ir dzeltenīga vai sarkanīga, pēc garšas tie bagātīgi un sulīgi. Tos var cept uz pannas, tvaicēt, cept cepeškrāsnī, saspaidīt un izveidot biezputru, sagriezt daiviņās un cept kā frī kartupeļus, kā arī daudzos citos ēdienos. Iznāk, ka no vecajiem kartupeļiem gatavotie ēdieni ir garšīgāki. Kāpēc tā? Teiksim, man visvairāk tīk dzeltenie kartupeļi un ne jau krāsas dēļ. Kartupeļu dzeltenums ir kartupeļu ciete. Tā pati par sevi ir ļoti vērtīga un barojoša viela, ko, starp citu, ļoti novērtē arī karpas. Turklāt vecie kartupeļi ir atradušies zemē daudz ilgāk un tāpēc absorbējuši daudz vairāk barības vielu: sāļus, sulas, skābes, vitamīnus utt. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc vecie kartupeļi ir daudz barojošāki nekā jaunie. Arī karpas prot atšķirt kvalitatīvu ēsmu, tāpēc tās neapšaubāmi dos priekšroku barojošiem vecajiem kartupeļiem, nevis diētiskajiem jaunajiem.
Kā sagatavot kartupeļus makšķerēšanai?
Pēc pavāru–makšķernieku domām, jo ilgāk kartupeļi atrodas ūdenī, jo vairāk tie līdzinās ūdenim. Tas nozīmē, ka barības vielas, kas atradās kartupelī, vienkārši izšķīst ūdenī, padarot kartupeli par bezgaršīgu un maz barojošu. Karpas šādus kartupeļus, protams, nenovērtēs, tās ignorēs ēsmu. Vēl kāds svarīgs moments, ja kartupeļus pārvārīsiet, tie zaudēs savu stingrību: tos varēs viegli saspiest starp diviem pirkstiem. Makšķerējot ar šādiem kartupeļiem, normālus metienus nevarēs veikt, jo metiena brīdī tie vienkārši nokritīs no āķa. No iepriekš sacītā var secināt, ka kartupeļi jāievieto jau verdošā ūdenī un jāvāra pavisam īsu brīdi. Kartupeļi ir jāmizo, bet tikai pēc vārīšanas. Nomazgātos, bet nemizotos kartupeļus ievieto verdošā ūdenī. Vāra, līdz visparastāko sērkociņu varēs iedurt kartupelī. Pēc tam izslēdz uguni un ļauj kartupeļiem atdzist. Kad tie atdzisuši, tad var nomizot. Ja plāno makšķerēšanā izmantot kubiņos sagrieztus kartupeļus, tad bumbuļi ar mizu noteikti nav labākā ēsma.
Vai kartupeļus vajadzētu sagriezt?
Būtībā ļoti daudz kas atkarīgs no karpu vēlmēm konkrētajā ūdenskrātuvē. Piemēram, ir daži karpu dīķi, kur zivīm tiek piedāvāti kubiņos (cilindros, šķēlēs, tam nav nozīmes) sagriezti kartupeļi, pieredzējuši makšķernieki apgalvo, ka šajos dīķos karpas neko citu neēdīs. Tajā pašā laikā ir daudz dīķu, kur karpas labi ķeras uz veseliem vārītiem kartupeļiem. Esmu dzirdējis, ka dažkārt karpām tīk, ja kartupelis ir vārīts, bet nemizots. Īsāk sakot, karpas ir visu formu un izmēru kartupeļu piekritējas, makšķerniekam jāņem vērā zivju vēlmes attiecīgajā ūdenskrātuvē.
Es domāju, ka daudz kas atkarīgs arī no kartupeļa lieluma. Labākais veids, kā noteikt kartupeļa izmēru, ir ar īkšķi un rādītājpirkstu izveidot apli, šis aplis tad arī būtu optimālais kartupeļa izmērs, lai kā ēsmu kartupeli izmantotu veselu. Ja nav šāda miniatūra kartupelīša, tas būs jāsagriež.
Kartupeļu krāsošana
Makšķerēšanai iepriekš minētajos dīķos kartupeļi nekad netiek krāsoti. Karpas piesaista vienkārši, konkrēti dzeltenīgie kartupeļi. Zinu dažus copmaņus, kas pirms došanās uz ūdenskrātuvi vienmēr krāsoja kartupeļus. Atklāti sakot, pēc atgriešanās no copes viņi paši atzina, nav manījuši nekādus ievērojamus rezultātus, bet ēsmas krāsošana ietilpst gatavošanās rituālā. Domāju, ka tagad daudzi makšķernieki vēl vairāk pārliecināsies, ka karpām daudz svarīgāka ir pašas ēsmas uzturvērtība nekā tās “skaistais iesaiņojums”. Panākumus nosaka ēsmas svaigums un kaloritāte, nevis krāsvielas vai pievilinātāji. Tomēr, ja vēlas, protams, var kartupeļus krāsot, krāsvielas pievienošana nesabojās ēsmu.
Daži vārdi par kartupeļu uzglabāšanu
Nomizoti kartupeļi vienmēr jāuzglabā ūdenī: bez ūdens tie ātri sāk tumšoties un iegūs rūgtu garšu. Savukārt nemizoti kartupeļi jātur tālāk no ūdens – iemērkti ūdenī, tie ātri kļūst mitri, pārvērtīsies putrā un kļūs pilnīgi nepiemēroti makšķerēšanai.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
