Ja seko līdzi aktualitātēm Sabiedrības Līdzdalības fonda platformā Mana Balss, iespējams, būsi pamanījis, ka ir uzsākta balsu vākšanai jaunai iniciatīvai Par drošību Latvijas mežos un lāču populācijas ierobežošanu. To izveidojis Kaspars Lūsis, aprakstā norādot, ka nekontrolēts brūnā lāča (Ursus arctos) populācijas pieaugums apstākļos, kur dzīvniekam nav dabisko ienaidnieku, ir radījis nopietnu konfliktu starp dabas aizsardzību un sabiedrības drošību. Raidījums Bez Tabu nesen devās pie Kaspara, lai noskaidrotu, kas pamudinājis vākt balsis par šādu ideju.
Kaspars ir zemessargs un, domājot par savu pieredzi mācībās, norāda, ka zemessargiem mācību laikā ir jāizturas klusu – tas ir tieši pretstatā tam, kā būtu jārīkojas, lai sevi pasargātu no lāča uzbrukuma. Klusa pārvietošanās var dzīvnieku nejauši pārsteigt, un tad pastāv risks, ka tas var kļūt agresīvs. Šī iemesla dēļ, dodoties mežā, sēņotāji, ogotāji un citi atpūtnieki tiek aicināti svilpot, dungot, skaļi sarunāties, lai gadījumā, ja lācis ir tuvumā, tas cilvēka klātbūtni sajustu jau laikus. “Bulgārijā arī tāpat, kā pie mums notika diskusija par lāču populācijas kontroli – daļa to neatbalstīja. Tad saplosīja vienu cilvēku, un tikai tad visi sarosījās. Es negribu, lai mēs Latvijā sagaidām šādu gadījumu,” tā medijam skaidro iniciatīvas iesniedzējs Kaspars. Par nelaimes gadījumu Bulgārijā ziņojām jau iepriekš. Bulgārijā, Vitošas nacionālajā dabas parkā pie Sofijas, piepildījušās bažas, par kurām eksperti runāja jau gadiem. 16. maijā kalnu teritorijā atrasts miris 35 gadus vecs vīrietis. Sākotnēji izskanēja vairākas versijas, tostarp arī par iespējamu suņu uzbrukumu, taču vēlāk izmeklēšanā apstiprināta versija par lāča uzbrukumu. Svētdien, 17. maijā, Sofijas policija ziņu aģentūrai AFP apstiprināja, ka tiesu medicīnas eksperta un lielo zīdītāju speciālista secinājumi liecina, ka pēdas uz bojāgājušā ķermeņa atbilst lācenes un lācēna uzbrukumam. Šis gadījums ir īpaši satraucošs arī tāpēc, ka traģēdija notika nevis nomaļā un grūti pieejamā kalnu nostūrī, bet gan starp divām kalnu mājām — vietā, kuru par mežonīgu un cilvēku neskartu teritoriju nosaukt būtu grūti.
Bez Tabu žurnālisti uzrunājuši arī zooloģi Intu Langi. Viņa norāda, ka situācija ar lāčiem Latvijā krietni atšķiras no situācijas tepat, kaimiņos – Igaunijā, kur lāču ir daudz vairāk. “Nav tā, ka Igaunijā cilvēki baidītos iet uz mežu, jo viņi tur būtu īpaši apdraudēti. Latvijā, ja salīdzinām, šis lāču skaits ir krietni lielāks. Nav reģistrētu gadījumu, kad lācis mēģinātu uzbrukt cilvēkam,” norāda Inta Lange. Tiesa, tā gluži nav taisnība, jo 2022. gadā lāča uzbrukums cilvēkam ir reģistrēts Žīguru novadā. Toreiz viss beidzies bez traģiskām sekām – lācis vīrietim iekodis kājā, pēc tam paša spēkiem vīrietis devies uz slimnīcu.
Diskusijas par lāču populācijas pieaugumu Latvijā, visticamāk, tuvākajos gados kļūs arvien biežākas, jo cilvēku un lielo plēsēju ceļi krustojas aizvien vairāk. Tomēr ir svarīgi ir meklēt risinājumus, kas ļautu nodrošināt gan cilvēku drošību, gan arī saglabāt brūnos lāčus kā dabisku Latvijas faunas sastāvdaļu. Tas nozīmē ne tikai rūpīgi sekot populācijas izmaiņām un izvērtēt riskus, bet arī izglītot sabiedrību par pareizu rīcību, sastopoties ar lāci, kā arī stiprināt preventīvos pasākumus teritorijās, kur šie dzīvnieki manīti biežāk. Lācis ir aizsargājama un ekosistēmā nozīmīga suga, tādēļ ilgtermiņā būtiskākais būs atrast līdzsvaru starp dabas aizsardzību un cilvēku drošības sajūtu.
APSKATI BALSU VĀKŠANAS INICIATĪVU ŠEIT!
Avots: Bez Tabu
Ja brauc pa iecirkni ar neiesaiņotu ieroci. Šauj garām! #337 epizode
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
