Ja mēs pēkšņi nonāktu pilnīgi ideālā pasaulē, katram medniekam noteikti blakus būtu apmācīts suns, kas spēj izsekot ievainotu medījumu. Vai varbūt viss būtu vēl vienkāršāk – neviens nekad, raidot šāvienu, nekļūdītos? Protams, realitāte ir atšķirīga. Cilvēki mēdz kļūdīties, un ne visiem ir iespēja turēt suni, tādēļ ir ļoti noderīgi, ja ir platforma, ar kuras palīdzību var sazināties ar kādu suņa īpašnieku un lūgt palīdzību gadījumā, ja šāviens medībās izdevies neveiksmīgs. Šo funkciju jau kādu laiku veiksmīgi pilda lietotnes Whatsapp grupa Asinspēdu suņi. Janvāra sākumā čatiņā ieripoja ziņa no kāda mednieka: “Labdien! Vajadzīga palīdzība. Vakar tika raidīts šāviens uz staltbriedi. Asinis bija, bet pa nakti uzkrita centimetru biezs sniegs – pēdas redzēt var, bet asinis vairs ne. Vajadzīgs spējīgs suns! Apstākļus sarežģī tas, ka barā bija astoņi brieži un dziļš sniegs.” Kad ar cilvēka maņām vairs nav gana, jāmeklē suns. Kā veicās, meklējot ievainoto staltbriedi, pastāstīja vācu asspalvainā putnusuņa saimnieks Jānis Lauks.
Darbiņš paveikts kopīgiem spēkiem
Izlasījis grupā ziņu, Jānis sazvanījis mednieku un devies palīgā. Īsu brīdi pēc tam pienākusi informācija, ka palīgā steidz arī cits kolēģis Artis, kam suņi esot vairāk pieredzējuši, taču sarežģītos ziemas un sniega apstākļos palīgu par daudz jau nebūšot.
Visu asinspēdas stāstu lasi žurnāla Medības februāra numurā.
Pievienojies grupai, spiežot uz saites!
Vai noskenē QR kodu!
Grupas noteikumi:
1) ja ievainots dzīvnieks, ieliec info – kur, kas, kad (kontaktējieties personīgi)
2) dod ziņu, vai palīgs atrast
3) pēc meklēšanas visi gaida atskaiti un stāstu, pat tad ja meklēšana neveiksmīga, jo mācāmies no katra gadījuma
4) atļauts publicēts savus meklēšanas veiksmes un neveiksmes stāstus
5) uzdod jautājumu, bet neiegrimstam garās debatēs (grupa ir liela, lai nečakarētu dzīvi grupas dalībniekiem ar bezjēdzīgu retoriku)
6) var publicēt arī noderīgu un interesantu informāciju, kas saistīta ar medību suņiem un asinspēdas meklēšanu
Pamata atziņas no pieredzējušiem meklētājiem:
1) garām ne vienmēr ir garām
2) uzticies sunim, jo ne vienmēr mednieks redz to, kas patiesībā noticis
3) nesačakarējiet pēdu, bet, ja dzīvnieks aizgājis, meklē suni, savādāk ar katru mirkli samazinās iespēja atrast
4) asiņu trūkums nenozīmē “garām!”, ir situācijas, kad asinis parādās pēc 100-300 metriem, citreiz neparādās vispār
5) ja atbraucis palīgs ar suni, piedāvā segt degvielas izdevumus vai pajautā, vai kaut kas saimniekam par palīdzēšanu nav jāmaksā (šis nav maksas pakalpojums, bet tas prasa suņu saimnieku laiku un resursus)
6) Šaujam garām un pārbaudām katru šāvienu!
Tas vairs nav normāli! Reāli bail laist suni ārā no mājas. Meža ziņas #26
👉 Abonē 10 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 10 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības februāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
