Vakar pēc vilku uzbrukuma pašas mājas pagalmā Ramatas pagastā Sigitas Tāres divus gadus vecā vācu aitu suņu meitene Beta vēl bija dzīva. Smagi savainota, sašūta un pārciestā uzbrukuma novārdzināta, tā bija atvesta mājās no veterinārās klīnikas. Saimniece cerēja, ka jaunais un stiprais organisms izturēs. Diemžēl šonakt Beta no gūtajām traumām nomira… Traģiskais uzbrukums notika ap pusdiviem naktī – vien aptuveni 20 metru attālumā no mājas sliekšņa… “Pamodāmies no tā, ka viens suns rēja, bet otrs smilkstēja, raudāja,” stāstīja Sigita. Kad saimnieki atvēra mājas durvis, viņi ieraudzīja trīs vilkus, kas bija aplenkuši Betu. Cilvēkiem sākot kliegt, plēsēji aizbēga purva virzienā. Otrs ģimenes suns bija palicis pie mājas un rēja, taču vilkiem netuvojās. Tas viņu, iespējams, izglāba – suns uzbrukumā necieta. Pēc notikušā apkārtni kopā ar mednieku izstaigāja arī Sigita. Vistu aploks bija nogāzts un savilkts čupā, apkārtnē tika atrastas pēdas un cīņas vietā mētājās spalvu kumšķi. Tā kā lauki bija nopļauti un zeme sausa, precīzu plēsēju pārvietošanās ceļu noteikt bija grūti. Beta bija guvusi ārkārtīgi smagus ievainojumus – sunim bija caurums krūškurvī, saplēsts kakls, savainotas ciskas un starpene. Veterinārārsti izdarīja, ko spēja, un sašuva brūces. Tobrīd vēl nebija zināms, cik smagi cietuši iekšējie orgāni. “Vienīgā cerība bija tā, ka viņa ir jauna. Viņai bija tikai divi gadi – domājām, ka organisms varbūt būs pietiekami stiprs,” sarunas laikā sacīja Sigita.
Tomēr ievainojumi izrādījās pārāk smagi. Cerība, pie kuras Sigita vēl turējās intervijas laikā, naktī izdzisa… Sigita laukos nodzīvojusi daudzus gadus. Savulaik viņai bijušas arī aitas, taču nekad iepriekš vilki nebija pienākuši tik tuvu mājai. Tagad drošības sajūta ir zudusi. “Bail tālāk par desmit metriem no sētas iziet. Ja vēl blakus ir purvs, tad ir pavisam traki. Es taču nevaru visai robežai uzlikt sētu, un arī sēta vilkus visticamāk neapturēs,” viņa sacīja. “Mūsdienās sanāk tā, ka nevis suņi sargā māju, bet mēs sargājam suņus!”
Beta bija tikai divus gadus veca. Viņai vajadzēja vēl daudzus gadus skriet pa savu pagalmu un sargāt mājas. Tagad palikušas tikai sāpes, tukša vieta un nakts, kuru saimniece visticamāk vairs nekad neaizmirsīs…
Vilki sāk suni uztvert kā potenciālu medījumu
Vietējā mednieku kolektīva vadītājam Gatim Brokānam vilku uzbrukums Sigitas sunim nav pilnīgs pārsteigums. Mednieki apkārtnē plēsējus novērojuši jau ilgāku laiku, bet pagājušajā medību sezonā turpat Ramatas pagastā vilki medību laikā saplosīja kluba suni Brendu.
Gatis uzsver, ka pagaidām nav iespējams droši pateikt, vai abos uzbrukumos iesaistīti vieni un tie paši vilki. Tomēr viņš šādu iespēju pieļauj. Pēc mednieka novērojumiem apkārtnē pārvietojas gan vilku ģimenes, gan nelielas grupas – pa trim vai četriem dzīvniekiem. Tādi varētu būt arī iepriekšējā gada jaunie vilki, kas atdalījušies no bara. “Es pieļauju, ka tie varētu būt pērnie vilki, iespējams, palikuši no tās grupas, kas pagājušajā gadā uzbruka Brendai,” saka Gatis Brokāns. Tā gan ir tikai viņa versija, nevis pierādīts fakts.
Pēc uzbrukuma Brendai mednieks sapratis, ka vilku pārvietošanās apkārtnē jānovēro daudz rūpīgāk. Aptuveni divus kilometrus no Sigitas mājām viņš izvietojis meža kameras, kurās regulāri fiksēti plēsēji. Vilku atstātās teritorijas iezīmes pamanītas arī daudz tuvāk apdzīvotajām mājām – aptuveni 500 metru attālumā. Tādēļ Gatis jau iepriekš bija aicinājis Sigitu un tuvāko māju iedzīvotājus uzmanīties vakara pastaigās ar suņiem. Tas neesot bijis pārmetums saimniekiem – savā īpašumā suņi drīkst brīvi pārvietoties. Taču mājas atrodas mežu un purvu tuvumā, bet pastaigu laikā suņi mēdz ieskriet mežā vai aizklīst tālāk no saimnieka. Mednieks pieļauj, ka vilki suņus un to regulārās pārvietošanās vietas jau bija pamanījuši. “Vilks arī fiksē, ka šeit regulāri staigā suņi. Iespējams, viņi jau zināja, ka pie šīm mājām suņi ir,” skaidro Gatis Brokāns. Viņš neizslēdz arī satraucošāku iespēju – pēc iepriekšējā veiksmīgā uzbrukuma daļa vilku varētu būt sākusi uztvert suņus kā potenciālu medījumu. Arī šo versiju bez papildu izpētes pierādīt nevar, tomēr atkārtotie uzbrukumi vienā apkārtnē medniekam liek par to domāt. “Mēs apsekojam platības, pārbaudām kameras, meklējam pēdas un ar gaudošanas palīdzību cenšamies noteikt vilku atrašanās vietas. Šajā medību sezonā mums vienu vilku jau izdevies nomedīt,” turpina Gatis Brokāns. “Tomēr vilka nomedīšana nav vienkārša. Pat tad, ja dzīvnieki atsaucas uz gaudošanu, tie var medniekiem pietuvoties, nemanīti apiet apkārt un atkal pazust. Arī tas, ka kādā vakarā atbildi nevar dzirdēt, vēl nenozīmē, ka konkrētajā vietā vilku nav.”
To mednieki nesen piedzīvojuši paši. Piegaudošanas laikā vienā purva malā Gatis nav dzirdējis neko, bet viņa kolēģis, kurš atradies aptuveni divus kilometrus tālāk, saklausījis veselu vilku ģimeni. Tā apstiprinājies, ka plēsēji atkal apmetušies agrāk izmantotā vietā.
Pēc ļoti aptuvenām mednieka aplēsēm, apmēram 20 000 līdz 25 000 hektāru plašā apkārtnē varētu uzturēties vismaz trīs, iespējams, pat četras vilku ģimenes. Mednieks uzsver, ka tas nav zinātnisks populācijas vērtējums – secinājums balstīts mednieku dzirdētajā, kameru uzņēmumos un kaimiņu kolektīvu novērojumos. Vilki pārvietojas plašā teritorijā, tādēļ problēmu nevar atrisināt viens kolektīvs. “Nevar paļauties uz vienu kolektīvu, kas viens pats mēģina ar šo situāciju cīnīties. Bars pārvietojas un migrē,” viņš uzsver. “Pagājušajā sezonā vilki šajā apkārtnē saplosīja Brendu. Tagad trīs vilki pienāca aptuveni 20 metru attālumā no mājas un nāvējoši savainoja divus gadus veco Betu. Šie notikumi ir nopietns brīdinājums: vilki Ramatas pusē nav tikai kaut kur dziļi mežā – tie jau pārvietojas pavisam tuvu cilvēku mājām,” saka Gatis Brokāns.
Situācija kļuvusi nekontrolējama
Latvijas Mednieku asociācijas valdes priekšsēdētājs Haralds Barviks vilku uzbrukumu divus gadus vecajai vācu aitu suņu meitenei Betai Ramatas pagastā vērtē ļoti skarbi. Viņaprāt, notikušais nav uzskatāms par atsevišķu un nejaušu gadījumu, bet gan par brīdinājumu, ka vilku radītie apdraudējumi lauku iedzīvotājiem var atkārtoties arvien biežāk. “Pašreizējā situācija ir izgājusi no kontroles. Acīmredzot šādu gadījumu būs arvien vairāk,” saka Haralds Barviks. “Šie gadījumi liecina, ka lauku iedzīvotājiem daudz rūpīgāk jādomā par savu mājdzīvnieku drošību – arī tad, ja suņi atrodas pie mājas un ierasti pilda mājas sarga lomu. Tagad jau sargi ir jāsargā vairāk nekā viņiem pašiem ir iespēja māju sargāt.” Latvijas Mednieku asociācijas vadītājs uzsver, ka šāda situācija nav normāla un tai nepieciešams risinājums nekavējoties, nevis kaut kad tālākā nākotnē. Viņaprāt, problēma nav neatrisināma – nepieciešama politiskā griba un amatpersonu gatavība pieņemt konkrētus lēmumus. Atbildība pārāk ilgi tikusi pārlikta no vienas institūcijas otrai, tādēļ reāla rīcība nav sekojusi.
Viņš aicina sabiedrību pievērst uzmanību arī politiķu nostājai un balsojumiem jautājumos, kas skar vilku populācijas apsaimniekošanu un lauku iedzīvotāju drošību. Tuvojoties vēlēšanām, vēlētājiem būtu kritiski jāvērtē ne tikai solījumi, bet arī līdz šim pieņemtie lēmumi.
“Vilki jau danco pa pagalmu, un tā nedrīkst kļūt par normu!” situāciju raksturo Latvijas Mednieku asociācijas vadītājs.
Svarīgi!
Par ikvienu vilku uzbrukumu mājdzīvniekiem, kā arī vilku novērojumiem un to klātbūtnes pazīmēm ir jāziņo Valsts meža dienestam. Visērtāk to izdarīt, izmantojot lietotni Mednis. Šī informācija nepieciešama, lai atbildīgās iestādes varētu apzināt reālo situāciju, izvērtēt plēsēju izplatību un nodarīto postījumu apmēru, kā arī plānot vilku populācijas apsaimniekošanu tā, lai tā neapdraudētu cilvēkus un mājdzīvniekus.
Vilku uzbrukumos šogad cietuši jau 67 mājdzīvnieki. Dati uz 13.07.
Latvijā vilks ir īpaši aizsargājama, ierobežoti izmantojama suga, kuru atļauts medīt stingri noteiktā apjomā, vienlaikus saglabājot vilku populāciju labvēlīgā stāvoklī. Taču, līdz šā gada 13. jūlijam Valsts meža dienests bija pārbaudījis informāciju par 24 vilku uzbrukumiem, kuros cietuši 67 mājdzīvnieki, savukārt pagājušajā gadā tika pārbaudīta informācija par 82 uzbrukumiem, kuros cieta 372 mājdzīvnieki. Dienests aicina par vilku uzbrukumiem ziņot, jo tikai VMD amatpersonu pārbaudīts gadījums tiek oficiāli atzīts par notikušu un šie dati vēlāk tiek izmantoti, pieņemot lēmumus par vilku populācijas apsaimniekošanu.
Staltbriedis nenoteikts? Vai šogad limiti noteikti pareizi? “‘Šauj garām!” #349 epizode
👉 Abonē 4 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 4 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības augusta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
