Šodien method feeder makšķerēšana Latvijā vairs nav nekas neparasts. Tiek organizētas sacensības, pilni sociālie mediji ar karpu lomiem. Tomēr jāsaka atklāti, ka es šajā pavasarī spēru pirmos soļos šajā virzienā. Labā ziņa ir tāda, ka interneta dzīlēs atrodami neskaitāmi video gan ar pašmāju entuziastiem, gan angļu valodā. Pirms tam tā neievēroju, taču tajā brīdī, kad devos izvēlēties nepieciešamās lietas, veikalu plaukti radīja iespaidu, ka šī metode ir uzņēmusi apgriezienus. Vai ir tik krāsaini, kā redzam bildēs? Ir savas atziņas šajā ziņā.
Es makšķerēju daudzus gadus, kopš agras bērnības. Laiku pa laikam iestājas panīkums, un jau ierastas, labi zināmas un, varētu pat teikt, arī “atkostas” tēmas copē apnīk. Tāpēc makšķerēšanas mode mums pamet kaut ko jaunu. Tas ir nebeidzams attīstības stāsts. Jo kurš gan noliegs, ka spininga attīstība varēja beigties pie klasiskā rotiņa? Arī man prasījās ierasto fīdera tehniku aizstāt ar kaut ko jaunu. Ja ne labāku, tad vismaz citādāku. Ir man viens ezers, kurā ķeras labi brekši, bet ļoti bieži apkārt ganās arī karpas. Gribējās pastīvēties, jo ar parasto fīderi bieži cīņa beidzās, vēl nesākusies. Method feeder man viss šķita vienkārši – plakana barotava, īsa pavadiņa, neliela ēsma un precīzs metiens. Nekas neierasts, tāds fīderis jau vien ir. Savā karjerā ir nācies pārslēgties no viena copes stila uz kritiski atšķirīgu. Pieredze rāda, ka arī šeit viss slēpjas niansēs. Jau no starta sapratu, ka method feeder pamatā nav maģiska ēsma vai barības sastāvs. Daudz svarīgāka ir spēja saprast vietu, kurā copē. Makšķerēšanas zelta likums darbojas arī šeit – zivi var noķert tikai tur, kur tā ir. Vienmēr saku, ka īsākais ceļš uz zināšanām ir atrast kādu, kurš noteikto makšķerēšanas stilu kā minimums pārzina labāk par jums. Nav vienmēr jāizlaiž visas kļūdas caur sevi, lai nonāktu pie laba rezultāta. Arturs Zabors nu jau otro sezonu aizrautīgi darbojas ar method, un būsim godīgi – skaistu lomu bildes un entuziastiski stāsti atver prātu mēģinājumiem. Un te nu es esmu. Ezera krastā. Viens kāts ar klasisko fīderi, otrs iemests ar method barotavu. Pirmā lieta, kuru konsultatīvā veidā saprotu un arī secinu, ka barību barotavā gribas iespiest ciešāk nekā nepieciešams. Foršs ieteikums, kuru saņēmu, ir trauciņš ar ūdeni, tad metam iekšā sagatavoto barotavu un āķu ēsmu. Skatāmies, kas notiek. Tādā veidā mēs sev varam ilustrēt to, kā barība dalās zem ūdens, kā izskatās āķa ēsma – tā izceļas vai saskan ar barību. Svarīgi, lai tā nesāk no barības “lobīties” nost uzreiz pēc ielaišanas ūdenī, jo tas nozīmē to, ka dziļākā ūdenī līdz gruntij nonāks tukša barotava ar pliku āķa ēsmu.
Vēl viena mācība, kuru guvu no starta, ka gatavās pavadas vislabāk izvēlēties ar pīķīšiem (nosaukšu tos tā) un gumijām. Attiecīgi tam mēs pielāgojam arī āķa ēsmas. Gumijām parasti izmanto garenas formas ēsmu. Un forši, ka arī par barībām ražotāji padomājuši. Ieeju veikalā, un mans mīļākais ražotājs Sensas ir izveidojis veselu līniju ar barībām. Tad nu atliek izvēlēties savam degunam tīkamāko. Lai gan pareizāk jau būtu ņemt to, ko zivis vairāk ēdīs. Te var savilkt paralēles ar klasisko fīderi. Aukstā ūdenī pieklusināti smaržas toņi, bet siltā ūdenī ķeramies pie smaržām un garšām. Neliela atšķirība ir tajā, ka šeit ir populāri izmantot peletes. Godīgi gan jāsaka, ka līdz tām es netiku. Atstāsim arī kaut ko vēlākam. Lai gan man stāv prātā, ka pelešu izmantošana vairāk ierakstās karpu makšķerēšanā.
Apzinos, ka rezultāts nenāk uzreiz. Līdz tam ir jāiet cauri aplauzieniem. Tā jau arī ir tāda normāla parādība. Lielas cerības arī neliku, jo no starta nedevos uz karpu komercdīķiem, kuri tiek uzstatīti par labāko iespējamo poligonu, lai trenētos un gūtu pirmās atziņas. Mans ezeriņš ir absolūti dabīgs, bet tajā ir karpas, līņi, karūsas un brekši. Visas šīs zivju sugas ir veiksmīgi ķeramas ar method. Viegli nebija. Breksēni mani priecēja, arī skaista izmēra raudas pavisam droši ēda iekšā liela izmēra āķa ēsmu, par ko es biju izbrīnīts. Viena lieta, pie kuras nenākas pierast, ir atšķirīgās copes. Breksis un rauda kātu kustina pa savam, bet, kad manu ēsmu iekāroja karpa, – to nu nekādi nevarēju sajaukt. Tāds stiepiens, ka kātu knapi paspēju saķert. Un nekā. Bet tas deva cerības, ka kopumā darbojos pareizi. Vēl dažas diskutablas copes, daudz plāksterīšu un raudas. Kā jau teicu, labs poligons ir karpu dīķi. Ir jārada pārliecība, ka darbības ir rezultatīvas. Brīdī, kad biju karpu dīķa meklējumos, notika šī cope…
Esmu atkal ezerā, un laikapstākļi lieliski. Aizbraucu ar dēlu, un sākam. Uzjaucam barības un gaidām. Bet ilgi nav jāgaida. Metode – breksītis. Metode – karūsa. Metode – divi līņi pēc kārtas. Naktī svaru kausi starp method un klasiku izlīdzinās. Pienāk breksis uz klasiskā fīdera punktu, un kādā brīdī netieku galā. Esmu pārsteigts par to, ka method tik labi aizgāja no starta. Un naktī trāpās dažas nerealizētas karpu copes, laikam esmu pārāk miegains. Šo nu gan var nosaukt par copi, kurā guvu pārliecību – method ir laba lieta. Manuprāt, koncentrētā barības padošana ir atslēdziņa. Un nekur tālu nav jāmet. Karpveidīgie dzīvojas pa zālēm. Man patīk, ka pieeja nav sarežģīta, ka nav nepieciešams daudz jauna inventāra, jo ķeru ar jau pieejamajiem klasiskā fīdera instrumentiem. Zinot ezeru, jāsaka, ka pat noķerto breksēnu un raudu kvalitāte uz method ir krietni labāka nekā klasikā. Kā minimums vīķes 100% liek mieru un pieķeras normāla izmēra zivs. Sistēma pati par sevi ir elementāra un ātra, bez liekiem elementiem. Lai arī šie ir pirmie soļi, noteikti būs arī nākamie. Pamēģiniet!
Ne asakas!
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
