Medības trofeju ieguvei ir viens no pretrunīgāk vērtētajiem savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanas veidiem pasaulē. Kamēr Eiropā un citviet arvien biežāk izskan aicinājumi ierobežot vai pat aizliegt medību trofeju importu, Āfrikas valstīs regulētas medības tiek izmantotas arī kā finansējuma avots dabas aizsardzībai un vietējām kopienām. Bet ko par šādu medību faktisko ietekmi liecina zinātne?
Septembrī zinātniskajā žurnālā Conservation Letters publicēts starptautiskas pētnieku komandas pētījums Outcomes of Trophy Hunting for People and Nature in Sub-Saharan Africa. Tā autori apkopojuši 89 recenzētus zinātniskos darbus no 13 Subsahāras Āfrikas valstīm, analizējot trofeju medību ietekmi uz savvaļas dzīvnieku populācijām, dzīvotņu saglabāšanu un vietējo iedzīvotāju labklājību. Pēc Stellenbošas Universitātes sniegtās informācijas, tas ir līdz šim visaptverošākais šāda veida zinātnisko pierādījumu apkopojums.
Gandrīz divas trešdaļas rezultātu bijuši pozitīvi
Pētījuma rezultāti rāda, ka aina nav tik vienkārša, kā nereti tiek attēlota publiskajās diskusijās. No visiem analizētajos pētījumos dokumentētajiem rezultātiem 65% bija pozitīvi dabas aizsardzībai vai vietējo cilvēku labklājībai, 26% bija negatīvi, bet 9% rezultātu pētnieki vērtēja kā neviennozīmīgus.
Pētījuma vadošā autore Dr. Hayley Clements no Stellenbošas Universitātes norāda, ka trofeju medības Āfrikā bieži tiek vērtētas vienā no divām galējībām – vai nu kā neapšaubāms ieguvums, vai kā nepārprotams ļaunums. Taču apkopotie zinātniskie dati rāda, ka rezultāti lielā mērā ir atkarīgi no konkrētās valsts, apsaimniekošanas sistēmas un tā, kā tiek sadalītas tiesības, atbildība un medību radītie ienākumi.
Tas ir īpaši būtiski, jo trofeju medības pašlaik ir atļautas 23 Subsahāras Āfrikas valstīs.
92% gadījumu ieguvums konstatēts dzīvotņu saglabāšanā
Viens no izteiktākajiem pētījumā konstatētajiem rezultātiem saistīts nevis ar atsevišķām medījamo dzīvnieku sugām, bet ar to dzīvotnēm.
92% analizēto gadījumu trofeju medības bija saistītas ar zemes platību palielināšanos, kas tiek saglabātas dabas aizsardzībai.
Viens no skaidrojumiem ir zemes izmantošanas ekonomiskā konkurence. Ja savvaļas dzīvnieku klātbūtne rada ienākumus zemes īpašniekiem vai vietējām kopienām, rodas ekonomiska motivācija saglabāt gan dzīvniekus, gan tiem nepieciešamās dzīvotnes. Pretējā gadījumā šīs teritorijas var tikt pārveidotas lauksaimniecībai vai lopkopībai.
Tas nenozīmē, ka jebkuras trofeju medības automātiski nodrošina dzīvotņu aizsardzību. Pētījuma rezultāti drīzāk norāda, ka pareizi pārvaldītās sistēmās medību radītā ekonomiskā vērtība var kļūt par vienu no iemesliem, kādēļ dabiskas teritorijas tiek saglabātas.
Ienākumi, darbavietas un pārtika vietējām kopienām
Pētnieki vērtēja arī trofeju medību sociālekonomisko ietekmi. Vismaz 85% analizēto gadījumu konstatēta pozitīva ietekme uz zemes īpašnieku vai vietējo kopienu ienākumiem, nodarbinātību un pārtikas nodrošinājumu.
Tomēr tieši šajā jautājumā atklājas viena no būtiskākajām pētījuma atziņām – nepietiek tikai ar to, ka konkrētajā teritorijā notiek medības. Izšķiroši svarīgi ir tas, kam pieder tiesības izmantot savvaļas dzīvnieku resursus un kas saņem medību radītos ienākumus.
Vairāk nekā 80% rezultātu bija pozitīvi tajās sistēmās, kur vietējām kopienām vai privātajiem zemes īpašniekiem bija tiesības uz zemi un savvaļas dzīvnieku izmantošanu un viņi saņēma medību radītos ienākumus. Šāda tendence īpaši novērota Namībijā un Dienvidāfrikā.
Savukārt teritorijās, kur savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanu lielākā mērā kontrolēja valsts un vietējās kopienas saņēma tikai daļu medību ienākumu, piemēram, atsevišķās Tanzānijas un Zambijas teritorijās, rezultāti bija daudz neviennozīmīgāki.
Tādējādi pētnieki secina, ka būtiska nozīme ir ne tikai pašām medībām, bet arī tam, kurš pieņem lēmumus, kurš uzņemas atbildību par savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanu un pie kā nonāk iegūtie līdzekļi.
Bet ko medības nodara pašām medījamajām sugām?
Šajā jautājumā pētījuma rezultāti kļūst daudz sarežģītāki, un tieši tādēļ no jaunā pētījuma nevar izdarīt secinājumu, ka trofeju medībām vienmēr ir pozitīva ietekme.
Medījamo sugu populācijas analizētajos pētījumos biežāk bija stabilas vai pieauga, nekā samazinājās, tomēr citi bioloģiskie rādītāji nebija tik viennozīmīgi. Piemēram, populāciju vecuma un dzimuma struktūra biežāk tika ietekmēta negatīvi, savukārt ietekme uz dzīvnieku pārvietošanos dažādos pētījumos atšķīrās.
Tātad pozitīva ietekme uz dzīvotņu saglabāšanu vai vietējo ekonomiku pati par sevi vēl nenozīmē, ka konkrētā medību sistēma nerada bioloģiskus riskus. Kvotām, medījamo dzīvnieku izvēlei un populāciju monitoringam joprojām ir būtiska nozīme.
Zinātnē joprojām ir būtiski robi
Pētījuma autori norāda arī uz to, ko pašreizējie dati neļauj droši secināt.
Salīdzinoši maz zinātnisko darbu analizējuši medību teritoriju ekosistēmu kopējo stāvokli. Tāpat trūkst informācijas par trofeju medību ietekmi uz vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitātes aspektiem, kurus nevar izmērīt tikai naudā, piemēram, kultūru, pārvaldību un citām sociālajām attiecībām.
Tāpēc pētnieki uzsver nepieciešamību turpināt šo sistēmu sociālo un ekoloģisko monitoringu, īpaši līdz šim maz pētītajos reģionos.
Aizliegt trofeju importu vai prasīt pierādījumus par ieguvumiem?
Pētījums publicēts laikā, kad Eiropā turpinās diskusijas par medību trofeju importa ierobežošanu. Pētījuma autori norāda, ka visaptverošs aizliegums varētu būt pārāk vienkāršots risinājums, jo atsevišķās teritorijās tas varētu likvidēt ienākumu avotu, kas finansē dabas aizsardzību un dod vietējiem cilvēkiem ekonomisku motivāciju saglabāt savvaļas dzīvniekus un to dzīvotnes.
Tā vietā pētnieki piedāvā apsvērt uz konkrētiem standartiem balstītu pieeju. Tas nozīmētu, ka trofeju importam būtu nepieciešams pierādīt, ka konkrētās medības sniedz ieguldījumu dabas aizsardzībā, vietējās kopienas saņem taisnīgu daļu no ienākumiem, bet medību kvotas tiek noteiktas, balstoties zinātniskajos datos un regulāri pielāgojot tās populāciju stāvoklim.
Pētnieki šo jautājumu saista arī ar plašākiem dabas aizsardzības mērķiem. Valstīm cenšoties līdz 2030. gadam saglabāt 30% sauszemes teritoriju atbilstoši Globālajam bioloģiskās daudzveidības satvaram, teritorijas, kuru saglabāšanu palīdz finansēt regulētas medības, atsevišķos apstākļos var būt daļa no šī procesa.
Nevis medīt vai nemedīt, bet kā medības tiek pārvaldītas
Iespējams, būtiskākā jaunā pētījuma atziņa ir tā, ka uz trofeju medībām nevar attiecināt vienu universālu secinājumu.
Apkopotie dati rāda gan pozitīvus, gan negatīvus rezultātus. Taču pozitīvie rezultāti kļūst ievērojami biežāki situācijās, kur vietējiem cilvēkiem ir reālas tiesības apsaimniekot savvaļas dzīvniekus, piedalīties lēmumu pieņemšanā un saņemt medību radītos ekonomiskos ieguvumus. Savukārt ilgtspējīgai medību sistēmai nepieciešams arī zinātniski pamatots populāciju monitorings un atbilstoša kvotu noteikšana.
Tādēļ jaunais pētījums drīzāk maina pašu jautājumu. Ne tikai – vai trofeju medības ir labas vai sliktas dabai, bet gan – kādos apstākļos medības spēj palīdzēt saglabāt savvaļas dzīvniekus, to dzīvotnes un vienlaikus dot reālu labumu cilvēkiem, kuri ar šiem dzīvniekiem dzīvo līdzās.
Vairāk lasi ŠEIT (klikšķini šeit)!
Kas ir cilvēku medības? Par suņu apmācību un agresīviem suņiem. Šauj garām! #355 epizode
👉 Abonē 3 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 3 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības septembra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
