– Savulaik Eiropā sumbri ir tikuši pārmērīgi izmedīti. Vairākos avotos atšķiras gads, kad Polijā nomedīts pedējais savvaļā dzīvojošais sumbrs Eiropā, – dažviet ir norādīts 1919. gads, citviet 1921. gads. Pēcāk tie saglabājušies tikai nebrīvē un no tiem vēlāk atjaunota savvaļas populācija.
– Sugas atjaunošanas projekta laikā Pasaules Dabas fonds sumbrus Latvijā ieveda 2004. gadā. Tos bija plānots iemitināt Papes dabas parkā, kur tie joprojām mīt arī pašlaik. Šis dabas parks Latvijā ir arī vienīgā vieta, kur šie lielie zālēdāji dzīvo.
– Izdevumā Cīņa var lasīt, ka vēl pirms tam, 1984. gadā, uz Latviju atvests sumbru pāris no Bjalovežas gāršas Polijā. Abu dzīvnieku pārvešanā piedalījies biotehnikas inženieris Jānis Rupmejs, kas aizpagājušā gada februārī devies aizsaulē. Dzīvnieku notveršana Polijā izrādījies diezgan sarežģīts pasākums. Vispirms krātiņā veiksmīgi notverta jauna sumbru govs. Pēc tam sagūstīts bullītis, taču, pārbaudot dzīvnieka veselību, atklājies, ka tam ir bojāta redze un tādēļ uz jaunajām mājām pārcelties nevar. Šī iemesla dēļ gaidīto divu dzīvnieku vietā Gaujas Nacionālajā parkā vispirms ieradusies viena pati sumbru govs un tikai pēc nepilnas nedēļas tai pievienojies cits, jau veselīgāks bullis.
– Vizuāli sumbrs izskatās pēc lēna un lempīga dzīvnieka, taču pirmais iespaids ir mānīgs. Tas spēj skriet pat ar 55 kilometru stundā lielu ātrumu, un sumbri var kļūt agresīvi, aizsargājot teļus.
– Tik lielam zālēdājam vajag arī pietiekami daudz barības. Kad ēdamā ir gana, pieaudzis sumbru tēviņš diennaktī var notiesāt pat 32 kilogramus barības, bet mātīte – apmēram 23 kilogramus. Tie galvenokārt pārtiek no grīšļiem, graudzālēm, arī koku, krūmu mizas, paparžaugiem un sēnēm.
– Sumbri ir bara dzīvnieki un tādēļ parasti veido divu veidu barus – vienā apvienojas govis ar teļiem, otrā dzīvo tikai buļļi, kas riesta laikā sāk klejot un uz laiku pievienojas govju baram.
– Lai arī sumbri parasti nav sastopami savvaļā, retos gadījumos tie mēdz ieklīst no Lietuvas vai Baltkrievijas. 1982. gadā zināms gadījums, kad sumbrs manīts Bauskas rajonā un nudien pārsteidzis kādu sievieti, kas gājusi slaukt govi. Lai pielabinātos govij pirms slaukšanas, sieviete līdzi paņēmusi miltu spaini, pacienājusi govi un pēc tam spaini nolikusi sev aiz muguras. Slaucot viņa sadzirdējusi dīvainu grabināšanos, atskatījusies un ieraudzījusi, ka ar miltu pārpalikumiem mielojas sumbrs.
Satiek neparastu un Latvijas faunai neraksturīgu dzīvnieku! Aculiecinieka video
Abonē uz 10 mēnešiem kopā ar pielikumiem, spiežot šeit!
Žurnāla Medības februāra numurā lasi par to, ka mednieki noveco – ko darīt?
