– Zaķi tāpat kā truši ir koprofāgi, proti, tie mēdz ēst savus ekskrementus. Tas tādēļ, ka zaķa gremošanas sistēma ar pirmo reizi nespēj barību sadalīt tā, lai no tās organisms varētu uzsūkt vajadzīgās vielas un vitamīnus. Apēdot ekskrementus, tie iziet cauri gremošanas sistēmai otru reizi un tad beidzot organisms var uzņemt vajadzīgās vielas.
– Nav viennozīmīgi skaidrs, kāpēc tieši zaķis ir kļuvis par Lieldienu tēlu. Viens no variantiem – zaķis simbolizē auglību, jo tas spēj strauji vairoties, un mazuļi tam dzimst agrā pavasarī. Cita teorija ir saistīta ar senģermāņu pavasara dievieti Osteri, kuras svētais dzīvnieks ir tieši zaķis.
– Tāpat kā mednis retos gadījumos mēdz pāroties ar rubeni, arī pelēkais zaķis kopā ar balto zaķi spēj radīt pēcnācējus. Tiesa, mazuļi būs divu atsevišķu sugu hibrīdi, tātad pēc tam vairoties nevarēs.
– Senie ķelti zaķus uzskatīja par pārdabiskām būtnēm, kas ir aktīvi naktī un saistīti ar mēnesi, tāpēc ķelti pret tiem izturējās uzmanīgi. Tika uzskatīts, ka tiem nekādā gadījumā nedrīkst nodarīt pāri, un to nogalināšana un ēšana bija tabu. Tas tādēļ, ka ķelti ticēja, ka zaķis spēj pārvērsties par citu būtni. Piemēram, ir leģenda par ķeltu karotāju Oisīnu, kas, būdams medībās, ievainoja zaķi kājā. Izsekojot medījumu, tā pēdas ieveda pazemes ejā, kur atradās sieviete ar tādu pašu ievainojumu kājā.
– Amerikas baltais zaķis, bēgdams no plēsēja, skrien zigzagā. Šī taktika tam bieži vien ļauj par mata tiesu izvairīties pat tad, kad plēsējs to jau ir panācis.
– Ir vairākas medību tradīcijas, kas saistītas ar zaķiem. Piemēram, ja medību rītā pirmo ierauga zaķi, tad medībās veiksies, ja lapsu, tad neveiksies.
– Zināms, ka Latvijā mīt divas zaķu sugas – pelēkais uz baltais zaķis. Vienkāršākais veids, kā šīs abas sugas atšķirt vienu no otras, ir palūkoties uz ausīm un asti. Pelēkajam zaķim ausis būs garākas – ja pieglaustas uz priekšu, sniegsies pāri purna galam, un uz astes būs tumšs plankums. Baltajam zaķim ausis knapi sasniegs purna galu, bet aste būs bez tumšā plankuma.
– Riesta laikā zaķu tēviņi izdod svilpjošas skaņas.
– 2019. gadā Elsmīras salā, kas atrodas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos, pētnieki ar izsekošanas raidītājiem aprīkoja 25 polārzaķus. Viens no tiem 49 dienu laikā pieveica nudien iespaidīgu distanci – vairāk nekā 388 kilometrus. Tātad zaķis septiņu nedēļu laikā katru dienu ir nogājis vidēji astoņus kilometrus.
Solis pret medniekiem, labāk domāt bonusa sistēmu! “Šauj garām!” #284 epizode
Žurnāla Medības maija numurā lasi par ballistisko kalkulatoru
