Ziema tradicionāli ir laiks, kad sabiedriskajā telpā aktualizējas diskusijas par savvaļas dzīvnieku dzīvi aukstajā sezonā.
Vienlaikus sniegs rada unikālu iespēju novērot dzīvnieku klātbūtni un pārvietošanās paradumus. Baltā sega ne tikai ļauj pēdas lasīt kā grāmatu, bet arī ļauj precīzāk apzināt populāciju izplatību.
Par dzīvniekiem ziemā joprojām pastāv vairāki priekšstati, kas neatbilst zinātniskajiem novērojumiem. Bieži tiek apgalvots, ka savvaļas dzīvnieki sniegā ir bezpalīdzīgi un pastāvīgi cieš no bada. Tomēr pārnadži – stirnas, brieži, aļņi – ir evolucionāri pielāgojušies aukstajam periodam. Rudenī tie uzkrāj tauku rezerves, ziemā samazina vielmaiņu, kustību intensitāti un izmanto enerģiju ekonomiskāk. Aktivitātes koncentrējas ap barības ieguvi un drošām atpūtas vietām. Tādēļ jebkurš lieks traucējums mežā rada papildu riskus. Šajā laikā arī medības ar dzinējiem tiek pārtrauktas, bet ziemas prieku baudītājiem vajadzētu lūkot, lai viņu suņi nedzenā dzīvniekus. Tas gan jāievēro visu cauru gadu, taču īpaši ziemā jebkura lieka enerģijas patērēšana rada apdraudējumu dzīvnieka veselībai.
Arī dziļš sniegs dzīvniekus nepadara kustēties nespējīgus. Pētījumi ar GPS raidītājiem aprīkotiem aļņiem ziemeļvalstīs liecina, ka pārvietošanās attālumi, pieaugot sniega dziļumam, samazinās, taču pēc noteikta sliekšņa tie atkal stabilizējas – dzīvnieki pielāgo uzvedību, izmanto jau iemītas takas, izvēlas reljefa priekšrocības. Tie nav paralizēti, bet pielāgojas situācijai.
Barības ziņā ziemā notiek selektīva izvēle. Stirnas un brieži patērē pumpurus, mizu, skuju dzinumus, izmanto zem sniega esošo veģetāciju. Ja nepieciešams, ar nagiem rok sniegu. Enerģijas taupīšana un uzvedības maiņa ir dabiska pielāgošanās, nevis pastāvīga bada pazīme.
Vērojam dabu
Sniegs vienlaikus dod iespēju detalizēti vērot dzīvnieku klātbūtni. Pēdu joslas atklāj pārvietošanās virzienu, soli, aktivitātes intensitāti. Taču pēdu interpretācija prasa zināšanas. Piemēram, zaķa pēdas nereti rada pārpratumus. Zaķis pārvietojas lēcienos, un pakaļkāju nospiedumi atrodas priekšā priekškāju nospiedumiem. Rezultātā šķiet, ka dzīvnieks pārvietojies pretējā virzienā. Šis nospiedumu raksts ir tipisks un normāls, lai gan nepieredzējušam vērotājam var šķist neparasts un pat mazliet amizants.
Viens no biežākajiem jautājumiem ziemā ir vilka un suņa pēdu atšķiršana. Ar vienu pazīmi nepietiek. Pēdas forma var būt līdzīga, īpaši vidēja izmēra suņiem. Tomēr vilks parasti pārvietojas mērķtiecīgi un taisnā līnijā, ar vienmērīgu soli. Suņa pēdu joslā bieži redzams zigzagveida raksts – atkāpes, riņķošana, pēkšņas virziena maiņas. Nozīme ir arī apkārtējam kontekstam – vai pēdas nāk no apdzīvotas vietas, vai ved dziļāk mežā, vai tuvumā redzamas cilvēka klātbūtnes pazīmes. Precīzs vērtējums iespējams, analizējot soli, pēdu izvietojumu un vidi kopumā.
Svarīgi ziņot par vilkiem!
Tieši šajā kontekstā nozīmīga kļūst sabiedrības līdzdalība datu apkopošanā. Mobilās lietotnes Mednis 3.5.0 versijā ir pievienots jauns kartes datu slānis ar vilku klātbūtnes pazīmēm. Kartes slānis pieejams visiem lietotnes lietotājiem – ne tikai medniekiem, bet arī citiem iedzīvotājiem. Tas sniedz iespēju gan organizēt medību procesu, gan iegūt informatīvu priekšstatu par vilku teritoriālo izvietojumu.
Valsts meža dienests aicina ziņot par dabā novērotām vilku pazīmēm – pēdām, ekskrementiem, kā arī par vilku noplēstiem savvaļas vai mājdzīvniekiem. Lietotnē iespējams pievienot fotogrāfijas un norādīt GPS koordinātas. Šāda datu apkopošana ļauj veidot iespējami pilnīgu priekšstatu par vilku populācijas izplatību un dinamiku Latvijā.
Vairāk lasi portālā lasi.lv!
Šokējoši dati! Medībām sagatavots šaujamierocis – nepielādēts! “Šauj garām!” #324 epizode
👉 Abonē 10 mēnešiem bez pielikumiem.
👉 Abonē 10 mēnešiem ar 3 pielikumiem.
Žurnāla Medības februāra numurs ir klāt! Iegādājies to šeit
