Noteikti gandrīz katrs asinspēdu meklētājs varētu uzrakstīt veselu grāmatu par atgadījumiem, piedzīvojumiem un iegūtajām mācībām. Ir dzirdēts, ka daži suņu saimnieki raksta dienasgrāmatu, citi notikumus piefiksē prātā. Šoreiz savos nesenajos piedzīvojumos mums ļauj ielūkoties mednieks, asinspēdu meklētājs Artis Čukna, kas kopā ar saviem suņiem veiksmīgi atradis trīs mežacūkas.
Stāsta Artis Čukna: “Suņa deguns nekad nemelo”
Gaides medības, pats esmu raidījis šāvienu uz mežacūku apmēram 70 metru distancē. Ruksis gan uz vietas nepaliek, tas ātrā skrējienā nozūd krūmos, taču, apskatot tēmēklī nofilmēto videoklipu, ir skaidrs, ka trāpījumam ir jābūt. Vēl pēc brītiņa pēkšņi atskan divi gārdzieni – pēc skaņas spriežot, trāpījumam vajadzētu būt plaušās, tātad veiksmīgam. Apskatot šāviena vietu, asinis nekur nemanu, taču pieņemu lēmumu palaist pa pēdām abus savus Bavārijas asinspēdas dzinējsuņus. Parasti tumsā nemeklējam, jo tad ir jābūt īpaši uzmanīgiem – pastāv lielāks risks savainoties pašam vai satraumēt suņus. Taču šoreiz visas pazīmes liecina, ka dzīvniekam ir jābūt nāvējoši ievainotam un, cerams, jau beigtam. Atbrīvoju suņus, un tie abi aizdiebj pa pēdām – tieši tur, kur redzēju pazūdam cūku –, taču pēkšņi pagriežas pa kreisi un tūlīt pat atgriežas. Pats savā prātā ieciklējos uz rukša skriešanas virzienu – redzēju taču visu videoklipā. Tomēr pēc brīža sāku pārvirzīties tur, kur aizgāja suņi. Viens no tiem atnāk atpakaļ, bet otrs rāda, ka cūka stāv uz vietas nedaudz vairāk kā simts metru attālumā. Un nudien! Pienāku klāt sunim, un tam blakus ir mans nomedītais ruksis, kuru lode ķērusi lāpstiņā. Jāsaka, ka pirmās asinspēdas, ko pamanīju, bija vien netālu no nomedītās mežacūkas. Lūk, ideāls piemērs tam, ka suņa degunam uzticēties ir drošāk nekā tam, ko reizēm rāda paša acis vai kas ir redzams videoklipā.
Savādi rituāli ar asinīm, kā pazust ar asinspēdu suņiem un lapsas kotletes. No dabas līdz galdam #18
Pirmā gadījuma dosjē
Medījums: Mežacūka
Kas meklē: Bavārijas asinpēdu dzinējsuņi
Tēmēts: Aiz lāpstiņas
Trāpīts: Aiz lāpstiņas
Meklēšana uzsākta: Uzreiz pēc šāviena
Laikapstākļi: Tumsa, kas atsevišķos gadījumos rada papildu bīstamību
Asinspēda: Parādās tikai pavisam netālu no medījuma
Vairāk lasi žurnāla Medības maija numurā vai portālā lasi.lv!
Pievienojies Asinspēdu suņu grupai, spiežot uz saites!
Vai noskenē QR kodu!
Grupas noteikumi:
1) ja ievainots dzīvnieks, ieliec info – kur, kas, kad (kontaktējieties personīgi)
2) dod ziņu, vai palīgs atrast
3) pēc meklēšanas visi gaida atskaiti un stāstu, pat tad ja meklēšana neveiksmīga, jo mācāmies no katra gadījuma
4) atļauts publicēts savus meklēšanas veiksmes un neveiksmes stāstus
5) uzdod jautājumu, bet neiegrimstam garās debatēs (grupa ir liela, lai nečakarētu dzīvi grupas dalībniekiem ar bezjēdzīgu retoriku)
6) var publicēt arī noderīgu un interesantu informāciju, kas saistīta ar medību suņiem un asinspēdas meklēšanu
Pamata atziņas no pieredzējušiem meklētājiem:
1) garām ne vienmēr ir garām
2) uzticies sunim, jo ne vienmēr mednieks redz to, kas patiesībā noticis
3) nesačakarējiet pēdu, bet, ja dzīvnieks aizgājis, meklē suni, savādāk ar katru mirkli samazinās iespēja atrast
4) asiņu trūkums nenozīmē “garām!”, ir situācijas, kad asinis parādās pēc 100-300 metriem, citreiz neparādās vispār
5) ja atbraucis palīgs ar suni, piedāvā segt degvielas izdevumus vai pajautā, vai kaut kas saimniekam par palīdzēšanu nav jāmaksā (šis nav maksas pakalpojums, bet tas prasa suņu saimnieku laiku un resursus)
6) Šaujam garām un pārbaudām katru šāvienu!
Kad uzskaite nav pareiza, bet bebri lido pa gaisu! “Šauj garām!” #336 epizode
👉 Abonē 7 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 7 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības maija numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
