Es skatos un brīnos, cik Rāznas ūdeņi mierīgi trauc
un krastmalas smilgās vēji klusi rotaļājas… (Normunds Zušs)
Ne velti Latgali mēdz dēvēt par zilo ezeru zemi. Skatoties no putna lidojuma, Rāznas nacionālā parka ainava ir neatkārtojama pauguru un ezeru kompozīcija. Mežiem, pļavām, zeltainiem labības tīrumiem klāti pakalni, ko Latvijā dēvējam par kalniem, un tiem pa vidu – lielāku un mazāku ezeru spoguļi, starp kuriem atrodas arī Rāznas ezers, ko vietējie dēvē par Latgales jūru. Rāznas krasti atgādina jūru – smilšainas pludmales, pretējais krasts dūmakainā dienā saplūst ar horizontu. Pēc virsmas platības tas ir otrs lielākais ezers Latvijā, pēc tilpuma – lielākais. Rāznas ezers atrodas Latgales augstienes centrālajā daļā 163,3 m augstumā virs jūras līmeņa. Ezera kopējā platība ir 57,81 km², maksimālais dziļums sasniedz 19 metrus. Ezerā ir desmit salas ar kopējo platību 24,6 hektāri, lielākā no tām ir Apšu sala (9 hektāri). Rāznas ezerā mīt dažādu sugu zivis – rauda, asaris, līdaka, repsis, ālants, plicis, ķīsis, vīķe, plaudis, rudulis, vēdzele, sīga, zutis, līnis, karūsa, karpa, zandarts, ezera salaka (sniedze), sudrabkarūsa, akmeņgrauzis, grundulis, pīkste, ausleja, platgalve, trīsadatu stagars, deviņadatu stagars, pelede u. c. zivju sugas.
Kopš 2007. gada ezers ir iekļauts Rāznas nacionālā parka teritorijā, lai saglabātu Rāznas ezera apkārtnes dabas, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības. Šis ezers vienmēr ir piesaistījis ne tikai tūristus, kuri turp dodas baudīt gleznainos krastus un dabu, bet arī makšķerniekus. Pārvietošanos ezerā ar laivām regulē Rāznas nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi. 02.04.2024. MK tika veiktas izmaiņas punktā 8.2.6., kas ļauj organizēt makšķerēšanas sporta sacensības Rāznas ezerā ne biežāk kā trīs sacensības gadā un ne vairāk kā divas sacensību dienas un trīs treniņu dienas pirms sacensībām, nepārsniedzot kuģošanas līdzekļa ātrumu 50 km/h. Rāzna ir neparedzama un mainīga, viļņi – asi un īsi. Mierīgais ezers pavisam īsā laikā spēj pārvērsties par agresīvu jūru. Rāzna nepiedod kļūdas. Dodoties ezerā ar laivu, nopietni jāizvērtē savas spējas un prasmes, lielu uzmanību pievēršot laika un vēja prognozēm.
2024. gada septembrī ikgadējā Latgales atklātā čempionāta spiningošanā no laivām sacensību norises vieta tika pārcelta no Rušona ezera uz Rāznas ezeru. Šī bija pirmā reize, kad Rāznas ezerā norisinājās sacensības. Pieteicās rekordliels dalībnieku skaits – 52 laivu ekipāžas. Vairāk nekā 100 azartiski makšķernieki no visas Latvijas – Alūksnes, Usmas, Aizkraukles un citiem novadiem – bija mērojuši tālu ceļu, lai varētu kopumā piecas dienas pavadīt Rāznas ezera plašumos. Un bija tā vērts! To atzina ikviens dalībnieks. Treniņu dienās dažas laivu ekipāžas pamanījās noķert pat vairāk nekā 30 mēra līdakas. Abās sacensību dienās lomos bija gan skaistas līdakas, gan asari. Zandartu neizdevās noķert nevienam dalībniekam. Pēc vietējo makšķernieku nostāstiem, zandarti esot manīti pa kādam šīs sugas indivīdam vien zvejnieku murdos vai tīklos. Bet kopējais zivju skaits abās sacensību dienās bija iespaidīgs – pavisam tika noķertas un atlaistas 910 zivis! Latgales atklātā čempionāta uzvarētāji, puiši no Preiļiem Mārtiņš Zarāns un Jānis Zarāns zelta medaļas kaldināja divu dienu garumā, ķerot tikai asarus, bez live tehnoloģiju palīdzības. Savukārt 2. vietas ieguvēji Gatis Ernstons un Toms Klabis, veiksmīgi pielietojot live tehnoloģijas, saķēra gana lielu skaitu un laba izmēra līdakas. Godpilnā 3. vieta Latgales puišiem – Dmitrijam Jurkevičam, Jurijam Baranovskim. Latgales atklāto čempionātu varētu pat dēvēt par festivālu! Ik rītu sportisti baudīja Rocket Bean sarūpēto gardo kafiju, bet vakarā pēc pirmās sacensību dienas dalībniekus izklaidēja dzīvā mūzika, tika ceptas Gaļas nams Ādaži sarūpētās cepamdesiņas, baudīts izlejamais miestiņš, ko sagādāja SIA Latgales alus. Izklausās pēc skaistas ballītes? Jā, bet tas nemazināja azartu sacensībās, jo balvu fonds bija gana iespaidīgs! Veikals Esma Outdoor dāvāja 2000 eiro vērtas dāvanu kartes, laivu ražotājs Latgalē VIZION uzvarētājus iepriecināja ar kopumā 1000 eiro degvielas kartēm. Šīs sacensības tika organizētas ar mērķi popularizēt Latgali kā unikālu vietu, kur atpūsties un baudīt dabas klusumu un fantastiskās ainavas. Nenoliedzami, sezonas izskaņā organizējot šāda mēroga pasākumu, tas ir arī būtisks atbalsts novada uzņēmējiem – viesu nami, atpūtas bāzes tuvākajā ezera apkaimē bija piepildītas. Tāpat arī kafejnīcās un veikalos dalībnieki bija bieži ciemiņi.
Foto no Lauras Liepiņas arhīva
Foto no Lauras Liepiņas arhīva
Sacensību norisi uz ūdens vēroja Valsts policijas darbinieki, kas kontrolēja, vai netiek pārkāpti ātruma ierobežojumi. Un, protams, visas sacensību laikā noķertās zivis tika saudzīgi atbrīvotas!
2025. gadā sacensības Latgales atklātais čempionāts spiningošanā no laivām norisināsies 13. un 14. septembrī, trenēties būs iespēja jau no 10. septembra. Šogad izmaiņas sacensību nolikumā nosaka, ka jebkādas live tehnoloģijas sacensību laikā būs aizliegtas, bet tas netraucēs treniņu dienās gūt neaizmirstamas emocijas lielo zivju medībās ar moderno tehnoloģiju palīdzību.
Uz sarunu aicināju Rāznas ezera inspektoru Daini Tuču, kurš jau kopš 2010. gada velta savu laiku, lai cīnītos ar maluzvejniekiem, zemūdens medniekiem, veic individuālo makšķerēšanas un zvejas noteikumu kontroli. Sarunā var just, ka Dainis šeit ieguldījis ne tikai laiku, bet savu sirdi un mīlestību. Kad tālajā 2010. gadā Dainis sāka pildīt inspektora pienākumus Rāznas ezerā, pirmajos gados tika izņemti vidēji 400 nelegālie murdi! Pēdējos piecos gados nelegālo murdu skaits svārstās vidēji ap 30 gadā. Šogad jau 15 murdi. Ar katru gadu nelegālo murdu skaits samazinās.
Rāznas ezerā tiek veikta rūpnieciskā zveja. Jau pirms vairākiem gadiem Dabas aizsardzības pārvalde, pamatojoties uz pētījumiem, iniciēja ierobežot murdu un tīklu skaitu, bet BIOR nepiekrita, jo uzskata, ka ezerā ir pietiekams zivju resurss. Rāznas ezerā ar tīkliem nozvejas kvotas ir tikai līdakai un zandartam, bet netiekot sasniegti limiti. Makšķerniekiem ir limits asariem, ko drīkst paturēt lomā, savukārt ar tīkliem limita nav. Tas pats ir ar sīgām un repšiem, kas ir aizsargājamās lašveidīgo kārtas zivis – makšķernieki drīkst paturēt trīs sīgas, savukārt ar tīkliem – ķer, cik gribi! Repšu izmērs gan nodrošina to, ka tīklos tie paliek reti, jo izmērs ir tik mazs, ka iziet cauri tīklu acij. Iecerei ieviest limitus nozvejai pretestība bija gan no vietējo zvejnieku, gan no BIOR puses. Vasaras sākumā tīklu ezerā ir ļoti maz, tos pārsvarā liek vēlu rudenī un ziemā. Tīklos ķer plaužus, brekšus, līdakas, sīgas, un, lai cik interesanti tas izklausītos, šoziem tīklos esot bijis gana daudz zandartu, daži sugas īpatņi pat 5–7 kg svarā. Par zivju pavairošanu atbild pašvaldība. Rezeknesnovads.lv oficiālajā mājaslapā ir pieejama informācija, cik un kādu sugu mazuļi pēdējos gados ir ielaisti Rāznas ezerā. Piemēram, 2023. gada novembrī ezerā tika ielaisti 65 000 zandartu mazuļu. Šogad Rēzeknes novada pašvaldība plāno ielaist ezerā 80 000 zandartu mazuļu.
Tāpat ir pieejama informācija, cik zušu mazuļu ir nonākuši Rāznā. Vienīgi zušu populācijas atjaunošana gulstas uz vietējo biedrību pleciem, jo valsts finansējums nav pieejams tām ūdenstilpēm, kas nesavienojas ar jūru. Rāznas biedrība – cilvēkam un dabai par saviem līdzekļiem papildina ezeru ar tūkstošiem zušu mazuļu. Pēdējos gados līdzsvaru ezera ekosistēmā pamainīja kormorāni. Katrs noteikti ir dzirdējis par šo putnu ietekmi uz kādu konkrētu ūdenstilpi. Vairākus gadus Dabas aizsardzības pārvalde izdeva atļauju medīt kormorānus pīļu medību sezonas laikā, bet tas nesasniedza cerēto rezultātu. Šogad pirmo reizi izdota atļauja ierobežot kormorānus pavasarī, neļaujot tiem izligzdot. Šis lēmums tika pieņemts, konsultējoties ar ornitologiem.
Līdz 01.06. ir liegums makšķerēt Čornajas un Zosnas līčos. Tie ir seklie līči, nārsta vietas plaužiem un līdakām. Un, nē, maldīgs ir uzskats, ka breksis ir tas pats, kas liels plaudis. Rāznas ezerā mīt lielie plauži, kuru aizsardzībai tiek pievērsta īpaša uzmanība. Rāznas ezers ir ligzdošanas vieta ļoti daudz un dažādiem putniem. Biezajās niedrēs ligzdo viena no svarīgākajām, īpaši aizsargājamām putnu sugām Rāznā – lielais dumpis. Tāpat savu mājvietu ezera krastu niedrēs raduši cekuldūkurs, melnais laucis, niedru lija. Šogad manīts diezgan daudz gārņu. Inspektora darbā ir bijis gana daudz smieklīgu stāstu par maluzvejniekiem un malumedniekiem. Izrādās, cilvēki ar muguras sāpēm un veselības problēmām naktīs dodas ezerā peldēt, ārsti iesakot to kā labu terapiju mugurai! Vienīgi, pirms Dainis piebrauc pie slimniekiem, tie jau ir paspējuši nomest zemūdens medību ekipējumu un lomu… Ezeram ir arī leģenda. Pēc nostāstiem, pirms daudziem gadsimtiem šo teritoriju šķērsoja Ivana Bargā armija paša cara vadībā. Tā devās uz Baltijas jūru. Gāja ilgi un tad ieraudzīja krastu, kas izskatījās pēc jūras krasta, un jau nopriecājās. Viļņi triecās pret malu, bet pretējais krasts nebija redzams. Jautāja vietējam zemniekam, kas tā ir – jūra vai ezers –, un kā to sauc. “To sauc dažādi, kāds par ezeru, kāds par jūru,” atbildēja vietējais iedzīvotājs. Kopš tā laika ezeru tā arī sauc (krievu valodā – Разно, Разна). Un tik tiešām – ūdenstilpe attaisno Latgales jūras nosaukumu. Manuprāt, Latgale ir vieta, kur viesmīlība, sirsnība un neskartā daba ir nerakstīta vizītkarte! Un Rāznas ezers ir viņu dārgums – lolots un sargāts! Kā pērle. Ezera krasti piedāvā reti pieejamu, ekskluzīvu tūrisma produktu – klusumu. Nemitīgā pilsētas trokšņa, dzīves skrējiena nogurdinātajiem ir reta iespēja rast mieru un baudīt atpūtu Rāznas krastos. Paldies Rāznas ezera apsaimniekotājam Dabas aizsardzības pārvaldei, paldies viesmīlīgajām naktsmāju saimniecēm un saimniekiem! Uz tikšanos atkal šī gada rudenī.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
