Ikviens mednieks kaut reizi ir piedzīvojis situāciju, kad suns pēkšņi pazūd – deguns pie zemes, ausis saslietas, un pēc mirkļa tas jau traucas pakaļ medījumam. Taču medību instinkts neieslēdzas vienā acumirklī. Pirms medījuma izsekošanas suns iziet vairākas reakcijas stadijas, un katrā no tām saimniekam vēl ir iespēja ietekmēt notiekošo.
Jo labāk mednieks pazīst sava suņa uzvedību, jo lielāka iespēja laikus novērst nekontrolējamu suņa pakaļdzīšanos medījamajam dzīvniekam vai atsaukt suni vēl pirms tas pilnībā pakļaujas instinktam.
Pirmā stadija – kontakts ar medījumu
Medību instinktu var aktivizēt trīs galvenie kairinātāji – smarža, kustība vai skaņa.
Smarža
Medību suns apkārtējo vidi lielākoties uztver ar ožas palīdzību un gandrīz nepārtraukti analizē dažādas smaržas. Dzīvnieka klātbūtni tas var sajust pēc pēdām uz zemes un augiem, uztvert smaržu gaisā vai piemērotos laikapstākļos pat virs ūdens.
Ja suns sajūt smaržu uz zemes, tas nolaiž galvu un sāk pēdas ostīt daudz intensīvāk. Dzinējsuņi, īpaši bīgli, šajā brīdī nereti izdod raksturīgu klikšķošu skaņu. Tā rodas, izelpai plūstot caur deguna sānu atverēm, tādējādi neizkliedējot uz pēdām esošās smaržas daļiņas.
Savukārt, sajūtot medījuma smaržu gaisā, terjeri, laikas un putnu suņi paceļ galvu un, to grozot dažādos virzienos, cenšas noteikt smaržas avotu un vēja virzienu.
Kustība
Pamanot kustību, suns acumirklī pagriež galvu tās virzienā, saslien ausis un sastingst, cenšoties noteikt, kas tieši kustējās.
Skaņa
Ja suns sadzird aizdomīgu troksni, tas apstājas, uzmanīgi klausās, groza galvu un nereti pilnībā apklust.
Neatkarīgi no tā, vai suns vispirms sajūt smaržu, sadzird skaņu vai pamana kustību, viss ķermenis acumirklī mainās – muskuļi saspringst, ausis paceļas un skatienā parādās raksturīgā mednieka koncentrēšanās.
Šajā stadijā suni vēl ir salīdzinoši viegli atsaukt, vienkārši uzrunājot vai novēršot tā uzmanību.
Otrā stadija – informācijas precizēšana
Pēc pirmā kontakta suns turpina analizēt situāciju. Tas cenšas vēlreiz uztvert smaržu, sadzirdēt skaņu vai ieraudzīt kustības avotu. Ja redzamību aizsedz augsta zāle, suns var pat piecelties pakaļkājās.
Arī šajā brīdī suni vēl iespējams atsaukt.
Dažkārt pietiek pieiet sunim tuvāk un tam pieskarties. Citreiz uzmanības novēršanai nepieciešams skaļāks troksnis vai kāds cits kairinātājs. Piemēram, blakus sunim var nomest nelielu koka zaru vai čiekuru. Pēkšņais troksnis liks sunim uz mirkli novērst uzmanību no medījuma, un tieši šajā brīdī saimniekam ir vislielākās izredzes suni veiksmīgi atsaukt.
Trešā stadija – medījuma atpazīšana
Jaunam sunim šī stadija var ilgt vairākas sekundes vai pat ilgāk, jo tas vēl cenšas saprast, ar ko ir saskāries.
Pieredzējušam medību sunim pirmās divas stadijas ilgst vien dažas sekundes desmitdaļas.
Šajā brīdī suns ir pilnībā koncentrējies uz medījumu. Ķermenis ir saspringts, ausis saslietas, kustības kļūst straujākas, aste aktīvi kustas.
Tieši pirms meklēšanas sākuma suns nereti vēl pēdējo reizi paskatās uz saimnieku.
Šis ir pēdējais brīdis, kad atsaukšana vēl var būt veiksmīga.
Saimniekam jārīkojas pārliecinoši – skaļi un pozitīvi jāsauc suns. Dažkārt palīdz arī neliels triks – pēkšņi pietupties vai aizskriet prom. Ziņkārība vai vēlme nepazaudēt saimnieku bieži liek sunim sekot cilvēkam, nevis medījumam.
Ceturtā stadija – paātrinājums
No medījuma atpazīšanas līdz meklēšanas sākumam paiet tikai dažas sekundes.
Viens spēcīgs atspēriens, un suns jau ir skrējienā.
Šajā stadijā atsaukt iespējams tikai ļoti labi apmācītu medību suni, kuram ir absolūta uzticēšanās saimniekam. Dzinējsuņi, īpaši bīgli, šajā brīdī pilnībā iegrimst pēdu meklēšanā. Tie praktiski vairs nedzird un neredz apkārt notiekošo.
No šī stāvokļa suns iziet tikai tad, kad zaudē pēdas, panāk medījumu vai ir pilnībā noguris.
Piektā stadija – meklēšana
Suns jau seko medījuma pēdām. Atklātā vietā saimniekam atliek vien vērot, bet mežā – gaidīt.
Labi apmācītu suni pēc kāda laika iespējams mēģināt atsaukt ar svilpi vai automašīnas signālu. Daži mednieki šim nolūkam izmanto arī šāvienu gaisā.
Pieredzējuši mednieki zina – ja suns nav atgriezies, tas bieži meklēs saimnieku vietā, kur tas pēdējo reizi atradies. Tāpēc reizēm mežā tiek atstāta jaka vai cita pazīstama lieta, pie kuras suns vēlāk atgriežas.
Labākais suns dzinējmedībām, mīti par paklausību un pāris medību stāstu
Katrs suns ir atšķirīgs
Nevienam sunim šīs reakcijas stadijas nenorit pilnīgi vienādi. Viens medījumu analizēs vairākas minūtes, cits metīsies pakaļ jau pirmajā sekundē. To nosaka suņa temperaments, pieredze, šķirne un iepriekšējā apmācība.
Tieši tādēļ saimniekam ir jāiepazīst sava suņa uzvedība un laikus jāatpazīst brīdis, kad medību instinkts sāk pārņemt kontroli.
Ja ir zināms, ka konkrētais suns pēc medījuma uziešanas kļūst grūti kontrolējams, drošības nolūkos ieteicams izmantot GPS kaklasiksnu. Tā ļauj ātri atrast suni un būtiski samazina risku to pazaudēt vai pakļaut satiksmes un citiem apdraudējumiem.
Interesanti fakti
Kucēni piedzimst akli un kurli, taču ar labi attīstītu ožu, kas palīdz orientēties jau no pirmajām dzīves minūtēm.
Suņa degunā ir 200–300 miljoni ožas receptoru, kamēr cilvēkam – tikai aptuveni 10 miljoni.
Dzinējsuņiem reakcija uz medījuma smaržu ir īpaši ātra, jo šīs šķirnes selekcionētas tieši pēdu dzīšanai.
Ātrākais suns pasaulē – greihaunds Star Title – sasniedza 67 km/h, kas ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā. Lielākā daļa citu šķirņu spēj skriet līdz aptuveni 40 km/h.
Suņa reakcijas ātrums ir aptuveni trīs līdz četras reizes ātrāks nekā cilvēkam.
Policijai vilšanās, inspektori paspiež roku un iesper zibens! “Šauj garām!” #347 epizode
👉 Abonē 4 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 4 mēnešiem ar lielo ģimenes komplektu.
Žurnāla Medības augusta numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
