Lauris Šķepasts, kurš sniedz mežizstrādes pakalpojumus, kopā ar kompanjonu vakar – 25. maijā – netālu no Viļķenes devās apsekot cirsmu, kur drīzumā bija plānoti mežizstrādes darbi. Tikai par mata tiesu abi nenokļuva lāča apkampienos, kuram tur, kā vēlāk noskaidrojās, praktiski ir rezidence…
“Pie meža stigas atstājām automašīnu un tālāk devāmies kājām. Bija jāiet nedaudz tālāk nekā kilometrs. Pa ceļam runājām par ikdienišķām lietām. Bijām nogājuši kādus 900 metrus, kad sastapāmies ar lāci… Mūs šķīra ne vairāk kā pieci metri… Zinājām, ka šajā apkaimē ir lāči, taču, kamēr tikai dzirdi citus stāstām, tas nešķiet nekas būtisks. Vēl noteicu, ka mazliet muļķīgi, ka vējš mums pūš pretī – lācis mūs nevarēs laikus saost…
Es biju pāris soļus priekšā, kompanjons mazliet aizmugurē. Pēkšņi saklausīju, ka kāds ierūcas! Atskatījos. Kompanjons, kuram no lāčiem bija vairāk bail nekā man, izbailēs uz mani skatījās. Bija nodomājis, ka es viņu baidu! Rūciens bija dobjš. Pagājām vēl divus trīs soļus uz priekšu, un tad krūmmalā atskanēja pamatīgs rēciens. Izlikās, ka skaņa nāk no tādas kā cauras 200 litru mucas. Pagriezām galvas, un tur arī lāci ieraudzījām. Pavisam blakus…” atceras Lauris.
Abi instinktīvi atkāpās dažus soļus. Lācis palika savā vietā, krūmos. Tajā brīdī galvā skrēja simtiem domu. Lauris atcerējās visus dzirdētos padomus – panikā neskriet, atkāpties mierīgi. Bet realitātē viss izrādījās citādi. Kad piecu metru attālumā rūc lācis, teorija pazūd.
“Abi augumā esam ap diviem metriem, varētu arī ātri skriet, taču lācis skrien nesalīdzināmi ātrāk. Lācis joprojām stāvēja. Es pat jau biju sagatavojis svīteri, ko vajadzības gadījumā mest lāča virzienā, lai to aizkavētu. Jau bijām atkāpušies metrus desmit, piecpadsmit. Tad, pretēji visiem ieteikumiem, bailes ņēma virsroku, un skrējām uz automašīnu, cik ātri vien kājas nesa. Skrienot vēl atskatījos, vai lācis neseko. Kolēģis pat neatskatījās. Kad abi sasniedzām automašīnu, izsmējāmies, ka vajag vienmēr ņemt līdzi kādu, kas skrien lēnāk… Nobraucām kādus desmit kilometrus, un smiekli vairs nenāca. Sapratām, no kāda piedzīvojuma tik tikko izsprukām.
Ar mežiem nodarbojos jau sen un esmu dzirdējis visdažādākos stāstus par satikšanos ar lāci. Ne visi beidzas tikai ar izbīli. Ir bijušas arī sakostas kājas. Vai tas, ko izdarījām mēs, bija pareizi vai nē, tagad grūti spriest. Taču lācis mums nesekoja, un esam sveiki un veseli,” turpina Lauris.
Viņam visvairāk atmiņā palikusi nevis pati skaņa, bet sajūta. Tā dobjā vibrācija, kas iziet cauri visam ķermenim un acumirklī liek saprast – tu neesi meža saimnieks.
Pēc notikušā viņš iegādājies speciālo gāzi lāču atbaidīšanai, savukārt brigādei uz cirsmu liks doties jau ar iedarbinātiem krūmgriežiem, lai to dzinēju troksnis lāci, ja tas tur būs, laikus aizbaidītu. Prātā viņam palikusi ļoti skaidra mācība. “Ja mežā vēlreiz dzirdēšu tādu rūcienu,” viņš teica, “es nekad vairs nedomāšu – varbūt tas nebija lācis. Un, jā, tajā konkrētajā vietā atgriezīšos tikai, sēžot traktora kabīnē! Arī vietējie teica, ka mēs esot burtiski lāča dzīvoklī iegājuši!”
Kā sevi pasargāt pret lāci
Ir pierādīts, ka piparu gāze ir ļoti efektīva, ja tiek izmantota pareizi. 2008. gada pētījumā par lāču uzbrukumiem Aļaskā (ASV) no 1985. līdz 2006. gadam tika konstatēts, ka piparu gāze 92% gadījumu apturēja nevēlamu lāča uzvedību. Vēl jo vairāk, 96% gadījumu, kad cilvēki nonāca tuvā kontaktā ar lāci, iztikts bez ievainojumiem.
Piparu gāzes efektivitāte ir atkarīga no situācijas un uzbrukuma apstākļiem, tomēr viens no galvenajiem uzsvariem ir uz to, ka ar piparu gāzi lāci nenogalina, bet gan atbaida, tādā veidā uzlabojot sabiedrības drošību. Protams, neviens atbaidītājs nav 100% efektīvs, tomēr šis ir viens no visiedarbīgākajiem līdzekļiem, lai sevi pasargātu.
Daži fakti:
– 92% gadījumu piparu gāze efektīva brūno lāču, 90% melno lāču, bet 100% balto lāču uzbrukumu gadījumā
– 98% gadījumu, kad piparu gāze izmantota lāča uzbrukuma gadījumā, cilvēkiem izdevies izvairīties no jebkādiem ievainojumiem
– 7% gadījumu vēja virziens neveiksmīgi ietekmēja piparu gāzes efektivitāti
– 14% gadījumu, kad tika lietota piparu gāze, nedaudz cietis arī cilvēks, kas to izmantoja
– Piparu gāzes aerosolu nedrīkst turēt somā, tam jābūt pa rokai, jo lāča uzbrukums var notikt ļoti ātri un negaidīti
Aizsargājošs aerosols CR Grizzly pret lāču uzbrukumiem
150 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 5 m – cena 32,90 eiro
300 ml iepakojums, aerosola darbības distance līdz 10 m – cena 54 eiro
Aerosolam ir arī speciāls drošības vāciņš, kas nodrošina, ka viela no aerosola nesāk plūst pati no sevis. Parocīgs aizsarglīdzeklis meža vidē, kur ir daudz dažādu dzīvnieku.
Ko darīt, ja uzbrūk lācis?
1. Paņem aerosolu;
2. Noņem drošinātāju;
3. Turi ar abām rokām;
4. Tēmē lāča sejas virzienā, vēršot mazliet uz leju;
5. Smidzini maziem, īsiem intervāliem (2-3 sek);
6. Ja lācis tuvojas, atkārto;
7. Uzliec drošinātāju un noliec drošā vietā.
Kad uzskaite nav pareiza, bet bebri lido pa gaisu! “Šauj garām!” #336 epizode
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
