Vasaras karstuma viļņi un ilgstoši sausuma periodi Eiropā kļūst arvien biežāki. Izžūstot peļķēm mežā, nelielām ūdenstecēm un dabiskajām ūdenstilpēm, savvaļas dzīvniekiem nākas doties arvien tālāk, lai atrastu dzeramo ūdeni. No ūdens trūkuma cieš ne tikai pārnadži, bet arī putni, abinieki, rāpuļi, sīkie zīdītāji un daudzas kukaiņu sugas.
Eiropas Medību un dabas aizsardzības asociāciju federācija FACE atgādina, ka reizēm pat neliela palīdzība var būt ļoti nozīmīga. Ja to atļauj vietējie normatīvie akti un netiek pārkāpti aizsargājamo teritoriju noteikumi, izžuvušas dabiskās ūdens ieplakas iespējams uzmanīgi papildināt ar tīru ūdeni no ilgtspējīga avota.
Ūdenī ieteicams ievietot arī dažus akmeņus vai koka zaru, lai tajā nejauši iekrituši kukaiņi, nelieli rāpuļi vai abinieki varētu viegli izkļūt laukā.
Tomēr speciālisti uzsver, ka vēl svarīgāk ir saglabāt dabiskās ūdenstilpes, nevis tās pastāvīgi mākslīgi papildināt.
Bebri – īsti dabas inženieri
Runājot par ūdens saglabāšanu ainavā, nav iespējams nepieminēt bebrus. Eiropā un Ziemeļamerikā veiktie zinātniskie pētījumi liecina, ka bebru dambji palīdz aizturēt ūdeni, palēnina tā aizplūšanu, papildina gruntsūdens krājumus un mazina sausuma ietekmi uz apkārtējo teritoriju.
Bebru izveidotie dīķi un mitrāji kļūst par nozīmīgām dzīvotnēm ūdensputniem, abiniekiem, kukaiņiem, zivīm un daudzām citām dzīvnieku sugām. Pat tad, kad apkārtējās ūdensteces gandrīz pilnībā izžuvušas, bebru pārveidotajās teritorijās ūdens nereti saglabājas ievērojami ilgāk.
Tādēļ arvien vairāk dabas atjaunošanas projektu Eiropā ir vērsti nevis uz mitrāju nosusināšanu un likvidēšanu, bet gan uz to atjaunošanu vai tādu apstākļu radīšanu, kuros bebri var dabiski paveikt savu darbu.
Reizēm pietiek atjaunot dabisko ūdens apriti
Vairākās Eiropas valstīs dabas atjaunošanas projektu ietvaros nelielās ūdenstecēs ierīko no zariem un baļķiem veidotus aizsprostus. Tie ūdens plūsmu pilnībā nenosprosto, bet gan palēnina, tā palīdzot ūdenim ilgāk saglabāties apkārtējā ainavā un pakāpeniski papildināt gruntsūdens krājumus.
Šādi risinājumi palīdz ne tikai sausuma periodos, bet arī mazina spēcīgu un pēkšņu lietusgāžu radītās sekas.
Vienlaikus jāatceras, ka patvaļīgi būvēt dambjus vai mainīt ūdensteču gultnes nedrīkst. Šādi darbi veicami tikai atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un pēc saskaņošanas ar atbildīgajām institūcijām.
Svarīgākais – netraucēt dzīvniekiem
Karstās vasaras dienās cilvēki dabai var palīdzēt arī pavisam vienkāršā veidā. Apmeklējot mežu, nevajadzētu ar transportlīdzekļiem pārvietoties vietās, kur iespējams sabojāt ūdenstilpes vai mitrājus. Tāpat nedrīkst piesārņot ūdens avotus un bez vajadzības traucēt savvaļas dzīvniekus.
Pat īslaicīga cilvēku uzturēšanās pie vienīgās apkārtnē atlikušās ūdenskrātuves var likt dzīvniekiem atteikties no iespējas padzerties vai gaidīt līdz brīdim, kad cilvēki ir aizgājuši.
Reizēm lielākā palīdzība dabai nav aktīva cilvēka iejaukšanās, bet gan iespēja dabiskajiem procesiem norisināties netraucēti. Turklāt vieni no labākajiem cilvēka sabiedrotajiem ūdens saglabāšanā jau sen dzīvo mūsu mežos.
Tie ir bebri – īsti dabas inženieri, kuru radītie mitrāji pat sausākajās vasaras dienās kļūst par dzīvības oāzēm.
Kad galvu saspiež kā riekstu un kad izdveš dīvainas skaņas. “Šauj garām!” #344 epizode
👉 Abonē 5 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 5 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības jūlija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
< />
