Latvijas mežos var sastapt dažādu savvaļas dzīvnieku pēdu nospiedumus. Tie ir kā paraksti, kas stāsta par dzīvnieku klātbūtni, paradumiem un to maršrutiem. Viena no biežākajām kļūdām, īpaši iesācēju vidū, ir lāča pēdas sajaukšana ar āpša pēdu. Patiešām ieraugot mežā āpša pēdu, pirmajā mirklī var šķist, ka te ir staigājis mazs lācītis. Tas tādēļ, ka āpši tāpat kā lāči, un arī cilvēki ir pēdmiņi, proti, ejot balstās uz pilnas pēdas.
Abiem dzīvniekiem ir pa pieciem pirkstiem uz katras ķepas, spēcīgi un gari nagi, plats nospiedums. Tomēr pastāv vairākas nianses, kas palīdzēs droši atšķirt šo dzīvnieku pēdu nospiedumus dabā.
Galvenās atšķirības
1. Pēdas izmērs
Lācis: Pieauguša brūnā lāča pēda var sasniegt 12–18 cm platumā un 18–25 cm garumā. Tas ir lielākais atšķirības rādītājs.
Āpsis: Āpša pēdas garums parasti ir 5–7 cm, platums 4–6 cm – krietni mazāks par lāča.
2. Pirkstu izvietojums
Lācis: Ir pieci pirksti, kas izkārtoti puslokā, nagi nospiežas tālāk priekšā. Starp pirkstiem var redzēt nelielas atstarpes.
Āpsis: Arī pieci pirksti, bet tie ir izvietoti kompaktāk un gandrīz vienā līnijā, bez tik izteikta pusloka.
3. Nagu nospiedumi
Lācis: Gari, spēcīgi nagi (6–8 cm), kas nospiežas ievērojami tālāk par pirkstiem, dažkārt pat 2–3 cm attālumā.
Āpsis: Arī gari nagi, bet tie parasti ir nedaudz īsāki (2–3 cm) un tuvāk pirkstu galiem.
4. Pēdas forma
Lācis: Pakaļkājas pēda līdzinās cilvēka pēdai. Ir izteikts “papēdis” un plats nospiedums.
Āpsis: Pēda ir vairāk ovāla, papēdis nav tik izteikts, pēdas nospiedums kopumā šķiet šaurāks un kompaktāks.
5. Pēdu izvietojums gaitā
Lācis: Ejot atstāj platu, stabilu taku, pēdu nospiedumi bieži pārklājas, radot iespaidu, ka dzīvnieks soļo kā cilvēks.
Āpsis: Āpši pārvietojas mazliet pļepurojot, atstājot neregulāru taku ar mazākiem nospiedumiem.
Praktiski padomi pēdu atpazīšanai
– Izmērs ir pirmais rādītājs – ja pēda pārsniedz 10 cm platumu, visticamāk tā ir lāča.
– Aplūko nagu nospiedumu – lāča nagi ir krietni garāki un tālāk priekšā pirkstu galiem.
– Atceries kontekstu – lāča pēdas biežāk sastopamas purvainās vietās, mežu masīvos un ogu laikā; āpša pēdas atradīsi tuvāk alām, pļavām un lauku teritorijām.
Dzīvnieku pēdu atpazīšana ir vērtīga prasme, kas palīdz ne vien medniekam, bet ikvienam dabas vērotājam. Atšķirt lāča pēdu no āpša pēdas nav sarežģīti, ja pievērš uzmanību izmēram, naga nospiedumu izvietojumam un pēdas formai. Lācis un āpsis ir divi pavisam atšķirīgi dzīvnieki ar dažādām ekoloģiskām lomām, un pēdu noteikšana palīdz izprast to klātbūtni Latvijas dabā.
Ar alni auzās, jo alnis pie visa vainīgs – skaits turpinās samazināties. “Šauj garām!” #301 epizode
Žurnāla Medības otrajā pielikumā lasi par medību suņiem
